Izrādās, Pavļuta un Juhņēvičas “krāmu tirgu vakcinācijās” nav oficiāli fiksēts pat vakcinēšanas veicējs
PIETIEK15.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publicētajai izteiksmīgajai sarakstei, iedzīvotājam mēģinot vērsties Nacionālajā veselības dienestā pa tā oficiāli izziņoto elektroniskā pasta adresi, lai saņemtu skaidru informāciju par savu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu statusu un derīguma termiņiem, ir negaidīts turpinājums: izrādās, veselības ministra Daniela Pavļuta un viņa favorītes Evas Juhņēvičas ilgstošu laiku aizrautīgi organizētajās „krāmu tirgu izbraukuma vakcinācijās” Covid-19 vakcīnu saņēmušajiem pat nav iespējams noskaidrot, kas tieši ir veicis vakcināciju, - pretēji Nacionālā veselības dienesta apgalvojumiem šāda informācija e-veselības sistēmā nav pieejama.
„2021. gada XXX es saņēmu Comirnaty balstvakcīnu, kas man nezināmu iemeslu dēļ Jūsu sistēmā ir nodēvēta par "pirmreizējo vakcināciju", un attiecīgu sertifikātu. Sniedziet man skaidrojumu par precīziem datumiem, līdz kuram ir derīgs katrs no šiem sertifikātiem, kā arī par iemesliem, kuru dēļ manis saņemtā Comirnaty balstvakcīna Jūsu sistēmā ir nodēvēta par "pirmreizējo vakcināciju", un darbībām, kas tiks veiktas, lai šo kļūdu labotu,” – ar šādu jautājumu iedzīvotājs bija vērsies Nacionālajā veselības dienestā.
Pēc ilgākas bezjēdzīgas atrakstīšanās iedzīvotājs beidzot saņēmis skaidru ieteikumu no dienesta Klientu apkalpošanas centra vadītājas Lāsmas Matjukas: „Aicinām sazināties ar vakcinācijas pret Covid-19 veicēju, lai vienotos par korektu vakcinācijas fakta reģistrāciju. Dienests nav tiesīgs veikt medicīniska ieraksta labojumu! Portālā www.eveseliba.gov.lv sadaļā Vakcinācijas dati/Vakcinācijas fakti ir iespēja apskatīt ārstniecības iestādi, kas veica vakcināciju pret Covid-19.”
Taču, kā izrādās, šo ieteikumu bezjēdzīgu padara fakts, ka attiecīgajā e-veselības sistēmas sadaļā informācija par konkrēto vakcinācijas veicēju nemaz nav ievadīta un attiecīgi nav pieejama. Lūk, kāda informācija tajā ir atrodama saistībā ar konkrēto vakcināciju:
"Vakcīna: COVID-19
Pacienta vecums: XXX gads(i)
Vakcinācijas datums, laiks: XXX.2021., 17:30 [iedzīvotājs Pietiek apgalvo, ka patiesībā vakcinācija veikta priekšpusdienā]
Preparāts: Comirnaty, EU/1/20/1528/001
Preparāta sērija: FD9234
Preparāta daudzums: 0,3
Mērvienība: ml
Šļirces veids: Intramuskulārām injekcijām
Izlietoto devu skaits: 1
Ievadīšanas veids: Intramuskulāri
Ievadīšanas vieta: Kreisais augšdelms
Vakcinācijas procesa posms: 1.pote
Indikācija: Cits iedzīvotājs
Ārstniecības persona, kas veica vakcināciju:
Ārstniecības iestāde, kas veica vakcināciju:
Līguma numurs:
Maksātājs: Valsts
Valsts: LATVIJA
Statuss: Aktuāls
Aizliegumi: Nav
Vēsturisks: Nē
Piezīmes:”
„Atšķirībā no Jūsu apgalvojuma attiecīgajā e-veselības sadaļā NAV iespējas apskatīt ārstniecības iestādi, kas veica konkrēto vakcināciju pret Covid-19. Iespējams, tas saistīts ar to, ka šī vakcinācija notika D. Pavļuta un E. Juhņēvičas aizgādībā organizētā izbraukuma vakcinācijā. Ņemot to vērā, atkārtoti daru zināmu, ka vēlos saņemt precīzu informāciju par veicamajām darbībām,” – uz šo iedzīvotāja atkārtoto jautājumu Nacionālais veselības dienests pagaidām klusē.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
