Izrādās, Pavļuta un Juhņēvičas “krāmu tirgu vakcinācijās” nav oficiāli fiksēts pat vakcinēšanas veicējs
PIETIEK15.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publicētajai izteiksmīgajai sarakstei, iedzīvotājam mēģinot vērsties Nacionālajā veselības dienestā pa tā oficiāli izziņoto elektroniskā pasta adresi, lai saņemtu skaidru informāciju par savu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu statusu un derīguma termiņiem, ir negaidīts turpinājums: izrādās, veselības ministra Daniela Pavļuta un viņa favorītes Evas Juhņēvičas ilgstošu laiku aizrautīgi organizētajās „krāmu tirgu izbraukuma vakcinācijās” Covid-19 vakcīnu saņēmušajiem pat nav iespējams noskaidrot, kas tieši ir veicis vakcināciju, - pretēji Nacionālā veselības dienesta apgalvojumiem šāda informācija e-veselības sistēmā nav pieejama.
„2021. gada XXX es saņēmu Comirnaty balstvakcīnu, kas man nezināmu iemeslu dēļ Jūsu sistēmā ir nodēvēta par "pirmreizējo vakcināciju", un attiecīgu sertifikātu. Sniedziet man skaidrojumu par precīziem datumiem, līdz kuram ir derīgs katrs no šiem sertifikātiem, kā arī par iemesliem, kuru dēļ manis saņemtā Comirnaty balstvakcīna Jūsu sistēmā ir nodēvēta par "pirmreizējo vakcināciju", un darbībām, kas tiks veiktas, lai šo kļūdu labotu,” – ar šādu jautājumu iedzīvotājs bija vērsies Nacionālajā veselības dienestā.
Pēc ilgākas bezjēdzīgas atrakstīšanās iedzīvotājs beidzot saņēmis skaidru ieteikumu no dienesta Klientu apkalpošanas centra vadītājas Lāsmas Matjukas: „Aicinām sazināties ar vakcinācijas pret Covid-19 veicēju, lai vienotos par korektu vakcinācijas fakta reģistrāciju. Dienests nav tiesīgs veikt medicīniska ieraksta labojumu! Portālā www.eveseliba.gov.lv sadaļā Vakcinācijas dati/Vakcinācijas fakti ir iespēja apskatīt ārstniecības iestādi, kas veica vakcināciju pret Covid-19.”
Taču, kā izrādās, šo ieteikumu bezjēdzīgu padara fakts, ka attiecīgajā e-veselības sistēmas sadaļā informācija par konkrēto vakcinācijas veicēju nemaz nav ievadīta un attiecīgi nav pieejama. Lūk, kāda informācija tajā ir atrodama saistībā ar konkrēto vakcināciju:
"Vakcīna: COVID-19
Pacienta vecums: XXX gads(i)
Vakcinācijas datums, laiks: XXX.2021., 17:30 [iedzīvotājs Pietiek apgalvo, ka patiesībā vakcinācija veikta priekšpusdienā]
Preparāts: Comirnaty, EU/1/20/1528/001
Preparāta sērija: FD9234
Preparāta daudzums: 0,3
Mērvienība: ml
Šļirces veids: Intramuskulārām injekcijām
Izlietoto devu skaits: 1
Ievadīšanas veids: Intramuskulāri
Ievadīšanas vieta: Kreisais augšdelms
Vakcinācijas procesa posms: 1.pote
Indikācija: Cits iedzīvotājs
Ārstniecības persona, kas veica vakcināciju:
Ārstniecības iestāde, kas veica vakcināciju:
Līguma numurs:
Maksātājs: Valsts
Valsts: LATVIJA
Statuss: Aktuāls
Aizliegumi: Nav
Vēsturisks: Nē
Piezīmes:”
„Atšķirībā no Jūsu apgalvojuma attiecīgajā e-veselības sadaļā NAV iespējas apskatīt ārstniecības iestādi, kas veica konkrēto vakcināciju pret Covid-19. Iespējams, tas saistīts ar to, ka šī vakcinācija notika D. Pavļuta un E. Juhņēvičas aizgādībā organizētā izbraukuma vakcinācijā. Ņemot to vērā, atkārtoti daru zināmu, ka vēlos saņemt precīzu informāciju par veicamajām darbībām,” – uz šo iedzīvotāja atkārtoto jautājumu Nacionālais veselības dienests pagaidām klusē.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
