Izrādās, „sabiedriskie” mediji nav izpratuši, kurā ģeopolitiskajā telpā mēs atrodamies
Egils Levits14.05.2024.
Komentāri (162)
Iesaki rakstu: 
Kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu vai jebkurā citā svešvalodā ir pretrunā ar Satversmes Ievadu un 4.pantu, kas nosaka valsts valodas statusu un lomu Latvijas demokrātiskajā procesā. Tās ir arī pretrunā ar sabiedrisko mediju uzdevumiem.
Satversmes tiesa ir lēmusi, ka demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka politiskajam procesam ir jānotiek latviešu valodā, jo valsts valoda veido kopēju informatīvo un demokrātiskās līdzdalības un diskusiju telpu visiem Latvijas pilsoņiem.
Satversmes tiesa ir noteikusi, ka visiem pilsoņiem jāprot valsts valoda. Latvijas pilsoņus vieno kopēji jautājumi. Bet par tiem pastāv dažādi viedokļi. Tie mums jādiskutē kopējā informācijas un demokrātiskās līdzdalības telpā mūsu kopējā valsts valodā - latviešu valodā.
Šķelt Latvijas pilsoņus, sadalot tos dažādās informatīvajās un demokrātiskās līdzdalības telpās dažādās valodās ir pretrunā arī ar demokrātijas principu. Valsts valoda ir platforma pilsoņu sarunai un diskusijām par kopējiem politiskiem jautājumiem-šoreiz par Eiropas nākotni.
Tā politiski ir slikta zīme, ka Latvija kā ES dalībvalsts par Eiropu diskutē nevis savas valsts valodā, kas vienlaikus ir viena no oficiālajām ES valodām, bet gan Krievijas valsts valodā. Tas norāda, ka ne visi ir izpratuši, kurā ģeopolitiskajā telpā mēs atrodamies.
Mēs vairs nedrīkstam atražot Krievijas koloniālā mantojuma paradigmas. Latvija ir demokrātiska, tiesiska un latviski nacionāla Eiropas valsts, kuras pilsoņus vienā demokrātiskās līdzdalības telpā vieno kopēja valsts valoda, kas jāprot visiem. Tas jāievēro arī sabiedriskajiem medijiem.
Attēlā - viena no krievvalodīgo debašu kaislīgajām aizstāvēm, Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
