Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Kūku dzīres” un aizdomīgi tēriņi iezīmēja Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras gadus, taču, tiem beidzoties, izrādījās, ka augstās amatpersonas apetīte pa šo laiku ir tikai augusi un viņa vēl daudz labāk zina, kas viņai „pienākas”. Saistībā ar pašlaik uz eksprezidentes astoņdesmit gadu jubileju pasūtīto luksusauto uz nodokļu maksātāju rēķina publicējam fragmentu no grāmatas Va(i)ras virtuve, kas atgādina, kā eksprezidente uz šī paša rēķina iekārtojās savā Brīvības un Elizabetes ielu stūra dzīvoklī.

„Es varbūt arī pieļauju, ka viņai princips ir strikti uzstādīts, ka ir jābūt ekvivalentai apmaiņai. Diezgan stingri aprēķinot, viņa cenšas iezīmēt savas intereses visās jomās, tai skaitā arī materiālā. Tā es, viņu nepazīstot tuvu, varu teikt,” – tik diplomātiski par V. Vīķes-Freibergas pievēršanos dzīves komfortablās puses nodrošināšanas jautājumiem pēc prezidentūras beigām izsakās viens no viņas ievēlēšanas virzītājiem, ekspremjers Guntars Krasts.

Savukārt kāds kancelejas cilvēks teic daudz vienkāršāk: ja 1999. gadā kundze kategoriski paziņoja, ka ir nevis viesnīcniece, bet Valsts prezidente, tad nepilnus astoņus gadus vēlāk izrādījās, ka viņai nav nekādu iebildumu prezidentūras izskaņā parādīt sevi arī kā visnotaļ praktiski domājošu viesnīcnieci.

Iecere tikt pie dārgas zemes Jūrmalā Freibergu ģimenei 2004. gadā nebija īstenojusies, toties nekas nevarēja Freibergu ģimenei atņemt tiesības uz dzīvokli, kas saskaņā ar likumdošanu prezidentei pienācās pēc pilnvaru beigām.

1996. gadā Guntim Ulmanim paredzētā mājokļa remonts, pēc kura eksprezidentam nācās izturēt pamatīgu kritiku par dažādām pārmērībām – piemēram, 95 latus vērtu tualetes papīra turētāju un spoguli par 632 latiem – izmaksāja 71 tūkstoti latu, un vēl 2003. gadā Valsts prezidenta kanceleja gadījumam, ja nu V. Vīķi-Freibergu nepārvēl, analoģiska dzīvokļa (arī virs 200 kvadrātmetru, tikai stāvu augstāk) remontam no budžeta pieprasīja 70 tūkstošus.

Četrus gadus vēlāk „saules” vēlmju apmērs bija, maigi izsakoties, pamatīgi pieaudzis, un rezultātā sākotnēji darbu apjoms bija paredzēts uz 382 tūkstošiem latu, bet pēc tam vēl pieauga līdz nepilnam 451 tūkstotim latu.

Sākotnēji publiski tika paziņots tikai tas, ka dzīvoklis ir „tāds, par ko nav jākaunas”, taču nebūt ne „kaut kas iespaidīgs” – piemēram, ar „visparastākajā veikalā iegādājamu sadzīves tehniku”. Taču neizpratni un īpašu interesi radīja eksprezidentes noslēpumainība par to, kas īsti par dzīvoklī tāds sadarīts par nepilnu pusmiljonu latu: šī nevēlēšanās bija tik kategoriska, ka beigu beigās V. Vīķe-Freiberga skaidri un gaiši lika visiem saprast – lai Valsts nekustamo īpašumu aģentūra izlemj, publiskot informāciju vai nepubliskot, bet no viņas informāciju lai negaidot.

Atsevišķi pietiekami iespaidīgi skaitļi mediju rīcībā nonāca jau tobrīd – jo aģentūrai beigu beigās nepietika argumentu informācijas slēpšanai: jauno eksprezidenta vajadzību līmeni lieliski raksturoja kāds salīdzinājums – G. Ulmanis tika kritizēts par tualetes papīra turētāju 95 latu vērtībā, savukārt V. Vīķes-Freibergas dzīvoklim bija izrādījušies nepieciešami jau trīs papīra un higiēniskās birstes turētāji, no kuriem katrs maksāja 99 latus.

Taču tāmes sīkākās detaļas vienalga tika paturētas slepenībā. Tikai vēlāk, tām pilnā apmērā nākot gaismā, V. Vīķes-Freibergas un dzīvokļa remontētāju stūrgalvīgās noslēpumainības iemesli beidzot bija skaidri.

Tātad – kas tad īsti par nepilno pusmiljonu latu tika sanests, izmantots un sabūvēts eksprezidentes dzīvoklī (kurā pēc pārbūves nu ir priekštelpa, divi kabineti, viesistaba, divas guļamistabas, ēdamistaba, halle, virtuve, vannas istaba, divas tualetes, gaitenis un garderobe)?

Logi – līdz nepilniem 1200 latiem, durvis – pat līdz divarpus tūkstošiem latu gabalā, misiņa durvju rokturi – gandrīz 100 latu komplektā, - bet tas vēl būtu tīrais sīkums tāpat kā ozolkoka parkets, sarkankoka parketa apmales un patinēta misiņa radiatoru nosegvairogi par 2400 latiem.

Īstā eksprezidentes nepieciešamā „līmeņa” un komforta izpratne parādījās, nonākot līdz sarkankoka, riekstkoka un ozolkoka izstrādājumiem, un te nu sausas summas ir izteiksmīgākas par jebko citu: riekstkoka sienu paneļi - 14 414 lati, ozolkoka sienu paneļi – 8105 lati, sarkankoka sienu paneļi – 4828 lati, sarkankoka radiatoru nosegvairogi – 811 lati, ozolkoka frīze – 10 411 lati, ozolkoka aizkaru nosegpanelis – 493 lati, sarkankoka aizkaru nosegpanelis – 543 lati, ozolkoka griestu panelis ar kokgriezumiem – 16 998 lati, riekstkoka aizkaru nosegpanelis – 540 latu, vēl viens – 1198 lati. Kopā – vairāk nekā 58 tūkstoši latu.

Vairāk nekā pāris normāli dzīvokļi kopā izmaksāja eksprezidentei tīkamās ozolkoka un riekstkoka mēbeles: iebūvētie riekstkoka grāmatu skapji kopā izmaksāja 51 558 latus, iebūvēts ozolkoka koridora drēbju pakaramais – 1572 latus, iebūvēts ozolkoka sienas skapis – 3566 lati, iebūvēts ozolkoka spogulis ar konsoles galdu – 1628 lati, iebūvēti ozolkoka grāmatu plaukti – 2837 lati, iebūvēta ozolkoka garderobe – 14 765 lati, ozolkoka virtuves mēbeles ar akmens virsmu un aprīkojumu – 11 521 lats. Kopā – gandrīz 90 tūkstoši latu. Vēl nepilnus 1200 latu izmaksāja stikla plaukti ar apgaismojumu.

Tāpat izrādījās, ka „saulei” nepieciešams arī atbilstošas kvalitātes apgaismojums – jau atkal nāksies minēt sausās, bet izteiksmīgās summas: griestu lustra Gallery1185 lati, griestu lustra Gallery Olandese2379 lati, divas griestu lustras DE MAIJO5938 lati, seši gaismekļi MIZAR TOP – 1339 lati, četras stāvlampas Zonka1301 lats, griestu lustra Zonka692 lati, vēl divas – 249 lati, vēl divas - 358 lati, četras sienas lampas Zonka293 lati, divas griestu lustras Zonka - 321,30, vēl viena -        997 lati, divas sienas lampas Zonka235 lati, stāvlampa Zonka321 lats, griestu lustra Gallery174 lati, divas sienas lampas Gallery – 253 lati, divas sienas lampas Zonka307 lati, griestu lustra Zonka108 lati, sienas lampa Zonka153 lati, piecas griestu lustras Zonka1347 lati, divas sienas lampas Zonka153 lati, griestu lustra Zonka83 lati, sienas lampa Zonka153 lati, griestu lustra Zonka353 lati, vēl viena – 233 lati. Kopā – vairāk nekā 19 tūkstoši latu.

Un vēl jau bija tēriņi arī visu veidu santehnikai: keramiskā izlietne Villeroy& Boch ar skapīti – 1038 lati, vēl viena - 683 lati, trešā (bez skapīša) - 146 lati, metāla mazgātne virtuvei Franke - 140 latu, četri keramikas izlietnes maisītāji Meikopole S462 lati, virtuves izlietnes maisītājs Oras - 93 lati, Oras bidē krāns - 86 lati, dušas (masāžas) kabīne ar paliktni un jaucējkrāna paneli Baleco Prisma - 1716 lati, otra dušas kabīne (dūmakains stikls ar alumīnija profiliem) – 647 lati, vanna Sonata (ar masāžu Ravali Sport hydro/air) ar priekšējo paneli, diviem rokturiem, pagalvi, kājām un sifonu – 1766 lati, vannas maisītājs Oras318 lati, elektriskais dvieļu žāvētājs - 714 lati, četri hromēti dvieļu turētāji – 474 lati, trīs Villeroy& Boch tualetes podi – 1374 lati. Kopā ar caurulēm un citiem sīkumiem – vairāk nekā 16,6 tūkstoši latu...

Ar dzīvokļa tāmēm pilnā apmērā iespējams iepazīties šīs grāmatas pielikumos, - bet ne jau summas tās svarīgākās. Jautājums cits – vai tiešām V. Vīķe-Freiberga, kurai vismaz lielu daļu prezidentūras gadu personiskais spožums un komforts bija tikai nepieciešams valsts galvas atribūts un kura ne īpaši rūpējās pat par savas rezidences izskatu, nu pēkšņi atminējās pati par sevi?

Vai arī – tās jau atkal ir tumšo spēku nomelnošanas kampaņas sastāvdaļa: ne prezidente ko gribēja, ne zināja, - ko nu svīta kopā ar iztapīgiem ierēdņiem radīja, tas arī bija jāņem par labu un, sakožot zobus, jāsēžas vannā par diviem tūkstošiem? Ne nu viņai vajadzēja cēlkoka mēbeles daža bērnu nama gada budžeta vērtē, ne lustru par diviem tūkstošiem un dvieļu žāvētāju par septiņiem simtiem?

Nē, tā nav tiesa. Nav nekādu šaubu, ka tieši pati V. Vīķe-Freiberga uzstāja uz šiem vērienīgajiem tēriņiem, aktīvi piedaloties pilnīgi un absolūti nepieciešamo interjera priekšmetu iegādē un materiālu izvēlē.

Gana skaidras, kaut vēl diplomātiskas ir jau akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi oficiālās atbildes: „Projektētāja jeb arhitekta izvēlētais dzīvokļa plānojums un interjera stilistiskā apdare tika saskaņota gan ar Valsts prezidenta kanceleju, gan ar turpmāko lietotāju – bijušās prezidentes ģimeni, kā arī ar pasūtītāju – valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi.

Protams, vispirms savstarpējās pārrunās bija svarīgi noskaidrot, vai projektētāja piedāvājums sakrīt ar konkrētās dzīvesvietas turpmāko lietotāju vēlmēm. Iekārtojot ikvienu mājokli, jo īpaši dzīvokli, interjera izvēlē humāni un loģiski ir noskaidrot, kas pieņemams tā lietotājam, jo tieši viņam konkrētajā dzīves vietā jāaizvada diena no dienas. Un šajā gadījumā bija vietā ievērot cilvēcīguma principu, jo turpmākais lietotājs sava darba rezultātā bija nopelnījis privilēģiju iekārtoto mitekli no sirds spēt dēvēt par savām mājām.

Otrkārt, bija jāņem vērā nebūt ne maznozīmīgs fakts, ka interjera risinājumiem un apdares materiāliem jāatbilst lietotāja statusam, tiem jābūt kvalitatīviem, lai tie kalpotu ilgstoši, ilgtermiņā neprasot papildus ieguldījumus. Remontdarbu pasūtītājs Valsts nekustamie īpašumi noslēdza līgumu ar Arhitektoniskās izpētes grupu, un arhitekte Liesma Markova sagatavoja gan eksprezidentes ģimenes dzīvokļa interjera projekta koncepciju, gan izstrādāja projektu, gan arī, saskaņojot kopā ar visām iesaistītajām pusēm, to īstenoja. Tas attiecas arī uz santehnikas izvēli.”

Savukārt pilnīgi skaidrs viss kļūst pēc arhitektes skaidrojumiem, - jau dzīvokļa pārplānošana notikusi pēc V. Vīķes-Freibergas norādījumiem, un arī par tālāko mājokļa labierīkošanu prezidente visnotaļ bijusi lietas kursā: faktiski ar viņu saskaņotas pat samērā sīkas detaļas.

Bet vai pašai eksprezidentei nešķita, ka valsts galvai – lai kādi būtu tās nopelni un sasniegumi – tomēr būtu vajadzējis rādīt priekšzīmi viņas tik bieži kritizētajiem izšķērdīgajiem un „necaurspīdīgajiem” valstsvīriem arī šādā jomā? „Mūsu cilvēks” kancelejas tuvumā skaidro vienkārši – šī jau tiešām bija nevis 1999. vai 2000. gada, bet gan 2007. gada Vaira Vīķe-Freiberga ar pilnīgi citu skatu uz pasauli un savu vietu tajā:

„Es pilnīgi pieļauju, ka pēc pirmās prezidentūras tas dzīvoklis tiešām būtu daudz citādāks. Jo tad prezidente, neraugoties uz visām privātlidmašīnām, tērpiem, dārgajiem frizieriem un visu pārējo, vēl bija salīdzinoši demokrātisks cilvēks. Viņa, protams, skatījās uz sevi kā uz valsts simbolu un pieprasīja valsts simbolam atbilstošu godāšanu un visu pārējo, taču... kā lai to paskaidro – tas viņas acīs bija domāts valsts simbolam, bet ne viņai personiski. Viņa tikai ieņēma valsts simbola vietu un pašas skatījumā neapšaubāmi bija to pelnījusi, taču – tas nebija tā, ka viņa uzskatītu, ka visas šīs ērtības un greznības vajadzīgas viņai pašai.

Bet gadu gaitā tas mainījās. Galva neapšaubāmi sagriezās, palīdzēja galminieku iztapība un lišķēšana – to spēj nemainoties izturēt tikai retais. Un viņai aizvien vairāk viss sāka jukt kopā. Prezidentūras sākumā viņa, kaut uzskatot sevi kā prezidenti par valsts simbolu, kam pienākas atbilstošs respekts un cieņa, tomēr nesāka uz sevi lūkoties kā uz pašu galveno, to, kuras spriedumi ir svarīgākie, noteicošie un vienīgie. Bet pēdējos pāris gados ik pa brīdim skaidri varēja nolasīt - likumi ir rakstīti parastajiem cilvēkiem, bet es taču esmu tiem pāri. Es esmu valsts – vismaz kaut kādā mērā, un man attiecīgi pienākas tas, tas un arī tas.

Atminaties – viņa ij pirkstu nepakustināja, kad tika paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejai ir savi komercnoslēpumi? Jo tieši par to viņa arī bija pārliecināta. Un pēc dažiem gadiem viņa neparko negribēja atteikties no Jūrmalas zemes – viņa bija pārliecināta, ka šī zeme viņai personiski tiešām pienākas, ka viņa to ir pelnījusi, bet kaut kādi skaudīgi, nenovīdīgi ļautiņi grib viņai to noskaust. Par to, ka likums kaut ko nosaka vai nenosaka, vairs nebija ne runas. Tāpat kā par ētiku – karaļi taču stāv pāri morāles normām, vai ne?

Savā ziņā var teikt, ka, gadiem ejot, Vīķe-Freiberga aizvien vairāk sāka dzīvot nevis pēc likuma, bet po poņatijam. Pati viņa šādu salīdzinājumu, protams, uztvertu kā klaju nepatiesību, bet viņai aizvien skaidrāk parādījās sava personiskā izpratne, kas ir kas pasaulē, kas un kāpēc viņai pienākas. Likums? Likums taču reizēm ir dumjš un nepareizs!”

Novērtē šo rakstu:

201
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...