Izreklamētā „airBaltic” stabilizēšanās kļūst aizvien apšaubāmāka: tiesā vēršas arī „Investbank”
PIETIEK20.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan publiski tiek apgalvots, ka valsts īpašumā nonākusī aviosabiedrība airBaltic nostājoties uz finansiālās stabilizēšanās ceļa, šie apgalvojumi sāk šķist aizvien apšaubāmāki: pēc tam, kad cīņā par airBaltic īpašumtiesībām iesaistījās bankrotējusī Lietuvas Snoras banka, nu Rīgas Centra rajona tiesā ar jaunu prasības pieteikumu vērsusies arī Krievijas banka Investbank, tā vēl bagātinot jau tā iespaidīgo ar aviokompāniju saistīto tiesvedību klāstu.
Krievijas banka, kuras prasības pieteikumā atbildētāju vidū ir arī Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā, tiesai iesniegtajā dokumentā norāda, ka 2011. gada septembrī tika sāktas aktīvas sarunas par turpmākās sadarbības noteikumiem airBaltic maksātnespējas un attīstības jautājumos, jo valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kā lielākie akcionāri izrādīja interesi nodrošināt airBaltic maksātspēju.
Tā paša gada oktobra sākumā tika arī noslēgts attiecīgs līgums, līdz ar kuru, kā izriet no prasības pieteikuma, BAS un Latvijas valsts pret Investbank uzņēmās noteiktas saistības.
Taču, kā norādīts pieteikumā, 2012. gada 30.janvārī noslēdzās aviosabiedrības pamatkapitāla parakstīšanās pirmais posms, bet termiņa ietvaros BAS neizpildīja savas saistības piedalīties airBaltic pamatkapitāla palielināšanā.
Tāpat valsts nebija izpildījusi virkni citu vienošanās nosacījumu attiecībā pret Investbank, un uz šī pamata Krievijas banka secinājusi, ka tādējādi noslēgtā vienošanās ar to vairs nav spēkā.
„Ņemot vērā, ka nav izpildīti vienošanās 1.2.punktā airBaltic uzliktie pienākumi, kā arī nav izpildījušies 03.10.2011. vienošanās būtiski priekšnosacījumi, tajā skaitā, nav noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1, tad 03.10.2011. vienošanās ar Investbank nav spēkā, jo šie airBaltic uzliktie pienākumi bija priekšnoteikums pārjaunojuma līguma - Aizdevuma līguma Nr.2 noslēgšanai, no kura tad, iespējams, izrietētu cesijas prasījums, ja līdzēji būtu izteikuši savu gribu un definējuši cedējamās prasības un to apjomus,” teikts prasības pieteikumā.
Līdz ar to Krievijas banka pieprasījusi atzīt par spēkā 2011. gada 3. oktobra vienošanos ar šo kredītiestādi par AS Air Baltic Corporation turpmāko finansējumu un pārvaldību, kā arī piedzīt tai par labu no atbildētājiem – tostarp Latvijas valsts – tiesas izdevumus un izdevumus par juridisko palīdzību.
Kā zināms, Latvijas valsts tā vietā, lai pildītu pienākumus, ko pret Krievijas banku uzņēmās līdz ar 2011. gada oktobra vienošanos, izvēlējās citu ceļu - Rīgas apgabaltiesā ir sākta tiesvedība par bijušā airBaltic prezidenta Bertolta Flika apzināti kaitnieciskām darbībām, tostarp arī par kompānijai neizdevīgu līgumu noslēgšanu un fiktīvu saistību uzņemšanos pret Investbank. Tikmēr Krievijā turpinās Investbank prasības izskatīšana par kredītu 13,5 miljonu eiro kopapjomā piedzīšanu no airBaltic un BAS.
2011.gada vasarā Investbank noslēdza kredītlīgumu ar Flikam un nu jau bijušajam Latvijas Krājbankas saimniekam Vladimiram Antonovam piederošo uzņēmumu Baltijas Aviācijas Sistēmas, un piešķirto kredītu galvotājs ir airBaltic.
Tiesā ir izskanējis, ka kopā ar BAS un Latvijas valdību 2011.gada oktobrī Investbank noslēgusi konfidenciālu vienošanos par finansējuma turpināšanu un kredītu restukturizēšanu.
Savukārt no Latvijas Krājbankas korespondējošiem kontiem šī pati Investbank 2011.gada 25.novembrī norakstījusi vairāk nekā 72 miljonus ASV dolāru un 10 miljonus eiro.
Šīs ir tikai dažas no apjomīgā tiesvedību klāsta sakarā ar airBaltic un arī tās kreditoru – Latvijas Krājbanku.
Pietiek šodien publisko jauno Krievijas Investbank prasības pieteikumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
