Izreklamētā „airBaltic” stabilizēšanās kļūst aizvien apšaubāmāka: tiesā vēršas arī „Investbank”
PIETIEK20.01.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
vika
01.02.2013. 21:12No tā brīža, kad A.Šlesers ieņēma Satiksmes ministra kamatu,tad strauji attīstījās notikumi airBaltic. Kāpēc kopā Fliku nesauc A.Šleseru pie atbildības?
ha,ha,ha...
21.01.2013. 11:52Nu Ronis prom un atkal iestājas kolektīvā atbildība. Bet Dombrovskis braukšot uz Davosu un Vilks labākais Eiropā. Smuki atkal nostrādāts... plebeji!!!!
Ojārs
21.01.2013. 08:34Ir viena īpaši uzkrītoša atšķirība starp "airBaltic" un "Pietiek" - "airBaltic" ar katru dienu sāk izskatīties labāk un labāk...
airBaltic
21.01.2013. 00:21Zv.adv. Auza te sarakstīja muļķības, gan par I.Priediša pilnvaru gan par vienošanas atzīšanu par spēkā neesošo.
Tā ka Auza ilgstoši draudzējās ar Antonova struktūras cilvēkiem, ir pilnīgi skaidrs, ka šis papīrītis ir izgatavots pēc Antonova lūguma un Antonova interesēs.
Nedomāju, ka Auza pats spēs nopirkt labvēlīgo spriedumu tiesās, kaut pieeja šādām iespējam viņam ir, jo lieta ir tik ļoti politizēta. Kaut Antonovam pašam patreiz ir zināmas naudas grūtības, citi airbBaltic līdzīpašnieki, piem. Šķēle, protams var gan finansēt šo juridiskās doma projektu, gan spert soļus, lai spriedums būtu "pareizs".
Kā tad
20.01.2013. 23:09Nu cik var mānīt paši sevi un sabiedribu,cik var novilcināt air Baltic galu un cik tautas miljonus Dombrovskis izmetīs mirstosa uzņemuma reanimācijai ???
zoss
20.01.2013. 19:24PAREX arī pēc bankrota slēdza ārpusbilances fiktīvas saistības par triljoniem
dacs
20.01.2013. 18:42Nu ne jau velti Ronis aizpeldeja. Dombrovskim eiro un tas uz viņu neattiecas :)
lietuvieši veinkārši kustina
20.01.2013. 18:09tb sapuvušo mušlimu TM, tas jau nav nav pret mums
has
20.01.2013. 16:31Tādi nu ir neaizvietojamie Latvijas topmenedzēri.
Ir zināms saraksts un neviens nepaliks nesodīts.Sākot no G-24 kredītiem,pārtikas uzņēmumu privatizāciju u.t.t..
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
