Izskatās, ka vairākus miljonus vērtajā Liepājas pašvaldības iepirkumā atkal lobē SIA "Lucidus"
Ervīns Gaubšteins, bijušais vairāku pašvaldību jurists15.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savā dzīvē esmu strādājis par juristu un iepirkumu speciālistu vairākās Kurzemes pašvaldībās, bet kaut ko šādu redzu pirmo reizi. Liepājas pašvaldību un bēdīgi slaveno[1] SIA "Lucidus" (iepriekšējais nosaukums SIA "Moduls Interjers") vieno ciešas saites un aktīva sadarbība vairāk kā desmit gadu garumā. No Iepirkumu uzraudzības biroja (“IUB”) mājas lapā pieejamiem datiem izriet, ka SIA "Lucidus" ar Liepāju laikā no 2011.gada ir noslēguši vismaz 12 līgumus par apgaismojuma piegādi (tajā skaitā luksoforu komponenšu un transporta kustības detektoru piegādi). Noslēgto līgumu kopējā summa ir EUR 3 439 788, 84 bez pievienotās vērtības nodokļa.
No IUB un Liepājas pašvaldības mājas lapā pieejamiem datiem par laika posmu no 2016.gada izriet, ka 75% gadījumu SIA "Lucidus" ir bijis vienīgais konkursa pretendents, savukārt 25% gadījumu iepirkumā piedāvājumu bez SIA "Lucidus" ir iesniedzis vēl viens pretendents. Šie dati ir tikai par gadījumiem, kad "Lucidus" ir uzvarējis kā pretendents; neatbildēts paliek jautājums, cik vēl iepirkumi Liepājai ir bijuši, "Lucidus" piedaloties un uzvarot citu uzņēmumu aizsegā kā apakšuzņēmējam.
Jebkurā gadījumā publiski pieejamie dati liecina, ka, ņemot vērā noslēgto līgumu regularitāti un lielākā daļā gadījumu tikai viena pretendenta – "Lucidus" - dalību, skaidrs, ka Liepājas un "Lucidus" sadarbība ir cieša, veiksmīga un, kas svarīgākais - konkurenci ietekmējošo faktoru izslēdzoša. Tik tālu par vēsturi.
Šī gada nogalē Liepāja plāno vērienīgus ielu apgaismojuma iepirkumus – kopumā ir izsludināti septiņi iepirkumi ar kopējo plānoto gaismekļu skaitu 11 723 gab. Pēc aptuvenām aplēsēm šo visu iepirkumu kopējā summa bez PVN ir EUR 3,6 miljoni.
Uzņēmumiem, kuri vēlas šajos iepirkumos piedalīties, šobrīd ir saspringts darba laiks – īsā termiņā ir jāpaspēj sagatavot kaudzēm dokumentu un piedāvājuma sagatavošanai jāveic neskaitāmi apgaismojuma projektēšanas aprēķini. Mazliet par apgaismojuma aprēķiniem: tā kā apgaismojuma stabu izvietojuma attālums, stabu augstums, pieprasītā apgaismojuma intensitāte un citi parametri Liepājas ielās ir savstarpēji gauži atšķirīgi pat vienas ielas ietvaros, praksē tas nozīmē, ka katrs iepirkuma pretendents katram ielu posmiņam gatavo atsevišķu apgaismojuma projektu. Attiecīgi tie varbūt pat virs 1000 dažādu apgaismojuma projektu.
Vienkāršāku projektu sagatavošanai vienam ielas posmiņam ir vajadzīgas pāris stundas, savukārt sarežģītiem ielu posmiem viens aprēķins var aizņemt pat pusi no darba dienas. Visticamāk, ka šāds apjomīgs darbs iepirkuma piedāvājuma sagatavošanā rekordīsos termiņos pa spēkam būtu tikai tādam spēlētājam, kuram būtu nodrošināts zināms handikaps, proti, iespēja apgaismojuma aprēķinu sagatavošanu uzsākt labu brīdi pirms oficiālā starta šāviena, tas ir, pirms iepirkumu izsludināšanas. Tātad viens iespējams bonuss draugiem – handikaps aprēķinu veikšanai.
Otrs iespējams bonuss draugiem – sastādīt iepirkuma nolikumu tik savstarpēji pretrunīgā un kļūdainā veidā, ka jebkurš “nedraudzīgs” pretendents neizbēgami kļūdīsies. Nu, piemēram, viens iepirkuma nolikuma pielikums paredz, ka jāpiegādā ir šāda veida prece, bet cits šī paša iepirkuma nolikuma pielikums nosaka, ka piegādājama ir pavisam cita veida prece. Savukārt pareizā atbilde ir zināma tikai draugiem. “Nedraugi” šajā viktorīnā zaudē.
Trešais iespējamais bonuss draugiem – iepirkumā noteikt konkrētus ielas gaismekļa izmērus, atsevišķos gadījumos pieļaujot 50 milimetru nobīdes no noteiktiem izmēriem. Tā teikt – uzvar tas, kam ir pareizais izmērs, pārējie var iet mājās kā augstajām prasībām neatbilstoši. Problēma tikai tā, ka attīstītās valstis kā, piemēram, Igaunija, nerunājot par Skandināvijas valstīm, gaismekļu izmēru prasību, ja vien to nepieprasa īpaši, pamatoti izņēmuma apstākļi, iepirkumos neparedz. Jo ielas gaismekļu gadījumā 99% gadījumu izmēram nav nozīmes, nozīme ir energoefektivitātei, cenai, gaismekļa svaram un dažādiem kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.
No IUB mājas lapā pieejamās informācijas ir redzams, ka par Liepājas septiņiem apgaismojuma iepirkumiem ir iesniegtas 24 (!) neizskatītas sūdzības. Acīmredzot dīvainības šajos septiņos Liepājas iepirkumos ir pamanījis ne viens vien “nedraudzīgs” pretendents, kam nav skaidri spēles noteikumi. Jācer, ka IUB spēs saskatīt šo iepirkumu problēmas un apturēs iespējamo Liepājas iedzīvotāju naudas nelietderīgu izmantošanu. Jācer, ka šoreiz SIA "Lucidus" nebūs laimīgais uzvarētājs un, pa mazam solītim izskaužot draugu būšanu, kādu dienu arī mēs spēsim pietuvoties Igaunijas attīstības līmenim.
Tomēr viens ir skaidrs - šobrīd Liepājas pašvaldības apgaismojuma iepirkumiem pievērsta gan IUB, gan sabiedrības, gan, nav izslēgts, tiks pievērsta arī tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Līdz ar to iespējamais plānotais scenārijs, kur visi “nedraudzīgie” pretendenti ar zemāku cenu piedāvājumu tiek izslēgti no iepirkuma sīku, iepriekš plānotu, neatbilstību dēļ, savukārt uzvaras ceļš ir bruģēts "Lucidus" ar augstāku piedāvāto cenu, var izpelnīties zināmu pretreakciju un atsevišķiem Liepājas pašvaldības darboņiem var dārgi izmaksāt.
[1] Skatīt, piemēram, publikācijas:
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
