Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības.

Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

Meteorologu prognozes un ekonomikas attīstība

Ekonomikas “uzrāvienu” sagaidījām šā gada pavasarī, tūliņ pēc kovida pandēmijas iegrožošanas un ierobežojumu atcelšanas, – pieauga uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu skaits, kas liecina par pārliecības atgriešanos investoros, strauji kāpa nekustamo īpašumu cenas un patēriņš kopumā.

Nieka astoņus mēnešus vēlāk dzīvojam jau pavisam citā realitātē, kur ekonomisti ir viens par otru skeptiskāki nākotnes scenāriju prognozēs, valstu valdības risina enerģijas pieejamības un izmaksu jautājumus, bet nepieredzēti augstā inflācija cilvēkiem liek pārorientēties uz “izdzīvošanas režīmu” šoziem un nākamā gada pavasarī.

Jāņem vērā, ka ziemas aukstākie mēneši ir vēl priekšā, un tie būs izšķiroši turpmākajām ekonomikas attīstības tendencēm. Tāpēc par ekonomikas nākotni lielā mērā var spriest, cita starpā pētot arī meteorologu ilgtermiņa prognozes.

Auksta ziema liks Eiropai krietni nodeldēt savus gāzes krājumus (un tas cels enerģijas cenas), bet silta ļaus būt taupīgākiem, pieprasījums pēc gāzes 2023. gada apkures sezonai nebūs tik augsts, un enerģijas ietekme uz inflāciju kopumā nebūs tik liela. Šis ir gan Latvijas, gan visas Eiropas lielais izaicinājums – nodrošināt jaunus enerģijas ražošanas veidus, pamatā no atjaunīgajiem energoresursiem, lai ilgtermiņā izbeigtu gan energoatkarību no Krievijas, gan no fosilajiem resursiem.

Konkurences pamatfaktors – ilgtspēja

Eiropas ambiciozie klimata mērķi nav atcelti – lai arī Eiropas Zaļā kursa ieviešana kara dēļ nenotiks tik strauji, kā bija iecerēts, tā saglabāsies kā viena no prioritātēm transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības, enerģētikas un ražošanas nozarēs. Ilgtspēja nostiprināsies kā viens no galvenajiem faktoriem biznesa un sabiedrības attīstībā, jo domāšanas un rīcības maiņa lielā mērā izšķirs mūsu dzīves apstākļus jau tuvākajās desmitgadēs.

Atslēgas faktors ceļā uz ilgtspējīgāku sabiedrību un klimata mērķu sasniegšanu ir biznesa iesaiste un sabiedrības aktivizēšana. Tāpēc arī mēs, SEB Grupa, no savas ilgtspējas stratēģijas mērķiem neatkāpjamies un vēlamies būt katalizators uzņēmējdarbības ilgtspējīgās pārmaiņās. Mūsu ilgtspējas stratēģija paredz finansējuma piešķiršanu gan uzņēmumu zaļajiem projektiem, gan projektiem zaļās transformācijas veicināšanai, kā arī konsultatīvo pakalpojumu palielināšanu.

Šis ir milzīgu pārmaiņu un līdz ar to arī iespēju laiks. Kovids mudināja mūs ieviest jaunus digitālus risinājumus, savukārt enerģētikas krīze liek mums domāt par jauniem veidiem, kā izmantot atjaunojamos resursus enerģijas iegūšanai. Man gribas domāt, ka saules paneļi un vēja parki, lai arī ļoti nepieciešamas un vērtīgas tehnoloģijas, nebūs vienīgie risinājumi mūsdienu enerģētikas izaicinājumiem.

Uzvarētāji būs tie, kuri turpinās investēt pētniecībā un attīstībā vai arī spēs ātri pielāgot un izmantot jau eksistējošas inovācijas. Varbūt arī kaut kur nāksies kļūdīties vai secināt, ka kāda tehnoloģija mūsu rokās ir nonākusi pārāk agri, taču svarīgākais ir neļauties pasivitātei un meklēt jaunas iespējas.

Procentlikmju laiks

Par vienu no 2022. gada raksturlielumiem ir kļuvušas procentu likmes. No inflācijas un IKP rādītājiem, līdz kredītlikmēm un dažāda veida ieguldījumu ienesīgumiem. Kā apsteigt inflāciju un saglabāt uzkrājumu vērtību? Cik augstas būs starpbanku aizdevumu likmes? Kā mainīsies akciju tirgus, un kā tas ietekmēs pensiju uzkrājumus?

Šie un līdzīgi jautājumi ir kļuvuši par ikdienā apspriestiem ne vien finansistu un uzņēmēju vidū, bet ģimenēs un draugu lokā. Procentu likmes ir kļuvušas par vienu no aktualitātēm visā sabiedrībā. Tāpēc finanšu nozarei ir īpaša atbildība adekvāti un pamatoti skaidrot, – kas un kāpēc notiek ar mūsu uzkrājumiem, aizņēmumiem, ar naudas vērtību tagad un nākotnē.

Nozīmīga mācība ir saistīta ar kritumu akciju tirgos, kas no vienas puses ir drūma ziņa, jo sarūk agrāk iegādāto vērtspapīru vērtība, bet no otras – tā ir reta iespēja. Pēdējo 50 gadu laikā ir bijušas tikai septiņas reizes, kad pēc rekordu sasniegšanās cenas no sasniegtajām virsotnēm ir “atkāpušās” pat vairāk nekā 20%. Tāpēc šī ir septītā labākā reize pēdējā pusgadsimta laikā “iepirkties” salīdzinoši lētāk.

No otras puses – varu piekrist arī tiem pesimistiem, kuri uzsver, ka akciju tirgus jau ilgstoši nespēj atkopties un sasniegt savus iepriekšējos cenu līmeņus. Protams, ir jāapzinās, ka ieguldījumi vienmēr saistās ar zināmu risku un neviens investīciju eksperts nekad nevarēs pilnībā precīzi prognozēt turpmākos notikumus vērtspapīru tirgos.

Starp citu, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu, saglabājot arī zemu bezdarba rādītāju. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika “bloķēti” kovida pandēmijas laikā, tai skaitā izmantojot uzkrājumus.

Tomēr, lai arī visa gada IKP pieauguma rādītājus 2023. gadam prognozējam minimāli pozitīvus, proti, nedaudz virs nulles, tomēr kopumā jāņem vērā, ka Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju. Vislielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas ir pamazām sākuši “nodedzināt” mājsaimniecību pirktspēju. Gada kopējo veikumu noteiks tas, cik dziļi nosēdīsies ekonomiskā aktivitāte gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.

Turpināsies cīņa par brīvību

Faktiski visu iepriekš minēto straujo pārmaiņu cēlonis un 2022. gada raksturojošā zīme ir kopīga Eiropas, ASV un citu pasaules reģionu cīņa pret neizprovocētu, brutālu Krievijas agresiju Ukrainā. Līdztekus militārai un finansiālai palīdzībai, ko sniedzām Ukrainai, tika ieviestas apjomīgas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.

Eiropa ir apņēmusies tikt vaļā no gadu desmitiem ilgušās energoatkarības, kas mazinās Krievijas ienākumus, tāpat tos mazinās ierobežojumi attiecībās uz Krievijas naftu. Savu darbību Krievijā ir pārtraukuši daudzi uzņēmumi un zīmoli, bet tiem, kas darbību turpina, jārēķinās ar nopietniem reputācijas un citiem riskiem. Sankcijām vajadzētu agri vai vēlu novest Krievijas ekonomiku nopietnu izaicinājumu priekšā.

Apzinoties to, cik liela ir šī jautājuma “cena”, 2023. gadā mums vēl un vēlreiz nāksies pierādīt pašiem sev, ka brīvība ir lielākā vērtība, pat, ja tās vārdā nākas no kaut kā atteikties, kaut ko mainīt savā ikdienā. Jo, tikai nosargājot brīvību, arī nelokāmi turpinot atbalstīt Ukrainu kā šīs cīņas priekšposteni, mēs varēsim turpināt domāt un rūpēties par citiem jautājumiem – ilgtspēju, inflācijas mazināšanu, latviešu valodu, darba tirgu, eksportspēju, veselības aizsardzību, izglītību un visu pārējo.

* SEB bankas valdes priekšsēdētāja

Novērtē šo rakstu:

11
107

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...