Izsmietajai SPKC reklāmai tērēta tikai tā nodokļu maksātāju nauda, kas atvēlēta pašam SPKC
PIETIEK28.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzu izsmietais reklāmas video, kurā bija uzskatāmi ieteikts aizcirst durvis no epidēmijas skartas valsts pārbraukuša cilvēka degungalā, ir bijis paša Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) darinājums, un tā radīšanai ir tērēta tikai tā nodokļu maksātāju nauda, kas ir atvēlēta šīs iestādes darbībai. Publicējam SPKC skaidrojumu par šo reklāmu:
„Atbildot uz Jūsu jautājumiem, vēršam uzmanību, ka ne tikai pasaulē, bet arī Eiropas Savienības valstīs pēdējās septiņās dienās vērojams samērā liels saslimšanas gadījumu pieaugums ar Covid-19 – 30%. 23 Eiropas Savienības valstīs novērojams pieaugums, tikai piecas atzīmē, ka saslimstība samazinājusies par 5%. Arī Latvijā ir vērojams pieaugums – 6% apmērā.
Analizējot pēdējā laika saslimšanas gadījumus, novērojam, ka katrs trešais saslimšanas gadījums ir inficējies ārzemēs, atgriezies vai ieradies Latvijā un Covid-19 turpina izplatīties – sākotnēji par kontaktpersonām kļūst ģimenes locekļi. Novērojama arī tendence – saslimšanas gadījumi saistīti ar atgriešanos no ārvalstīm, kur saslimstība ir zemāka par 16, bet vēlāk valstis tiek iekļautas sarakstā, kur jāievēro pašizolācija, piemēram, Šveice.
Tādēļ SPKC aicina ļoti rūpīgi izvērtēt došanos uz ārzemēm tuvākajā laikā un atlikt ceļojumu.
Tikpat rūpīgi aicinām iedzīvotājus, ieceļotājus, viesus, kas ieradušies Latvijā, ievērot pašizolāciju no valstīm, kur saslimstība ir augstāka par 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.
Savukārt tiem, kuri atgriežas no valstīm, uz kurām nav attiecināta obligāta pašizolācija, lūdzam novērot savu veselību. Ja parādās augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes, nepieciešams zvanīt ģimenes ārstam. Atgādinām, ka arī Covid-19 testa veikšana un negatīvs rezultāts vēl nenozīmē, ka personai slimības pazīmes nevar parādīties nākamajās dienās. Covid-19 inkubācijas periods ir 14 dienas, tādēļ šis būtu laika periods, kad jābūt īpaši piesardzīgam pēc atgriešanās no ārvalstīm.
Tā kā saslimstības gadījumiem ir novērojams pieaugums, tad arī piektdienā publicēto valstu sarakstā ir vērojami valstu papildinājumi, piemēram, Čehija, kas bija iekļauta (jāievēro pašizolācija), tad, samazinoties saslimstībai, rādītājs noslīdēja zem 16, bet tagad atkal ir atgriezusies sarakstā (kur jāievēro pašizolācija).
Arī statistika apliecina, ka no maija sākuma ievesto saslimšanas gadījumu skaits ir tikai pieaudzis. Ja maija sākumā tas bija 10,2, tad jūnija beigās jau 36,8 gadījumi.
Jūsu interesējošais ieraksts (video ar pavadošo tekstu) sociālajiem tīkliem tika iecerēts kā viens no brīdinājuma un piesardzības pasākumu atgādinošiem vēstījumiem. Ieraksts tapis SPKC Komunikācijas nodaļā, pamatojoties uz Latvijā apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem un novērojamām tendencēm.
Par materiāla sagatavošanu nav ticis maksāts nevienai aģentūrai, tas ir tapis ar programmu (grafiskā dizaina tiešsaistes platforma), kas bez maksas pieejama internetā ar mērķi veidot informatīvos materiālus.
Monitorējot komentāru sadaļu pēc ieraksta publicēšanas, esam izdarījuši secinājumus un atzīstam, ka minētais materiāls nebija viennozīmīgi uztverams un iecerētais vēstījums mērķtiecīgi nesasniedza lietotājus.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
