Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interneta vietnē paintings.lv trešdienas vakarā noslēdzās kārtējā izsole, kurā šoreiz bija iespējams iegādāties arī divus īpaši retus izdevumus – attiecīgi 1739. un 1794. gadā izdotos Bībeles latviešu tulkojuma otro un trešo izdevumu. Tiesa, saistībā ar jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem teorētiski pastāv iespēja, ka pēc prokurora ieskatiem valsts šīs grāmatas var pievākt sev, bet to īpašniekam piespriest pat divu gadu cietumsodu. Šoreiz gan tā vēl nenotika, bet abas Bībeles tā arī netika pārdotas.

Izsoļu nams ar 2900 eiro sākumcenu piedāvāja „Biblia, tas irr: Ta Swehta Grahmata, jeb Deewa Swehti Wahrdi, Kas preeksch un pehz ta Kunga Jesus Kristus swehtas Peedsimschanas no teem swehteem Deewa-Zilwekeem, Praweescheem, Ewangelisteem jeb Preezas-Mahzitajeem un Apustuļeem usrakstihts, Kensberga: driķķehts pee Jahņa Indriķa Artunga (2. izdevums latviešu valodā ādas vākos ar metāla aizdari), 1739. gads”.

Šis ir Bībeles otrais izdevums 1739. gadā, un aprakstā minēts: „Šī Bībeles izdevuma iniciators bija ievērojamais Brāļu draudzes darbinieks grāfs N. L. Cincendorfs (1700-1760). Viņš sadarbojās ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu J. B. Fišeru (Johana Fišera dēlu) un Kurzemes ģenerālsuperintendentu A. Grāvenu.  Pēc E. Glika tulkojuma bija pagājuši 50 gadi, un bija nepieciešams pārskatīt un uzlabot Bībeles valodu. To paveica J. B. Fišera un Kurzemes hercoga pieaicinātie mācītāji.”

Savukārt ar 2600 eiro sākumcenu izsolē tika piedāvāta „Tā Bihbele jeb tee swehti Deewaraksti, tahs weccas un jaunas Derribas, Latweescheem un Kurzemneekeem par labbu: Rīgā, dabbujams pee Jahņa Friddrika Artknok”.

Šis ir Bībeles trešais izdevums latviešu valodā, kas klajā nācis 1794. gadā Leipcigā, un šīs raritātes aprakstā minēts: „Šo Bībeles izdevumu sagatavoja Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis. Šī izdevuma priekšvārdā viņš raksta: “Pateic Dievam par šādu žēlstību, ka šī grāmata mums atkal sagādāta tikusi. Cilā viņu, lasi viņu, jo tā tev pamācīs darīt to labu, un atmest to ļaunu.[..] Ne saki, man nau vaļas Bībelē lasīt – tev pulka darbu, to es gan zinu. Bez maizes pelnīšanas pasaulē neviens nevar pietikt. Bet mans draugs, vai Tu dažkārt domā debesīs bez ticības, bez atzīšanas, bez svētas gudrības iztikt?””

Saites uz abām izsolāmajām Bībelēm ir šeit:

http://paintings.lv/lv/online_auctions/bid_online_auction/16792

un 

http://paintings.lv/lv/online_auctions/bid_online_auction/16793

Teorētiski tieši uz šādām vērtībām var attiekties šā gada 2. februārī stājušies spēkā kārtējie grozījumi Krimināllikumā, kuri ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka.

Krimināllikuma grozījumi paredz: ja jūsu kolekcijā nejauši būs iemaldījusies kāds valsts izpratnē sens un aizsargājams priekšmets monēta un prokurors uzskatīs, ka tieši ar šīs monētas glabāšanu (un, protams, arī pārdošanu) nodarīts “būtisks kaitējums”, jums var nākties pavadīt cietumā pat divus gadus.

Tiesa, nav skaidru kritēriju, kā novērtēt, vai mājās esošais priekšmets atbilst tam, kas likumā definēts ar terminu “kultūras priekšmeti” un “valsts aizsardzībā esošas senlietas”. Detalizētu ar likuma grozījumiem aizsargāto “kultūras priekšmetu” un “valsts aizsardzībā esošo senlietu” sarakstu publiskos avotos atrast nevar.

Ministru kabineta Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā uzrāda ļoti plašu “kultūras priekšmetu” spektru:

- arheoloģiskās senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam, vairāk nekā 100 gadu veci no kultūras priekšmeta atdalīti fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēstures vai reliģiska pieminekļa daļa;

- inkunābulas un par 100 gadiem vecāki rokraksti, ieskaitot ģeogrāfijas kartes un mūzikas partitūras;

- dažādu veidu arhīvi, kuros ir par 100 gadiem vecāki eksemplāri;

- grāmatas, kas ir vecākas par 100 gadiem;

- transportlīdzekļi, kas ir vecāki par 75 gadiem;

- kolekcijas, kurām ir vēsturiska, paleontoloģiska, etnogrāfiska vai numismātiska vērtība;

- par 100 gadiem vecāki mākslas un antikvārie priekšmeti;

- gleznas un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu;

- gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli;

- skulptūru un statuešu oriģināli; fotogrāfijas, filmas un to negatīvi; stikla izstrādājumi; zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi;

- mēbeles;

- optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces;

- mūzikas instrumenti; pulksteņi un to daļas;

- koka izstrādājumi, keramika, gobelēni, paklāji, tekstilijas, tapetes, ieroči.

Savukārt likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” uzskaita šādus senos priekšmetus, kuri var būt valsts aizsardzībā: arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti.

Lakoniski par policejiskām iespējām tikt galā ar senlietu vācējiem un kolekcionāriem īsi pirms senlietu glabāšanas kriminalizēšanas portālā lvportāls.lv izteicies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Māris Žilinskis: “Ja pirms grozījumu pieņemšanas izmeklēšanai bija nepieciešams konstatēt un pierādīt tieši senkapu postīšanas un izlaupīšanas faktu, tad šobrīd pie kriminālatbildības varēs saukt, jau pierādot senlietu glabāšanas faktu.”

Pēdējos likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas juriste Maija Bidiņa, akceptējis tieslietu ministrs Jānis Bordāns un premjers Krišjānis Kariņš. Apstiprināšanai Saeimā tie nodoti pērna gada maijā.

Saeimas plenārsēdē pērnā gada septembrī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka grozījumi saistīti ar likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”: “Konvencija nosaka aizsargājamo kultūras vērtību definīciju un paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā kultūras vērtību zādzība un citas nelikumīgas piesavināšanās formas, paredzot arī kriminālprocesa uzsākšanas, izmeklēšanas un starptautiskās sadarbības krimināllietās noteikumus, kā arī preventīvos un citus pasākumus. Lielākoties konvencijas normas atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, tomēr konvencija ietver atsevišķas normas, kurās noteiktais šobrīd nav regulēts Latvijas normatīvajos aktos, vai arī tādas, kuras būtu nepieciešams pilnveidot. Tāpēc paredzēts izdarīt grozījumus Krimināllikuma 229., 221.1 un 277. pantā.”

R. Kols deputātus mierināja, ka “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir izstrādājusi materiālu par mākslas un antikvāro priekšmetu nelikumīgas aprites novēršanu kopā ar vadlīnijām uzticamības pārbaudei, iegādājoties kultūras priekšmetus. Atsevišķi materiāli būs arī mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus dalībniekiem, kurā iekļautas arī vadlīnijas darba kārtībai, iepērkot kultūras priekšmetus, kā arī ir izstrādāti ētikas principi mākslas un antīko priekšmetu dīleriem un informatīvais materiāls tiesībsargājošajām institūcijām par mākslas un antikvāro priekšmetu nelikumīgas aprites novēršanu”.

Ar senlietām saistīto pantu grozījumus likumā Saeimā turpināja virzīt R. Kola partijas biedrs Ritvars Jansons. Viņa sniegtā informācija par senlietu glabāšanas un pārvietošanas kriminalizēšanu bija vēl konspektīvāka: “Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam, ir skatāms kopsakarā ar Ārlietu komisijas virzīto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”, kuru jūs nupat atbalstījāt. ...Kā komisijā atzīmēja likumprojekta izstrādātājas - Tieslietu ministrijas - pārstāve, lielākoties Latvijas normatīvais regulējums jau atbilst konvencijas normām. Šos likuma grozījumus pieņemot, tiktu nodrošināta pilnīga atbilstība.”

Neviens cits no klātesošajiem 88 deputātiem tā arī neuzskatīja par vajadzīgu detalizētāk pievērsties likumprojektam. Pirmajā lasījumā tas tika atbalstīts vienbalsīgi “par - 88, pret un atturas - nav”. Līdzīgi debates nenotika arī likumprojekta izskatīšanā otrajā un trešajā lasījumā. Deputāti vienbalsīgi balsoja “par”.

Tieslietu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka no sabiedrības puses nekāda interese un reakcija par virzītajiem grozījumiem likumā neesot fiksēta: “Sabiedrības viedokļi par likumprojektu organizētās sabiedrības līdzdalības ietvaros netika saņemti.”

Anotācijā paskaidrots, ka ministrija sabiedrībai devusi iespēju izteikt savu viedokli - likuma grozījumu projekts esot bijis pieejams sabiedriskai apspriešanai gan ministrijas, gan Valsts kancelejas mājaslapā, taču neesot guvis tautas atsaucību.

Cita starpā Neatkarīgā atbilstoši R. Kola norādēm Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā ir mēģinājusi atrast, tieši no kādiem priekšmetiem iedzīvotājiem būtu lietderīgi atbrīvoties, tos nododot valstij. Tur par deputāta minētajām vadlīnijām un ētikas principiem mākslas un antīko priekšmetu dīleriem nekas nebija atrodams.

Kopš šā gada 2. februāra ir spēkā šādi Krimināllikuma panti

229. pants. Nelikumīgas darbības ar kultūras priekšmetiem

(1) Par kultūras priekšmeta, tas ir, Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa, muzeja krājuma priekšmeta vai bibliotēku īpaši aizsargājama krājuma dokumenta, nelikumīgu glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tā nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par kultūras priekšmeta iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

229.' pants. Nelikumīgas darbības ar senlietām

(1) Par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tās nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas iznīcināšanu vai bojāšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

229." pants. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu un pārsūtīšanu

Persona, kura labprātīgi nodevusi nelikumīgi iegūtu, glabātu, pārvietotu vai pārsūtītu Latvijas Republikas aizsardzībā esošu senlietu, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošu senlietu, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu un pārsūtīšanu.

Novērtē šo rakstu:

73
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...