Izspiešanas un viltošanas lietā policijas aizturētā advokāte – Rada Matjušina
PIETIEK31.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Advokāte, ko Valsts policija kopā ar vēl trim cilvēkiem aizturējusi aizdomās par izspiešanu, dokumenta viltošanu un viltota dokumenta realizēšanu un izmantošanu, apzināti nepatiesas liecības sniegšanu un piespiešana dot nepatiesu liecību, ir individuāli praktizējošā advokāte Rada Matjušina, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
R. Matjušina ir juridisko zinātņu maģistre un individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kuras specializācijā ietilpst nekustamā īpašuma vērtēšanas, pārvaldes un pārdošanas pakalpojumi. Viņa ir arī mediatore ar sertifikātu "Advanced mediation training".
Advokāte un pārējie trīs aizturētie tiek turēti aizdomās par to, ka, piedraudot ar vardarbību, piespieduši kādu liecinieku sniegt nepatiesas liecības pirmstiesas izmeklēšanā citā kriminālprocesā, kā arī piespieduši liecinieku uzrakstīt un parakstīt viltotu dokumentu, ko vēlāk realizēja un izmantoja.
Policijai ir aizdomas, ka šie noziedzīgie nodarījumi esot veikti ar mērķi sniegt advokātes R. Matjušinas aizstāvamajam citā kriminālprocesā alibi par naudas izcelsmi. Kriminālprocesu ir sākusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde. Nekāda plašāka informācija pagaidām netiek sniegta.
Kāds Pietiek lasītājs norādījis uz interesantu faktu, ko apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienesta publiskā amatpersonu deklarāciju datu bāze, - aizturētās advokātes vīrs ir Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.
Saskaņā ar jaunāko policijas informāciju visi četri aizturētie ir atbrīvoti: trim noteikts aizdomās turētā statuss un piemēroti dažādi maigi drošības līdzekļi, bet ceturtajai personai noteiktais statuss ir - persona, pret kuru sākts kriminālprocess, līdz ar ko drošības līdzeklis nav piemērots.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
