Izteikti lielākā daļa vadošo darboņu lēmumu ir bezjēdzīgi un neizprotami

Neviens neizskaidro, kas valdības uztverē ir RISKA GRUPA. Mnuprāt riska grupa varētu būt tie, kuriem ir vistiešākā saskare ar citiem cilvēkiem, kurriem ir lielāka iespēja aplipināt lielāku cilvēku skaitu. Valdība riska grupā ieskaita vecos cilvēkus, KURI VISMAZĀK BĪSTAMI PĀRĒJIEM! kĀDAS IESPĒJAS APLIPINĀT SABIEDRĪBU IR ČETRĀS SIENĀS DZĪVOJOŠIEM VECAJIEM, VAI PANSIONĀTOS IESPUNDĒTIEM UN GULOŠIEM??? vAI KĀDS VAR TO PATEIKT. Vislielākā riska grupa ir pati valdība, kas ar ar apsurdiem lēmumiem un neprasmi vada šo kuģi, bet te jau pat vakcinācija nelīdzēs - komanda ir jānomaina.

Atbildēt

»

Kamēr Latvijā valdīs partiju saeima, NEKAS nemainīsies. Irjāatzīst valsts krīze, jāmaina Satversme, vēlēšanu sistēma. Bet ko izdara saeimas kleptokrāti ar leviatānu priekšgalā? Uzraksta Satversmei daiļrunīgu ievadu, nemainot reālās kļūdas!

☮🕊🏳 KARIŅ MET MIERU! 🏳🕊☮

Atbildēt

»

Ja kapteini nevar nomainīt, tad kapteini jāpārmet pār bortu jūrā.

Atbildēt

»

Vai pastāv reālas iespējas vājo kapteini nomainīt? Kam jānotiek, lai tas notiktos? Vai vaimanas, ka šī ir vienīgā modeļa valdība, atbilst patiesībai? Vai nebūtu laiks veidot varavīksnes valdību, izvēloties spējīgākos politiķus no jebkuras frakcijas? Izvēli izdarīt atļaut jaunajam premjeram, kuram arī ir jāspēj vadīt savu komandu! Ja deputāti nespēj ātri vienoties pandēmijas apstākļos, tad saeima jāatlaiž!

Atbildēt

»

saka Veselības ministrijas Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Kā valsts vakcinēs Latvijas iedzīvotājus pret Covid-19, un kādas «blaknes» var būt tiem, kuri atteiksies
06.12.21
Latvijā

9 komentāri
Autori: Sergejs Pavlovs (LSM.lv autors)

Ir virkne jautājumu par Latvijā plānoto masveida vakcināciju pret koronavīrusu SARS-Cov-2, uz kuriem pagaidām ir grūti izsmeļoši atbildēt pat ekspertiem un cilvēkiem, kuri tieši ietekmē lēmumu pieņemšanu. LSM.lv uzdeva šos jautājumus un beidzot saņēma visai izvairīgas atbildes no Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājas Daces Zavadskas un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščika.

Atbildēt

"grupējumu XXL..." vietā jābūt "grupējumu XXX..."

Atbildēt

»

kaut kā taču partijas melnā kase jāpiepilda... "mirušās dvēseles" labi "ziedo"

Atbildēt

»

mētāsies VARAM, kā caura tupele okeāna viļņos. Vai tiešām nav nekādas mēra izjūtas?

Atbildēt

»

100%

Atbildēt

»

Žurnālisti ik pa brīdim "izrok" cilvēkus, kuri vispār nekad nav redzēti savā darba vietā bet alga ir vairāki tūkstoši Eiro mēnesī.

Atbildēt

»

BET ATBILDE UZ TIEM DAUDZAJIEM JAUTĀJUMIEM NO HA- HA. uZ VISIEM JAUTĀJUMIEM ATBILDE RODAMA NE LATVISKOTAJĀ, ET ANĢĻU VALODĀ DOTAJĀS REKOMENDĀCIJĀS NO PAŠIEM VAKCĪNAS RADĪTĀJIEM UN RAŽOTĀJIEM! Viņi negarantē neko, jo, kā paši atzīst pārbaudes laiks bijis par īsu, lai secinātu kas notiks pēc vakcinācjas... Kariņa darbībaneliecina par kaut ko tīru un godīgu... lai kā es to gribētu, es no šīm sajūtām netieku vaļā.

Atbildēt

»

Kapteinis ieklausās gan,ieklausās savos saimniekos.

Atbildēt

JĀ, TIEŠI TĀ - TRŪKST KAPTEIŅA IEKLAUSĪŠANĀS UN LABA GRIBA LĪDZDARBOTIES!

Atbildēt

»

Piekrītu! Tagad ir absurds - privātajā sektorā strādājot nevar nopelnīt tik daudz, kā pelna valsts un pašvaldību iestādēs par amatu un nevis par izdarīto darbu.
Krīzes laikā darba apjoms valsts un pašvaldību iestādēs samazinājies 5-10 reizes, bet algas palikušas nemainīgas vai pat pieaug.
Pie tam, šajos valsts un pašvaldību amatos mistiskā veidā tiek stulbi cilvēki.

Atbildēt

Mums ir kuga zurkas kads matrozis eiropaa, bet gan jau ari pec laicina paradisies kapteinis pelna ari paslaik telekominikacijas un ipasuma pardale jeb kapitaala ari nav six kalniem

Atbildēt

»

Pavisam jau izklaides nevar aizliegt, bettas, ka to izklaidētāju savairojies par daudz, ir fakts. Kādreiz cilvēki paši strādāja un paši sev rīkoja svētkus, paši dziedāja, nevajadzēja īpašus izklaidētājus.

Atbildēt

»

Mediķi, pirmkārt, jo attāli izpror riskus savai veselībai un var imitēt vakcināciju ar iekšējo korupciju un pazīšanos. Uzreiz tiks izplatīta informācija sabiedrības maldināšanai - ja jau mediķi aktīvi vakcinējas - plāno ziņot mediji, tad tautai ar jāsteidzas! Kaut kur taču par valsts budžeta naudu tās vakcīnas būs “jānogrūž”!

Pensionāri pēc 65. Viņi ir riska grupā, jāvakcinē ar steigu, jo ir nepanesams slogs valsts budžetam un viņiem ir stipra imunitātie, ja jau tik ilgi nodzīvojuši!

Policistus vakcinēs ar pavēli.

Pedagogus pēc psiholoģiskas apstrādes. Pēc iebiedēšanas, ko viņi labi saprot, terorizējot skolasbērnus ik dienu!

Levits un Kariņš vēl cer, ka NATO armiju nevajadzēs iebaidīšanai izvest Latvijas ielās, kamēr nebūs vakcinēti policisti.

Krimināllikumu vēl vētīs, bet grozījumu mērķi saglabās - tos, kuri atteiksies no vakcinācijas, iebaidīs, ka atteikšanās ir “terorisms pret visas sabiedrības veselību”- kā sodāma darbība “ kā aicinājums neierobežot Covid-19 izplatību”.

Atbildēt

Vispirms ir precīzi jānoformulē pamatproblēma. Un tā šobrīd ir pavisam vienkārša - ir jāatjauno Tautas ticība elites cilvēkiem. To izdarīt var pavisam vienkārši. Atbilstoši šai krīzes situācijai pārskatīt ierēdņu algu koeficientus. Cilvēki nespēj pieņemt faktu, ka algas var sasniegt 5000 Eiro mēnesī, 10 000 un pat 20 000 Eiro mēnesī. Šādas algas varētu saņemt tikai privātajā sektorā strādājošie. Valsts sektorā griesti varētu būt 2500 līdz 3000 Eiro mēnesī. Cilvēki saprot, ka Latvijas ekonomika šādas astronomiskas algas nespēj nodrošināt. Tās tiek maksātas regulāri palielinot valsts paŗādu.

Atbildēt

»

Saeimā nevajag sotņu. Pietiek, ka uz darbu atnāk 51 deputāts. Kariņš atlaidīs KPV LV ministrus un palikušie dputāti iecels jaunus ministrus.

Atbildēt

»

Ralfiņ,ņem vērā.sarunā ar Arni,un aiziet.Tik un tā salms jau d.rsā,tūlīt būs bļurkš.

Atbildēt

»

Tev pašam nav printera?!Dragā bitkoinus!

Atbildēt

KPV LV,ko dēvē ati par kotlešnieku partiju,varētu ieiet vēsturā.Atsaukt visus ievēlētos,citus siltās vietās iesēdušos un izraisīt konstitucionālo krīzi.Saeimā nav sotņa!Ministri (arī Ramona P.) negrib ministrēt!KUr tas redzēts,tā nevar būt,bet ir.KPV - 4ever!Lēts politiskais kapitāls garantēts,nākotnē vietas pie siles arī.Atgādinu,padoms-nesavtīgs.

Atbildēt

»

ja tev vajag argumentus par savu spamu, tad pats arī vari dot. Idiotiem derēs pilnīgi jebkuri "argumenti", sevišķi jau soctīklu zombijiem vienmēr aktuālais spams par "plakano zemi un follija cepurītēm".

Atbildēt

»

Naudu joprojām ražo netalantīgi eksperti no Eiropas centrālss bankas - €. Mums arī.pēc vajadzības!

Atbildēt

to kuģi gaudoņas grūsta no visām pusēm.
Vajadzēja aizslēgt visas izklaides un visus atbrīvojušos meža , lauku darbos, ceļu būvē u.t.t.
kamēr valdībai nepielēks, ka pirmajā vietā šajā dzīvē un valstī ir tie, kas RAŽO naudu, nevis pārdala naudu
( apkalpojošais personāls), nekas labs nebūs.

Atbildēt

»

Pēc mRNS vakcīnas saņemšanas, vakcīnas izraisītās blaknes nebūs iespējams ārstēt iepriekšējā veidā. Ar organisma bojājumiem nāksies sadzīvot, jo to nebūs iespējams atveseļot, izvadot toksīnus no ķermeņa. Tas būs līdzīgi kā Dauna slimības slimniekiem, kā tiem, kuri slimo ar Klinefeltera sindromu, Tērnera sindromu, pārmantotām sirdsslimībām, hemofiliju, Reta sindromu, utt., jo gēnu bojājumi saglabāsies visa mūža garumā. Vienkārši sakot – ja pēc mRNS vakcīnas saņemšanas parādīsies nelabvēlīgi blakus simptomi, ārsts vairs nespēs palīdzēt, jo ģenētiski bojājumi nav atpakaļ pagriežami. Uzskatu, ka šīs jaunās vakcīnas ir pasaules vēsturē vēl nebijis noziegums pret cilvēci. Pieredzējušais ārsts Volfgangs Vodargs saka, ka ”lielākās iedzīvotāju daļas vakcinēšana ar šādu ”brīnumvakcīnu” būtu jāaizliedz, jo tā ir iejaukšanās gēnu darbībā”.

Atbildēt

»

no kurām neko nevar saprast par obligāto vakcināciju.

Atbildēt

»

No rakstītā.
Farmācija cer līdz septembrim apmierināt pieprasījumu.
Tas nozīmē, ka gada sākumā Latvijā ienāks neliels skaits vakcīnu tikai reklāmas nolūkos un dažu amatpersonu spalvu spodrināšanai.
Ja nav skaidrs, kā ilgtermiņā uzvedīsies gan vīruss, gan vakcīna, runāt par dažādiem ierobežojumiem nevakcinētajiem šobrīd ir vienkārši muļķīgi. Tā ir zīlēšana kafijas biezumos!

Atbildēt

Iedomājies sevi Tevis aprieto vietā.Tad raksti.Absolūtā nekļūdīgā gudrība ir Tavs brīnumierocis,tautas ienaidniek.

Atbildēt

»

Kā valsts vakcinēs Latvijas iedzīvotājus pret Covid-19, un kādas «blaknes» var būt tiem, kuri atteiksies
Šodien, 15:11
Latvijā

9 komentāri
Autori: Sergejs Pavlovs (LSM.lv autors)

Ir virkne jautājumu par Latvijā plānoto masveida vakcināciju pret koronavīrusu SARS-Cov-2, uz kuriem pagaidām ir grūti izsmeļoši atbildēt pat ekspertiem un cilvēkiem, kuri tieši ietekmē lēmumu pieņemšanu. LSM.lv uzdeva šos jautājumus.
.
Pirmdien Lielbritānija pirmā no rietumvalstīm atļāva masveidā izmantot vakcīnu pret Covid-19. Britu vakcinācija sāksies jau nākamajā nedēļā. Latvijā – pēc optimistiska vērtējuma – vakcinācija varētu sākties kādu laiku pēc Jaunā gada.
Bet vai ir droši potēt “revolucionārās” vakcīnas, kuras izstrādājuši “Pfizer” (tās ir ieguvušas ārkārtas sertifikāciju tikai lietošanai Lielbritānijā) vai “Moderna” (pagaidām nekur nav sertificētas) atšķirībā no “tradicionālās” vakcīnas, kuru izstrādājusi “AstraZeneca” (arī pagaidām nekur nav sertificēta), ja neviens nevar precīzi pateikt, kādas sekas veselībai tas var radīt pēc gada vai pieciem? Vai daudzus atbaidīs blaknes pēc pirmās devas (jo iedarbīguma panākšanai nepieciešamas divas devas šo vakcīnu)? Vai izziņa par vakcinēšanos Eiropā kļūs par obligātu nosacījumu, lai iekārtotos darbā un saņemtu pakalpojumus? Cik ilgi saglabāsies imunitāte pēc vakcinācijas, un vai pret Covid-19 būs jāvakcinējas ik pēc pusgada, vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē? Un, ja notiks koronavīrusa mutācija, vai tas nozīmē, ka pašreizējās vakcīnas vairs nederēs?
Šos un citus jautājumus, no kuriem daži tiek aktīvi apspriesti ne tikai Latvijā, LSM.lv uzdeva Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājai Dacei Zavadskai un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam.
ĪSUMĀ
1. Vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga. Tomēr – vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par obligātu prasību, lai strādātu atsevišķās jomās (piemēram, medicīnā) vai lai saņemtu pakalpojumus (piemēram, lai lidotu ar lidmašīnu)? Pagaidām grūti prognozēt, vai Latvijā atsevišķās jomās vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, tomēr kopumā šāda pieredze Latvijā jau ir. Izslēgt šādus variantus nākotnē nav iespējams.
2. Vai pirmais vakcinācijas vilnis Latvijā sāksies orientējoši janvārī? Pēc ļoti optimistiska vērtējuma – februārī.
3. Vai tie, kuri nebūs riska grupā, varēs vakcinēties privātā kārtā, par savu naudu, negaidot “valsts rindā”? Par maksu, tostarp privātās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas.
4. Kas veiks vakcināciju – slimnīcas, doktorāti, vakcinācijas autobusi? Sākumā slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
5. Ja jau masveida vakcinācija – nevis paaugstināta riska grupu, bet visu iedzīvotāju – var sākties tikai 2021. gada beigās, vai mēs visu nākamo gadu dzīvosim pašreizējā režīmā: maskās, distancējoties un veicot citus piesardzības pasākumus? Tiek plānots, ka visu valstu vajadzības pēc vakcīnām varēs tikt apmierinātas tikai līdz nākamā gada septembrim. Atgriešanās normālā dzīvē turpināsies visu nākamo gadu.
6. Cik nopietnas ir bažas par blaknēm tūlīt pēc vakcinācijas, un vai ir liels risks, ka šo blakņu dēļ cilvēki neieradīsies saņemt otro poti un neiegūs maksimālu imunitāti? Pēc jebkuras vakcīnas injicēšanas nebūtu jābrīnās, ja parādās paaugstināta temperatūra, nogurums, galvassāpes, apsārtums injekcijas vietā. Vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu apraksts neliecina par blakņu pārpilnību. To īpatsvars, kuri neierodas saņemt otro poti, parasti ir neliels.
7. Vai pēc potes pret Covid-19, ņemot vērā iespējamās blaknes, pienākas slimības lapa? Ja ir slikta pašsajūta, tad jā. Automātiski visiem kas vakcinējušies, – noteikti nē.
8. Vai pēc vakcinēšanās imunitāte pret Covid-19 izzudīs drīz? Vai būs jāvakcinējas atkārtoti,  vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē? Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
9. Ko vakcinācijas kontekstā nozīmē jau reģistrētie, tostarp Latvijā, atkārtotās inficēšanās gadījumi? Parasti citām infekcijām, kas izplatās ļoti īsā laika posmā, atkārtotas inficēšanās iespējamība ir ļoti neliela.
10. Ja vīruss nākotnē mutēs, cik iedarbīgas (vai nederīgas) būs “vecās” vakcīnas? Vīruss jau mutē. Precīzi pateikt, kā viss attīstīsies, pagaidām nevar, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti vieš cerības.
11. Kura no trim perspektīvākajām vakcīnām – “Pfizer”, “Moderna” vai “AstraZeneca” – pirmā būs pieejama Latvijas iedzīvotājiem? Kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pateikt nav iespējams. Lielas cerības tiek saistītas ar visām trim vakcīnām.
12. ”Pfizer” un “Moderna” izstrādātās ir pirmās jaunā tipa vakcīnas. To iedarbības iespējamās ilgtermiņa sekas kļūs skaidras tikai pēc masveida vakcinācijas. Kā tās var ietekmēt veselību, piemēram, pēc gada? ”Pfizer” un “Moderna” tehnoloģija vakcīnām ir jauna, taču medikamentos jau tiek izmantota. Tomēr jebkurš preparāts var radīt negatīvas sekas – tas gadās ārkārtīgi reti, vienā gadījumā uz miljonu vai simt tūkstošiem cilvēku.
13. Vai vakcinējamais varēs izvēlēties, ar kuru no pieejamajām vakcīnām vakcinēties? Īpašas iespējas izvēlēties nebūs.
1. Vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga. Turklāt viena pasaules aviokompānija jau paziņojusi, ka nākotnē pārvadās tikai pret Covid-19 vakcinētus pasažierus. Iespējams, ka aviācijā tas var kļūt par vispārēju globālu drošības standartu. Lielbritānijā par vakcinācijas jautājumiem atbildīgais ministrs teicis, ka tiem, kuri atteiksies vakcinēties, var tikt liegta piekļuve “normālai dzīvei” – restorāna, sporta zāles, kinoteātra un citu sabiedrisko vietu apmeklēšanai. Vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par prasību atsevišķām profesijām Latvijā? Piemēram, jau tagad sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem ir jābūt sanitārajai grāmatiņai, bet ārzemniekiem, kas lūdz piešķirt uzturēšanās atļauju, jāiesniedz izziņa, ka viņi neslimo ar tuberkulozi.
Dace Zavadska: Valsts līmenī vakcinēšanās nav obligāta prasība, tostarp arī bērniem. Tomēr būs jāvērtē, kā mēs ar šo vīrusu turpmāk sadzīvosim. Teiksim, ja jums plānota sarežģīta operācija slimnīcā, piemēram, sirds pārstādīšana,
būtu pilnīga muļķība dot nevakcinētam cilvēkam jaunu sirdi, lai viņš pēc tam nomirtu ar Covid-19. 
 
Savukārt aviokompānijas, domāju, ka var [ieviest šādas prasības]. Aviolidojumi nav pirmās nepieciešamības produkts, negribi vakcinēties – nelido. Attiecībā par apkalpojošo sfēru, tiem pašiem restorāniem… Nez vai būs [prasība vakcinēties]. Demokrātijā tas nez vai ir iespējams, lai gan tās drīzāk ir manas personīgās izjūtas.
Jurijs Perevoščikovs: Nesaskatu [šādos ierobežojumos] nekā jauna. Piemēram, kopš neatminamiem laikiem pastāv vakcinācija pret dzelteno drudzi: cilvēks nevar [bez vakcinācijas sertifikāta] iebraukt konkrētās valstīs, un tas nevienu neizbrīna. Svētceļniekus, kuri dodas uz Meku, arī nepārsteigs, ka viņiem pieprasīs sertifikātu par vakcinēšanos pret meningokoku infekciju. Pasaulē pastāv obligātas prasības attiecībā uz divām vakcīnām ceļotājiem, kā arī vēl daudzas [vakcīnas] tiek ieteikts izmantot.
Studenti, kuri dodas uz Anglijas un Amerikas augstskolām, nav izbrīnīti, kad viņiem prasa informāciju par visām vakcinācijām, kādas viņiem veiktas, sākot no bērnības. Daudzi medicīnas darbinieki virknē Eiropas Savienības un ASV klīniku arī nav pārsteigti, ka ir prasība būt vakcinētiem pret hepatītu B tiem, kuri strādā ar pacientiem vai ar asinīm.
Tajā ir zināma loģika – ja vakcīna labi darbojas. Tomēr šobrīd ir grūti minēt, vai pēc vakcinācijas pret Covid-19 būs “sterila” imunitāte, kad cilvēks gan pats nesaslimst, gan neizplata infekciju. Vai imunitāte būs “nesterila”, kad cilvēks pats nesaslimst, bet – kā difterijas gadījumā – var būt infekcijas nēsātājs.
Un es nedomāju, ka aviokompāniju prasības ir kaut kas nenormāls. Protams, tās grib, lai to lidmašīnās cilvēki neinficētos, lai to bizness būtu pievilcīgs no drošības viedokļa.
 
Es neņemos spriest, vai Latvijā būs valsts regulējums un atsevišķās sfērās vakcinācija pret Covid-19 kļūs obligāta, bet kopumā šāda pieredze mums ir. Piemēram, cilvēkam jābūt vakcinētam pret hepatītu B, ja viņš strādā slimnīcā. Jo viņš tur var gan inficēties pats, gan inficēt citus. Tāpēc izslēgt kaut kādus variantus nākotnē nav iespējams.
2. Vai pirmais vakcinācijas vilnis Latvijā sāksies orientējoši janvārī?
Dace Zavadska: Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi [Eiropas Zāļu aģentūra], paies vismaz vēl pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms Eiropas Savienības (ES) valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. Pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija var sākties februārī.
3. Vai tie, kuri nebūs riska grupā, varēs vakcinēties privātā kārtā, par savu naudu, negaidot “valsts rindā”?
Dace Zаvadska: Nē. Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas [tiks vakcinētas] pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl ir atlikušas, paplašināsim loku, kam tās ir pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas.
Jurijs Perevoščikovs: Ja valsts iepērk vakcīnu, kas pirmām kārtām ir nepieciešama riska grupām, nez vai tā nonāks komerciālā tirgū. Nedomāju, ka valsts situācijā, kad vakcīnu trūkst, sāks tās tirgot. Protams, vēlāk, ar laiku, jebkura vakcīna var nonākt privātajā sektorā. Bet parasti, ja valsts piedāvā vakcinēties bez maksas, privātajā sektorā šī vakcīna praktiski netiek piedāvāta.
4. Kas veiks vakcināciju – slimnīcas, doktorāti, vakcinācijas autobusi?
Dace Zavadska: Vakcinācijas autobusi – maz ticams. Medicīnas darbinieki, kurus vakcinēs pirmos, galvenokārt atrodas slimnīcās, tāpēc [mediķu] vakcinācija turpat arī notiks. Analoģiski tam, kā viņu vakcinācija pret gripu notika slimnīcās. Turklāt lielie medicīnas centri, kam ir daudz filiāļu, jau ir pateikuši, ka iesaistīsies.
Kad sāksim vakcinēt iedzīvotājus, kas vecāki par sešdesmit gadiem, visdrīzāk, iesaistīsies ģimenes ārsti. Būs jāorganizē loģistikas ķēde tā, lai viņiem šajā ziņā nebūtu lieku galvassāpju. Visticamāk, visas vakcīnas neatkarīgi no tā, kur tās tiks izmantotas – pie ģimenes ārsta vai slimnīcā – tiks piegādātas jau gatavas lietošanai.
Jurijs Perevoščikovs: Es labi atceros, kā mēs strādājām difterijas uzliesmojuma laikā 1993.–1995. gadā, kad bija masveida saslimšana. Tad pret epidēmiju notika vakcinācija, un galu galā tā iedarbojās. Un toreiz strādāja visi – gan stacionārie punkti, gan mobilās brigādes. Manuprāt, uz pansionātu pie cilvēkiem gados ir daudz vienkāršāk atbraukt mobilajai brigādei, veikt vakcināciju un doties tālāk. Vai arī atbraukt uz lielu darba kolektīvu. Uz daudzām darba vietām brauc arī tagad, potē pret gripu.
Mobilā brigāde ir labs variants, un par to tiek domāts.
 
5. Latvijas veselības aprūpes sistēmas vadītāji teic, ka masveida vakcinācija – nevis paaugstināta riska grupu, bet visu iedzīvotāju – var sākties tikai 2021. gada beigās. Vai mēs visu nākamo gadu dzīvosim pašreizējā režīmā: maskās, distancējoties un veicot citus piesardzības pasākumus?
Dace Zavadska: Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēki būs gatavi vakcinēties. Pirmais pusgads paies, lai panāktu, ka samazinās smagie saslimšanas gadījumi, kad cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība stacionārā. Un tad mums paliks vieglākie Covid-19 gadījumi. Domāju, ka atgriešanās iepriekšējā dzīvē turpināsies visu nākamo gadu.
Jurijs Perevoščikovs: Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem.
6. Pēteris Apinis, kurš vēl pirms kāda laika vadīja Ārstu biedrību, rakstīja, ka daudziem būs blaknes tieši pēc vakcinācijas – gripai līdzīgs stāvoklis, kas varētu ilgt vairākas dienas pēc pirmās devas injicēšanas. Apinis pieļauj, ka tādēļ daudzi neieradīsies saņemt otro poti, kas nepieciešama, lai iegūtu maksimālu imunitāti. Cik pamatotas ir šādas bažas?
Dace Zavadska: Tas, ko esmu dzirdējusi par pētījumu rezultātiem, neliecina par būtiskām atšķirībām no citām vakcīnām. Jā, kādam sāp rokas, jauniešiem biežāk ir drudzis, paaugstinās temperatūra, gados vecākiem cilvēkiem vairāk ir lokālas reakcijas [injicēšanas vietā]. Tomēr kopumā cilvēkiem jāsaprot – vai tās būtu vakcīnas pret difteriju vai pret ērču encefalītu, jebkurā gadījumā jāgaida kaut kāda reakcija.
Mēs esam pārāk izlutināti, pieraduši, ka liela daļa vakcīnu nerada blaknes – sapotējies un aizmirsti. Tomēr pēc jebkuras vakcīnas nevajag brīnīties, ja parādās [paaugstināta] temperatūra, nogurums, galvassāpes, apsārtums injicēšanas vietā. Tas ir normāli. Var paciesties, zinot, ka pēc tam mums nebūs Covid-19 smagā formā, pat ja mēs tomēr inficēsimies.
Ja kāds iedzīvotājs blakņu dēļ neatnāks saņemt otro poti… Ir svarīgi, lai mediķi, jau injicējot pirmo devu, paskaidrotu: tā [slikta pašsajūta] var būt, tas ir normāli, nevajag baidīties.
Jurijs Perevoščikovs: Jebkurā vakcinācijā tiek ņemts vērā tā saucamais zaudējumu faktors, kad uz otro poti cilvēks neatnāk. Taču neatnākušo procents parasti ir diezgan neliels. Un vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu apraksts neliecina par blakņu pārpilnību.
7. Vai pēc vakcinēšanās pienāksies “Covid-19 slimības lapa”, kuru no pirmās dienas apmaksā valsts, nevis darba devējs?
Dace Zavadska: Ja ir slikta pašsajūta, var paņemt slimības lapu, tomēr automātiski visiem, kas vakcinējušies, noteikti nē [nepienāksies]. Ja kāds naktī nevar aizmigt, paguļ pāris stundas, bet nākamajā dienā nespēj normāli strādāt – mēs taču tāpēc neņemam slimības lapu.
8. Vai imunitāte pret Covid-19 pēc vakcinācijas izzudīs ātri? Vai ir skaidrība, cik bieži būs jāvakcinējas – reizi ceturksnī, reizi gadā vai pietiks to izdarīt reizi dzīvē?
Dace Zavadska: Dažiem pacientiem [vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās] jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās. Taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Mēs arī nevaram pateikt, vai mums nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19.
 
Ir daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir [saslimstības] kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot. Un tad nākamā saslimšana jau tik ļoti neapdraudēs veselību un dzīvību. Tomēr pagaidām mēs to precīzi nezinām.
Jurijs Perevoščikovs: Jautājums par to, cik ilga būs imunitāte pēc vakcinēšanās, ir sarežģīts. Viena lieta ir antivielas, cita – imunoloģiskā atmiņa šūnu imunitātes ceļā. Pēdējo ir grūtāk izmērīt. Vienkārši jāatceras – vakcīnas, tāpat kā pārciestā infekcija, dod ne tikai antivielas, bet arī tā saukto šūnu atmiņu. Un, ja mēs redzam antivielu līmeņa samazināšanos, tas vēl nenozīmē, ka, nākamo reizi nonākot kontaktā ar vīrusu, antivielas netiks izstrādātas pietiekamā daudzumā.
Pagaidām dod cerības pats fakts, ka pret daudzām infekcijas slimībām mums ir imunoloģiskā atmiņa.
9. Ziņots, ka atkārtotas inficēšanās gadījumi visā pasaulē ir ļoti reti (Latvijā atklāti divi šādi gadījumi). Ko tas nozīmē vakcinācijas kontekstā? 
Dace Zavadska: Parasti tā ir arī ar citām infekcijām, kas izplatās ļoti īsā laika posmā – inficēties [vienu reizi] un pēc mēneša vai diviem atkal saslimt ar to pašu – tā parasti nenotiek.
Jurijs Perevoščikovs: Cilvēki, kas izslimojuši pavasarī, veido ļoti mazu iedzīvotāju procentu. Tāpēc šodien pat tīri matemātiski nav liela varbūtība, ka kāds no pavasarī izslimojušajiem no jauna saslims tagad. Pagaidām tie ir diezgan mazi nejauši skaitļi, kuri visbiežāk palikuši lokālos – veselības aprūpes sistēmu vienkāršo darbinieku – līmeņos un nav nonākuši tālāk dziļā analītiskā statistikā. Tas nav gadījums, kad inficējusies būtiska iedzīvotāju daļa, un mēs gūstam iespēju novērot, cik liela daļa inficējusies otrreiz.
10. Vīruss, piemēram, gripas vīruss, “izvairās” no imunitātes mutējot. Vai kaut kas līdzīgs nenotiek arī ar koronavīrusu, un cik iedarbīgas (vai nederīgas) tad būs “vecās” vakcīnas?
Dace Zavadska: Pagaidām izskatās, ka vīruss īpaši nemainās. Bet, ja arī tas nedaudz mainīsies, tad pagaidām mēs redzam, ka galvenais proteīns, pret kuru izstrādātas vakcīnas, ir salīdzinoši stabils.
Taču, kā viss attīstīsies, pagaidām precīzi nevar pateikt.
 
Jurijs Perevoščikovs: Nesen uzzinājām, ka vīruss mutējis Dānijā – pārgājis no cilvēka pie ūdelēm, bet pēc tam atgriezies pie cilvēka. Uzmanīgu dara tas, ka vienā no [šīm] mutācijām tika atklāts, ka antivielas, kas izstrādājušās cilvēkam, kurš vīrusu jau izslimojis, sliktāk neitralizē šo mutējušo vīrusu. Sākumā tā izskanēja kā sensācija, bet pagaidām mēs neredzam šī stāsta turpinājumu. Tomēr jebkura vīrusa mutācijas riski, protams, pastāv, un to, cik stabils ir konkrēti šis vīruss, cik stabili reaģēs vakcinēta cilvēka organisma izstrādātās antivielas, mēs pagaidām nezinām. Jā, daudz kas vēl nav skaidrs, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti izskatās ļoti cerīgi.
11. Kura no trim perspektīvākajām vakcīnām – “Pfizer”, “Moderna” vai “AstraZeneca” – pirmā būs pieejama Latvijas iedzīvotājiem?
Dace Zavadska: Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs minētie vakcīnu ražotāji, bet, kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Mēs saistām lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
12. “AstraZeneca” vakcīna tiek ražota pēc sen un labi pazīstamas tehnoloģijas. “Pfizer” un “Moderna” preparāti ir revolucionāri, tās ir pirmās šāda veida vakcīnas. To iedarbības iespējamās ilgtermiņa blaknes kļūs skaidras jau pēc masveida vakcinācijas. Kā tās var ietekmēt veselību, piemēram, pēc gada?
Dace Zavadska: Šī tehnoloģija iedarbībai uz vīrusu ar tā dēvētā RNS ziņneša starpniecību vakcīnām ir jauna, taču jau tiek izmantota dažos medikamentos. No bioloģiskās varbūtības viedokļa nevajadzētu būt nekam sliktam, tostarp ilgtermiņā. Bet, protams, kā jebkuram medikamentam, arī vakcīnai var būt retas izpausmes, vienam cilvēkam no miljona vai no simt tūkstošiem. Tādus momentus mēs redzam tikai pēc ilgstošas izmantošanas.
13. Vai vakcinējamais varēs izvēlēties, ar kuru no pieejamajām vakcīnām vakcinēties?
Dace Zavadska: Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita –  jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs.

Latvijā noteiktie pasākumi Covid-19 ierobežošanai

skatīt karti
Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā

Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iesaki šo rakstu:




Piesakies LSM pasta saņemšanai!
Šo vēstkopu mēs izsūtīsim aptuveni reizi nedēļā ar iespēju jebkurā brīdī no tās atteikties

Apstiprināt

Tev izdevās parakstīties uz LSM pasta saņemšanu!!
Lai pārliecinātos, ka pats pieņēmi lēmumu par parakstīšanos uz šo lielisko vēstkopu, to nepieciešams apstiprināt e-pastā.
9 komentāri
Rādīt labākos
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem

Komentāru iespējams pievienot anonīmi
* 
Draugiem.lv
* 
Facebook
* 
Google

Anonīms lietotājs #59740
Šodien, 19:13
Man ir tāds jautājums. Vai tās vakcīnas ir pārbaudītas arī uz cilvēkiem ar veselības problēmām? Piemēram ar diabētu, aknu mazspēju, sirds slimībām, onkoloģiju u.t.t. Un arī uz bērniem sākot no zīdaiņu vecuma. Man nez kāpēc liekas ka nē

+7

-2

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:45
Mūsu veselība ir atkarīga no mūsu dzīves veida, tai skaitā ļoti lielā mērā no tā, ko mēs ievadām vai neievadām savā organismā. Mūsu organisms ir mūsu personīgā teritorija, un jebkāda nesankcionēta, nepamatota vai vai ar meliem un iebaidīšanu manipulēta ielaušanās tajā ar kaitīgām substancēm ir uzskatāma par kriminālu vardarbību

+39

-9

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:35
Austrālijā policija atsakās piedalīties vakcinācijas noziegumā. Atklāta vēstule. ПОЛИЦИЯ ОТКАЗЫВАЕТСЯ УЧАСТВОВАТЬ В БЛОКИРОВКАХ И ВАКЦИНАЦИИ Открытое письмо копов Австралии 14 ноября 2020: С началом разного рода карантинов по COVID-19, покатившихся по всей планете, социальные сети наполнились роликами, в которых полицаи всех стран и народов занимаются противоправными действиями, нарушающими права и свободы граждан по случаю “пандемии”. Однако, похоже, по крайней мере в одной стране мира, как минимум, в полиции и в армии служат в том числе и хорошие люди, который видя, куда ведут планету, накатали своим начальникам коллективное письмо. Полностью с документом можно ознакомиться на сайте cairnsnews.org, а мы приводим его ключевые выдержки.

+16

-14

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:32
Pēc mRNS vakcīnas saņemšanas, vakcīnas izraisītās blaknes nebūs iespējams ārstēt iepriekšējā veidā. Ar organisma bojājumiem nāksies sadzīvot, jo to nebūs iespējams atveseļot, izvadot toksīnus no ķermeņa. Tas būs līdzīgi kā Dauna slimības slimniekiem, kā tiem, kuri slimo ar Klinefeltera sindromu, Tērnera sindromu, pārmantotām sirdsslimībām, hemofiliju, Reta sindromu, utt., jo gēnu bojājumi saglabāsies visa mūža garumā. Vienkārši sakot – ja pēc mRNS vakcīnas saņemšanas parādīsies nelabvēlīgi blakus simptomi, ārsts vairs nespēs palīdzēt, jo ģenētiski bojājumi nav atpakaļ pagriežami. Uzskatu, ka šīs jaunās vakcīnas ir pasaules vēsturē vēl nebijis noziegums pret cilvēci. Pieredzējušais ārsts Volfgangs Vodargs saka, ka ”lielākās iedzīvotāju daļas vakcinēšana ar šādu ”brīnumvakcīnu” būtu jāaizliedz, jo tā ir iejaukšanās gēnu darbībā”.

+30

-11

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:26
Roberts Francis Kenedijs Jr., amerikāņu jurists, vides aktīvists, bērnu tiesību aizstāvis, nogalinātā ASV prezidenta Džona F.Kenedija brāļadēls. "Steidzamā kārtā gribu pievērst jūsu uzmanību vakcinēšanai pret COVID-19. Pirmo reizi vakcinēšanas vēsturē paredzēts, ka – tā saucamās jaunās paaudzes mRNS vakcīnas, iejauksies cilvēku gēnu darbībā. Šāda gēnu manipulācija pielīdzināma pretrunīgi vērtētajai pārtikas produktu ģenētiskai modificēšanai.‼ Neskatoties, ka masu mediji un politiķi šobrīd trivializē problēmu un muļķīgi runā par jauna tipa vakcīnu, kura ļaus atgriezties pie ”jaunās normālības”, vakcīna ir problemātiska gan no veselības viedokļa, gan arī no morāles un ētikas viedokļa. Tā ir problemātiska arī no iespējamo ģenētisko bojājumu viedokļa, kas – atšķirīgi no pašreiz izmantotajām vakcīnām – radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas Pēc mRNS vakcīnas saņemšanas, vakcīnas izraisītās blaknes nebūs iespējams ārstēt iepriekšējā veidā.

+29

-14

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:17
Kam veseliem cilvēkiem vakcīna!!!Phizer ir afēristu kantoris,caur kuru noteikti savas nāves vakcīnas dzīs Geits!Ja tiek uzspiesta vakcīna-tātad kādi ir ieinteresēti!Kā jau Geits teica,ka jāatstāj miljards dzīvajos,pārējie lai izmirst-jauna pasaule.Vakcīna ir nāve,kur cilvēks dzīvos līdz gadam!Tas arī pierādīts!Un mūsējie to labi zin,bet tik un tā uzspiež savu!Tas nav normāli,ka tautai tiks uzspiestas šīs nāves vakcīnas-par to ir daudz rakstu,video!Cilvēks pēc vakcīnas paliks kā dārzenis!Viņiem augšā nospļauties par to,kas notiks ar mūsu bērniem,mazbērniem,tēviem,mātēm,brāļiem,māsām!Tās nav rūpes par tautu,bet gan iznīdēšana!Viss tas ir afēra,tik aklais to neredz,un kurlais nedzird!

+36

-16

Ernests Hemingvejs
Šodien, 17:00
PEERKAMIE LSM,KAADA H PEEC MAN LIEK SKATIITIES DEBIILU REKLAAMU???TAA IR VARMAACIIGA UZBĀŽŠANĀS.

+14

-13

Anonīms lietotājs #52663
Šodien, 15:30
Vai labāk negaidīt AstraZeneca vakcīnu? Tā balstīta uz jau senām zināšanām par tradicionālām vakcīnām. Tai arī nevajag -70° ledusskapjus. Būs ļoti grūti pārvadāt un izplatīt. Cik tas izmaksās gādāt transportlīdzekļus un ledusskapjus, kas uztur -70°?

+22

-8

Anonīms lietotājs #24714
Šodien, 15:21
Kā man patīk šis teiciens - "vīruss jau mutē...". Kam tas ir mutē, varbūt ir kāda statistika?

Atbildēt

Valstī vada miljonāri-bēguļi.Viens amerikāņu klaidonis,otrs no Latvijas pabēgušais jūdu klaidonis.Tie ir cilvēki ar klaidoņu jeb smalkāk- kosmopoliķu pieredzi un morāli.

Atbildēt

»

Kariņu steidzami jāgāž! Par jauno premjeru jāieceļ Jāni Bordānu vai Raivi Dzintaru!

Atbildēt

»

Premjers varētu padzīt Viņķeli un Šuplinsku no valdības. Mūsējais premjers ir vecis bez olām - domāju, ka viņš pat naglu nemāk iedzīt sienā un nemāk nomainīt izdegušu spuldzīti. Kā nekā valodnieks pēc izglītības - valodnieki nav draugos ne ar matemātiku, ne fiziku, ne ķīmiju, pat ne bioloģiju.

Atbildēt

»

Valsti šobrīd pārvalda un lēmumus pieņem, pat ne kapteinis un matroži, bet kuģu puikas. Tapēc strauji ejam pa burbuli.

Atbildēt

»

Precīzi,pārvaldnieks Kariņš nevar pieņemt lēmumus,tas radījums drīkst tikai izpildīt instrukcijas.

Atbildēt

Ir neliela atšķirība starp kuģa kapteini un premjeru. Pirmais var vienpersoniski pieņemt lēmumus un tie nav apstrīdami ko otrais nevar.

Atbildēt

»

Varbūt varētu dot argumentus?Par plakano zemi un follija cepurītēm argumenti nederēs.

Atbildēt

»

idioti sāk pieprasīt argumentus par vai pret soctīklu spama "viedokļiem"?!

Atbildēt

»

Vai tik ivritā nebija Levits?

Atbildēt

»

Latviski bija Gudrimelis, cik atceros.

Atbildēt

DRAUGI NAV LABI - beidzot Kankariņš publiksi to atzina, ka salašņu bars, kuru saucas MK, tiešām nav labi.

Atbildēt

Starp jēdzieniem "vadīt valsti" un "parazitēt uz valsts rēķina" ir liela atšķirība. Ja nav kara, stihisku nelaimju un krīžu, tauta to parazītu slogu tik stipri neizjūt. Maksā šiem liekēžiem par nekā nedarīšanu un tukšu muldēšanu lielas algas, paši savelk jostas un dzīvo kaut kā tālāk. Bet tad atnāk tāds kroņa vīruss un nu vairs ar jostu savilkšanu vien izdzīvot nevar. Un tauta sāk domāt - bet ko tie labi atalgotie parazīti, kas svinīgi zvērējuši strādāt tautas labā visu šo laiku ir darījuši? Par ko viņi naudu ir saņēmuši? Vai tiešām ir vērts maksāt lielu naudu parazītiem tikai par to, lai grūtā brīdī viens no viņiem nostātos mūsu priekšā un pateiktu: "Deaugi, ir slikti!"???

Atbildēt

Ja kaut ko nesaproti, tad varbūt skaties no nepareiza skatu punkta. Galvenais, ka Saimnieks saprot. Ja nesaprastu, būtu jau noņēmis.

Atbildēt

Demokrātija - tā ir tā pati anarhija, kura var valdīt mierlaika apstākļos, kad nekas nav jālemj. Kritiskos apstākļos šāda sabiedrības iekārta neder. Katrs deķīti velk uz savu pusi un tā vietā, lai apsegtos, nosalst. Kuģis arī jāvada kapteinim, nevis kuģa komandas vadošās partijas koalīcijai. Ja tādas arī kādreiz bijušas, tad tās visas šodien guļ jūras dzelmē.

Atbildēt

Jā, ne tikai multene, bet arī grāmata par Vrungeli ir laba. Latviski tā jahta saucās NEBĒDA. Pēc 2 burtu nokrišanas tā kļuva par BĒDU.
To grāmatu kā mazs puika lasīju pie vecmammas 90.gadu vidū vasaras brīvlaikā.

Atbildēt

»

Un kādi argumenti pret šo viedokli?

Atbildēt

Mani vienmēr ir pārsteidzis un izbrīnījis, ka ne viens vien ministrs vai cits augsta ranga politiķis intervijā ar lepnumu stāsta, ka viņš šajā amatā ir lai apliecinātu sevi, cīnoties ar pārbaudījumiem un grūtībām. Ir skaidrs, ka no šādiem politiķiem neko labu nav iespējams sagaidīt, jo viņi nesaprot pašu būtību- tie amati ir nevis sevis apliecināšanai, bet lai strādātu sabiedrības labā. Latvijā faktiski nav politiķu, kuri to ir sapratuši. Tādēļ arī valsts mētājas kā caura tupele okeāna viļņos.

Atbildēt

lapsa galīgi sagājusi sviestā- no soctīkliem spama komentārus publicē kā rakstu........

Atbildēt

Lielākā problēma ir haosā... nekonsekvencē... bezjēdzībā... diletantismā... un, pats trakākais, PANIKĀ!
Bravo!Vēl tikai jāsaprot vai tas tā nejauši,vai,tas tā apzināti radīts,noteiktu mērķu sasniegšanai.

Atbildēt