Izveidota platforma ziedojumu vākšanai Ukrainas triecienpulkam „Skelya” – „Klints”
PIETIEK22.11.2025.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Nodibināts labdarības fonds “Chance4Peace”, kura mērķis ir sniegt tiešu atbalstu Ukrainas 425. atsevišķajam triecienpulkam “SKELYA” – vienībai, kas cīnās dažos no karstākajiem frontes posmiem.
Fondu dibinājuši trīs partneri - pulkvežleitnants Jurijs Harkavijs, pulka “SKELYA” komandieris un Ukrainas Varoņa Zelta zvaigznes kavalieris, bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks un režisors un producents Andrejs Ēķis.
Artis Pabriks par šo iniciatīvu stāsta: “Kopā ar domubiedriem esmu iesaistījies labdarības fondā “Chance4Peace”, kura mērķis ir atbalstīt Ukrainu šajā ieilgušajā karā. Mums ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu.
Cilvēki jau nedaudz ir noguruši no kara, taču mums nav tiesību nogurt. Pat tad, ja mēs paši nekarojam, jāapzinās, ka tas skar arī mūsu drošību. Mums ir jāturpina parādīt, ka mēs spējam palīdzēt, ka mēs nenogurstam.”
A.Pabriks norāda, ka fonda sākotnējais mērķis ir sniegt palīdzību konkrētām vienībām un konkrētiem cilvēkiem pa tiešo – un nolemts sākt ar atbalstu 425. pulkam.
“Gribam palīdzēt atgriezties cilvēkiem savās mājās, druvās. Tur ir cilvēki, kuri karo pavisam tuvu mājām, viņiem nav iespēju būt ar saviem tuviniekiem, jo ir jābūt frontē. Sniegsim viņiem iespējami plašu militāro, medicīnisko un humāno palīdzību. Šis ir ilgtermiņa projekts, kurā iesaistāmies līdz pat laikam, kamēr karš beigsies, un, iespējams, pat ilgāk, jo arī vēlāk Ukrainai būs nepieciešams atbalsts. Aicinu ikvienu, kam ir iespēja, sniegt savu atbalstu fondam,” norāda A. Pabriks.
Pulka nosaukums “SKELYA” ukraiņu valodā nozīmē “klints”. Vienība radās 2022. gada pavasarī kā mobila izlūkošanas un trieciena grupa Harkivas rajonā, kas pavadīja munīcijas kolonnas un koriģēja artilērijas uguni. J. Harkavija vadībā vienība viena no pirmajām sāka plaši izmantot NLAW un Javelin prettanku ieročus, dronus izlūkošanai un triecieniem, kā arī izveidoja dronu pilotu apmācību centru citu Ukrainas vienību vajadzībām.
“Esam izgājuši Harkivas pretuzbrukumu, Robotini, Bahmutu, Avdijivku un Pokrovskas virzienu,” stāsta J. Harkavijs. “Mūsu uzdevums ir turēt līniju un apturēt ienaidnieku, lai karš nenonāktu tālāk Eiropā. Katra palīdzība, it īpaši droni, sakaru aprīkojums un medicīniskais aprīkojums, tieši ietekmē to, cik daudz karavīru atgriezīsies mājās dzīvi.”
Andrejam Ēķim iesaistīšanās fondā ir principa jautājums. “Mana pasaule ir kino – stāsti par cilvēkiem, drosmi un izvēlēm,” viņš saka. “Šodien varoņi nav pat jāizdomā – viņi ir mums tepat tuvumā – Ukrainas karavīri. Putina režīma agresija ir liels ļaunums mūsu reģionā, un ukraiņi bija pirmie, kas dabūja pa zobiem mūsu vietā. Kā Čērčils teica – karu nevar uzvarēt atkāpjoties.
Man kā kino cilvēkam svarīgi nav tikai stāstīt par drosmi uz ekrāna, bet arī pašam nostāties tajā pusē, kas aizstāv brīvību.”
Fonds “Chance4Peace” vāc ziedojumus, lai nodrošinātu pulku “SKELYA” ar droniem (izlūkošanas un FPV), sakaru līdzekļiem, ekipējumu, transportu, kā arī medicīnisko un humāno atbalstu frontes vajadzībām.
Plašāka informācija par fondu un ziedošanas iespējām pieejama mājaslapā chance4peace.com.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
