Izveidota platforma ziedojumu vākšanai Ukrainas triecienpulkam „Skelya” – „Klints”
PIETIEK22.11.2025.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Nodibināts labdarības fonds “Chance4Peace”, kura mērķis ir sniegt tiešu atbalstu Ukrainas 425. atsevišķajam triecienpulkam “SKELYA” – vienībai, kas cīnās dažos no karstākajiem frontes posmiem.
Fondu dibinājuši trīs partneri - pulkvežleitnants Jurijs Harkavijs, pulka “SKELYA” komandieris un Ukrainas Varoņa Zelta zvaigznes kavalieris, bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks un režisors un producents Andrejs Ēķis.
Artis Pabriks par šo iniciatīvu stāsta: “Kopā ar domubiedriem esmu iesaistījies labdarības fondā “Chance4Peace”, kura mērķis ir atbalstīt Ukrainu šajā ieilgušajā karā. Mums ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu.
Cilvēki jau nedaudz ir noguruši no kara, taču mums nav tiesību nogurt. Pat tad, ja mēs paši nekarojam, jāapzinās, ka tas skar arī mūsu drošību. Mums ir jāturpina parādīt, ka mēs spējam palīdzēt, ka mēs nenogurstam.”
A.Pabriks norāda, ka fonda sākotnējais mērķis ir sniegt palīdzību konkrētām vienībām un konkrētiem cilvēkiem pa tiešo – un nolemts sākt ar atbalstu 425. pulkam.
“Gribam palīdzēt atgriezties cilvēkiem savās mājās, druvās. Tur ir cilvēki, kuri karo pavisam tuvu mājām, viņiem nav iespēju būt ar saviem tuviniekiem, jo ir jābūt frontē. Sniegsim viņiem iespējami plašu militāro, medicīnisko un humāno palīdzību. Šis ir ilgtermiņa projekts, kurā iesaistāmies līdz pat laikam, kamēr karš beigsies, un, iespējams, pat ilgāk, jo arī vēlāk Ukrainai būs nepieciešams atbalsts. Aicinu ikvienu, kam ir iespēja, sniegt savu atbalstu fondam,” norāda A. Pabriks.
Pulka nosaukums “SKELYA” ukraiņu valodā nozīmē “klints”. Vienība radās 2022. gada pavasarī kā mobila izlūkošanas un trieciena grupa Harkivas rajonā, kas pavadīja munīcijas kolonnas un koriģēja artilērijas uguni. J. Harkavija vadībā vienība viena no pirmajām sāka plaši izmantot NLAW un Javelin prettanku ieročus, dronus izlūkošanai un triecieniem, kā arī izveidoja dronu pilotu apmācību centru citu Ukrainas vienību vajadzībām.
“Esam izgājuši Harkivas pretuzbrukumu, Robotini, Bahmutu, Avdijivku un Pokrovskas virzienu,” stāsta J. Harkavijs. “Mūsu uzdevums ir turēt līniju un apturēt ienaidnieku, lai karš nenonāktu tālāk Eiropā. Katra palīdzība, it īpaši droni, sakaru aprīkojums un medicīniskais aprīkojums, tieši ietekmē to, cik daudz karavīru atgriezīsies mājās dzīvi.”
Andrejam Ēķim iesaistīšanās fondā ir principa jautājums. “Mana pasaule ir kino – stāsti par cilvēkiem, drosmi un izvēlēm,” viņš saka. “Šodien varoņi nav pat jāizdomā – viņi ir mums tepat tuvumā – Ukrainas karavīri. Putina režīma agresija ir liels ļaunums mūsu reģionā, un ukraiņi bija pirmie, kas dabūja pa zobiem mūsu vietā. Kā Čērčils teica – karu nevar uzvarēt atkāpjoties.
Man kā kino cilvēkam svarīgi nav tikai stāstīt par drosmi uz ekrāna, bet arī pašam nostāties tajā pusē, kas aizstāv brīvību.”
Fonds “Chance4Peace” vāc ziedojumus, lai nodrošinātu pulku “SKELYA” ar droniem (izlūkošanas un FPV), sakaru līdzekļiem, ekipējumu, transportu, kā arī medicīnisko un humāno atbalstu frontes vajadzībām.
Plašāka informācija par fondu un ziedošanas iespējām pieejama mājaslapā chance4peace.com.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
