Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami un pareizi teksti, sarežģītāki teksti nebija interesanti. Tālākais teksts būs saspiests, atbrīvots no liekā tukšuma un atpūtas pauzēm, tāpēc skolniekiem lasīšana varētu sagādāt grūtības. Tajā iecerēts mazāk izvirzīt pretenzijas uz pareizumu, bet vairāk radīt attiecīgo noskaņojumu tiem, kuriem pret tekstu ir citādas prasības.

Pieklājīgam cilvēkam esot vispirms jāatvainojas, ja viņš vēlas rakstīt par zinībām. Atvainošanās iemesls ir vienlaicīga iejaukšanās vairākās savstarpēji atšķirīgās sistēmās, kuras visas ir svarīgas sabiedriskās dzīves sastāvdaļas. Divas būtiskākās no tām regulē līdzsvaru starp jau esošo zināšanu apgūšanu un jaunu zināšanu radīšanu. Katrai jaunai paaudzei ir ne tikai jāsaprot iepriekšējās paaudzes radīto, bet ir arī pašai jārada jaunas zināšanas, kā arī jāapgūst visu iepriekšējo paaudžu atstātais mantojums.

Ar katru nākamo paaudzi pieaug zināšanu apjoms, un tā kļūst par nopietnu problēmu, kas prasa neatliekamu risinājumu. Kādas zināšanas uzskatīt par liekām un kādas atstāt? Viena no sistēmām mācību programmu uztic sastādīt ekspertiem, un to apstiprina valsts varas pārstāvji. Otra sistēma, kas pašu valsti uzskata par izzūdošu vērtību, lielāku uzsvaru liek uz cilvēkiem, - jāmāca pareizi saprast zināšanas, par kurām cilvēki izrāda interesi. Zināšanas, par kurām sabiedrība ir zaudējusi interesi, ir saglabājamas, bet ne mācāmas, ja vien tās nav šauri specifiskas. Viena sistēma vairāk vērsta uz pagātnes mantojuma saglabāšanu, otra – uz jaunu zināšanu radīšanu.

Atšķirīgās sistēmas vieno viena un tā pati problēma – lielais zināšanu daudzums. Uz mirkli (līdz šī raksta beigām) iedomāsimies, ka šī problēma nepastāv. Civilizācija atrodas rītausmas stadijā, un par palīgu ikdienas dzīvē ir kļuvis ritenis. No kurienes radušās zināšanas par riteni, ja pirms tam tās nav bijušas? Apgūt zināšanas kā prasmes un pielāgoties apkārtējiem apstākļiem prot arī dzīvnieki, bet tikai cilvēki prot radīt jaunas zināšanas. Līdz ar to par cilvēka cienīgu nodarbošanos kļūst pētīšana, kā un kāpēc kaut kas rodas no nekā. Ne jaunu zināšanu radīšana, jo par tādiem var uzskatīt arī melus, bet gan izzināt tos procesus cilvēka domāšanā, kas rada kaut ko jaunu. Šajā laikā izglītība ciešāk bija saistīta ar izziņu, nevis zināšanām.

Tiem, kuri interesējas par izziņu, sengrieķu domātāji dod neizsīkstošu iedvesmas avotu. Divtik patīkami, ja šādu cilvēku profesija ir pedagogs. Tuvojoties jaunajam mācību gadam, atgādināšu, ka zinību diena ir ne tikai zināšanu, bet arī izziņas svētku diena. Īpaša pateicība tiem pedagogiem, kuri interesi par izziņu centās nodot arī saviem audzēkņiem. Ar trīs piemēriem no trīs pedagogu dzīvēm pieminēšu tos gadījumus, kad viņi rīkojās atbilstoši savai pārliecībai. No sākuma attiecīgais gadījums tiks aprakstīts no bērna, pusaudža un jaunieša viedokļa, un pēc tam no konsultanta, skolotāja un pasniedzēja viedokļa.

Bērnudārza audzinātāja ieteica vecākiem savu atvasi aizvest pie konsultanta. Tuvojās bērnudārza izlaidums, tāpēc vecākiem būtu jāzina, kā labāk bērnu sagatavot skolai. Konsultants ieteica neaizrauties ar zināšanu mācīšanu, bet gan attīstīt radošās spējas. Pirms darbībām ar skaitļiem ļaut izlasīt iemīļoto pasaku – attiecīgā noskaņojuma radīšanai. Pēc tam likt saskaitīt vienus un tos pašus skaitļus, īpaši uzsverot vārdu - reizes. Ja paveiksies, bērns pats atklās reizrēķinu vēl pirms mācību grāmatas saņemšanas. Tas pats ar nezināmā skaitļa atrašanu. Nevis iemācīt gatavu formulu, bet gan ļaut nezināmā simbola vietā ievietot jebkuru, brīvi izvēlētu skaitli. Iespējams, bērnā radīsies pārliecība, ka aiz nejaušajiem skaitļiem iespējama kāda apslēpta likumsakarība, līdzīgi kā no burtiem veidojas vārdi. Pats galvenais – nedot gatavas atbildes, pirms bērns pats vēl nav uzdevis jautājumus.

Pirmajā klasē skolnieku sagatavošanas līmenis būšot atšķirīgs, tāpēc nav zināms, kā jaunais skolnieks reaģēs uz daudzkārtīgu jau zināmā atkārtošanu. Turpmāko interesi par mācīšanos iespaidos arī tas, kā skolnieks reaģēs uz prasību būt paklausīgam un uzmanīgi klausīties skolotājā. Jebkurā gadījumā – pamatu atklāšanai, nevis iemācīšanai būšot svarīga nozīme nākotnē.

Pamatskolas pēdējā klase gatavojās eksāmeniem. Ģeometrijā bija 21 biļete, katrā divi teorētiskie jautājumi un viens uzdevums. Apmierinošai atzīmei pietika ar vienu pareizu atbildi, teicamai vajadzēja visas trīs. Eksāmenu biļetes bija nemainīgas katru gadu, tikai uzdevumos varēja mainīties skaitļi, bet ne pats risināšanas process. Skolnieks nolēma, ka beidzot ir jāparvar nepatika pret mācībām, un kārtīgi jāsagatavojas pārbaudījumam. Viņu interesēja gandrīz viss, kas bija atrodams bibliotēkā, izņemot mācību grāmatas. Eksāmens ritēja veiksmīgi, un abas skolotājas jauki un uzmundrinoši smaidīja. Matemātikas skolotājs gan bija drūms kā negaisa mākonis. Viņš pēkšņi uzdeva jautājumu - cik ģeometrijā ir aksiomu? Tāda jautājuma nevienā biļetē nebija, tāpēc skolnieks atbildi nezināja. Skolotājs kaut ko noteica par to, kā var ielikt teicamu atzīmi ģeometrijā, nezinot cik ir aksiomas, un izgāja no klases.

Svinīgajā izlaidumā pie skolnieka negaidot pienāca matemātikas skolotājs un uzdāvināja grāmatu par izciliem ģeometriem. Atverot pirmo lappusi un izlasot skolotāja novēlējumu, skolnieks uzreiz aizvēra grāmatu ciet. Bija skaidrs, ka uzrakstīto novēlējumu nevienam rādīt nevarēja, pretējā gadījumā izsmiekls no klasesbiedru puses būtu garantēts. Par laimi, grāmata nevienu neinteresēja, - ieraugot nosaukumu visiem zuda vēlēšanās to paņemt rokās. Grāmata bija uzrakstīta kā ceļojums laikā, kurā ģeometri centās apšaubīt piektās aksiomas pareizību. Ja pirmās četras bija acīmredzamas, tad piektā aksioma pēc savas sarežģītības pati atgādināja teorēmu, kuru būtu jāpierāda. Vairāk nekā divas tūkstošgades ģeometrus nodarbināja šī problēma, līdz tika atklāts, ka uz ieliektām un izliektām virsmām piektā aksioma neattiecas.

Visu vasaru skolnieks bija aizrāvies ar šo grāmatu. Tajā bija viss ko vien varēja vēlēties, - ceļojumi un piedzīvojumi pa nepazīstamo zemi, kuru sauca par ģeometriju; vēsturisko personu dzīvesstāsti, - viņu cerības, šaubas, izmisums un atklāsmes prieks. Skolniekam radās daudz jaunu jautājumu, uz kuriem meklēt atbildes citās grāmatās, - dažas no tām nenoliedzami bija pareizas. Tikpat pareizas kā piektā aksioma?

Labojot studenta mājasdarbu, pasniedzējs pievērsa uzmanību citātiem, kuros bija izmantots viņa vārds. Citāti esot pareizi, bet kopējais mājasdarba teksts viņu neapmierina. Lai aizsargātu savu vārdu no nelietīgas izmantošanas, pasniedzējs piedāvāja divus variantus. Pirmais – izņemt viņa citātus no teksta, otrais – uzrakstīt tekstu, kura saturs viņu apmierinātu un viņš pats zem tā varētu parakstīties. Studenta pārsteigums bija neviltots, - gribēdams pasniedzējam glaimot, viņš bija to apvainojis. Pirmais variants nenoliedzami bija vienkāršāks, taču draudēja sabojāt attiecības ar pasniedzēju. Vēl nezinādams, ka izvēle ir viens no savdabīgā testa uzdevumiem, students izvēlējās otro variantu.

Turpmākajos mājasdarbos prasības kļuva arvien stingrākas. Izmantojot mirušu cilvēku citātus, nav iespējams noteikt, ko viņi par attiecīgo tekstu domātu. Bija jāiemācās atšķirt, kad citāti vai cilvēku uzvārdi tiek izmantoti kā īpašvārdi labākai uzrakstītā teksta izpratnei, līdzīgi kā gleznotājs no kāda iegādājas krāsas; vai arī tie tiek izmantoti savu uzskatu popularizēšanai, kuriem tekstā nav saistības ar attiecīgiem citātiem vai personām. Iemācīties sajust teksta saturu, sākumā kā viena pasniedzēja uzskatus, vēlāk kā piederību tai kultūras pasaulei, kurā teksta autors dzīvo. Radīt tekstus, kuri nebūtu atkarīgi no laika, bet no kultūrtelpas. Lai tie būtu saprotami uztverami attiecīgajā kultūrā jebkurā laikā, - pirms piecsimts, tūkstots, diviem tūkstošiem gadu vai mūsdienās.

Jaunradi pasniedzējs sadalīja divās daļās – formālajā un saturiskajā radošumā. Formālajā radošumā informācija ir sākumā dota un to pārvērst zināšanās var ne tikai cilvēks, bet arī domājošs objekts. Saturiskajā radošumā dati rodas no nezināma avota, un atkarībā no cilvēka uzskatiem un pārliecības dati var tikt pieņemti vai atgrūsti. Ja dati kļūst saprotami, tie var mainīt cilvēka iekšējo formu (uzskatus, pārliecību). Iedziļinoties problēmā datu plūsma kļūst vēl intensīvāka, līdz cilvēks saprot, ka tiek uztverti nevis ārējie dati, bet gan viņš sāk pētīt pats sevi, - pats savu domāšanu. Nav svarīgi, kāda zinātnes nozare tiek apgūta, bet ir svarīgi, cik tālu saturiskajā radošumā cilvēks spēj attīstīties.

Daudzi studenti uzskatīja zinātni par savdabīgu spēli un pedagogus par treneriem, kuriem jāpalīdz labāk apgūt šo spēli. Pasniedzējs apšaubīja pašas spēles noteikumus, un tas daudziem bija pārsteigums. Viņš meklēja studentus, kuriem patīk uzdot jautājumus, meklēt atbildes un gūt prieku no šī procesa. Skatīties uz pasauli neizpratnes pilnām acīm un nebeigt apbrīnot to. Zinātne beigsies tad, kad neviens vairs nebrīnīsies, kā aminoskābes pārvēršas par olbaltumvielām. Kad svētums kļūs par šķēršļu pārvarēšanas drosmi, nevis izziņas iespējamības avotu.

Nav šaubu, ka pedagogiem ir liela atbildība. Juvelieriem ir jāapstrādā dārgakmeņi, bet pedagogu materiāls taču ir nākamā paaudze. Ja nebūtu alternatīvo mācību meklējumu, tad pedagogiem nebūtu iespēju apdomāt to, ko viņi māca. Viena no alternatīvajām mācību sistēmām saucās „izglītība no Londonas uz dienvidiem”. Nosaukums norādīja uz tām mācību iestādēm, kas atradās pilsētas dienvidu daļā un kurās varēja mācīties tikai angļi. Elitāro mācību iestāžu audzēkņiem piemita zināms izredzētības statuss, taču ne visi no viņiem dažādu iemeslu dēļ varēja kļūt par sabiedrības vai viedokļu līderiem. Vienas no sekcijas lozungiem bija - izglītībai jārāda spoguļi, nevis zināšanas par skaistumu, un tajā lielāku uzmanību pievērsa izziņai, nevis zināšanām. Tieši ar šīm idejām bija pārņemti visi trīs pedagogi. Ja esošā izglītības sistēma neatļāva rādīt spoguļus, tad izraisīt interesi par ieskatīšanos atspulgā viņi uzskatīja par savu pienākumu.

Konsultants zināja vairākus nepareizas attīstības scenārijus, tāpēc centās tos neieteikt vecākiem. Vienā no tiem bērni spēja labi uztvert to, ko viņiem mācīja pieaugušie, taču, sasniedzot vecumu, kad no viņiem tiek pieprasīta jaunrade, rodas apmulsums un neizpratne. Visu laiku vecāki un apkārtējie cilvēki bija priecājušies par to, cik labi bērni sapratuši un izpildījuši uzdevumus, bet tad no viņiem sāk pieprasīt izdomāt kaut ko tādu, kas sākumā ir nepareizs, bet pēc tam izrādītos pareizs. Alkas pēc pazīstamā – joprojām vairāk zinošā vecāka kļūst tik lielas, ka rodas gluži vai reliģiskas ilgas pēc viszinoša un nekļūdīga domājoša objekta. Zinātne kļūst par templi, bet paši zinātnieki par kalpotājiem, kuru pielūgsmes objekts ir domājošs objekts.

Otrajā scenārijā zināšanu pārāk ātra apgūšana bez emocionālas patikas pret šo nodarbošanos noved pie iemācītā pazaudēšanas, jo īstā zināšanu apguve bērnā sākas tad, kad rodas saprašana. Pieaudzis cilvēks var izveidot savus uzskatus uz tiem zināšanu pamatiem, kurus nemāca skolā. Pārāk ātra zināšanu uzspiešana rada risku izaudzināt māņticīgu cilvēku. Trešajā attīstības scenārijā tiek zaudētas zināšanas kā vērtība. Sabiedrībā ir cilvēki, kuriem ir daudz vērtību, kas nav garīgas, toties citi cilvēki tās uzskata par vērtībām. Pašiem šiem cilvēkiem vērtība ir pastāvošās sistēmas saglabāšana. Viņiem trūkst zināšanu kā mainīgā vidē šo sistēmu nosargāt, tāpēc talkā dodas tie zinātnieki, kuri savu garīgo vērtību – zināšanas izmaina pret vērtībām, kas nav garīgas. Lai izvairītos no daudzajiem nepareizās attīstības scenārijiem, izglītībai būtu jādod cilvēkam drosmi ieskatīties pašam sevī. Tad cilvēks pats, izmantojot savas dabiskās spējas, zinās, kā sevi padarīt skaistāku. Iemācoties un pielietojot zināšanas par skaistumu, bet neuzdrīkstoties paskatīties uz sevi spogulī, cilvēks padarīs sevi vēl neglītāku citu acīs.

Matemātikas skolotājs augstu vērtēja godīgumu. Viņš uzskatīja, ka pietiktu tikai ar vienu negodīgu cilvēku, lai kosmosa kuģis avarētu. Skolniekus viņš dalīja trīs grupās – gudrajos, godīgajos un pareizajos. Atkarībā no šī iedalījuma tika liktas atzīmes – piecinieki, četrinieki un pārējās atzīmes. Gudrajiem un godīgajiem varētu uzticēt kosmosa kuģa celtniecību, bet pareizajiem atliktu ikdienas darbu veikšana. Sabiedrība balstās uz pareizajiem cilvēkiem, jo viņu rīcība ir iepriekš labi paredzama, un tas ir ikvienas sabiedrības stabilitātes pamats. Metode, ar kādu viņš noteica skolnieka piederību pie kādas no grupām, bija negaidītie jautājumi, kas skolniekus pārsteidza nesagatavotus. Jautājumi bija tik neparasti, ka tos vēlāk starpbrīdī skolnieki uzdeva cits citam, bet daži no tiem kļuva par skolas folkloru.

Viens no iemīļotākajiem paņēmieniem, kā noteikt skolnieka piederību pie kādas no grupām, bija lūgums, atbildot uzdoto vielu pie tāfeles, paņemt līdz mājasdarbu. Ja mājasdarba nebija un skolnieks mēģināja atbildēt, tad skolotājs pajautāja, vai viņš mājās ir mācījies. Ja skolnieks godīgi atbildēja, ka nav mācījies, tad tika ielikta laba atzīme, bet, ja skolnieks uzstāja, ka ir mācījies, - apmierinoša atzīme. Tas radīja neizpratni un daudzus konfliktus, kas sarežģīja matemātikas skolotāja attiecības gan ar skolniekiem, gan ar viņu vecākiem un skolas vadību.

Vienu no saviem negaidītajiem jautājumiem skolotājs uzdeva arī skolniekam, painteresējoties, kad viņš beigs tēlot slikto zēnu un beidzot nāks pie tāfeles atbildēt. Skolnieks attrauca, ka zināšanas viņam ir pārāk svarīgas, tāpēc viņš pret tām grib būt godīgs. Skolotājs ielika kārtējo neapmierinošo atzīmi, taču šo atbildi atcerējās vēl ilgi. Izlaidumā viņš skolniekam uzdāvināja grāmatu par izciliem ģeometriem un tajā ierakstīja divus jautājumus. Pirmais: kas ģēnijam svarīgāks – talants vai darbaspējas? Un otrs jautājums: kas velosipēdam svarīgāks – priekšējais vai aizmugurējais ritenis? Šo grāmatu skolnieks vēlāk nosauca par sava mūža labāko dāvanu.

Par pasniedzēju studenti jokoja, ka viņš ir precējies ar zinātnisko komunismu, bet viņa mīļākā ir klasiskā vācu filozofija. Obligāto mācību priekšmetu viņš pasniedza vēsi, it kā bezkaislīgi lasīdams grāmatu. Pietika pasniedzējam kaut ko pajautāt par vētras un dziņu laikmetu, kad izturēšanās pārvērtās, un viņš kļuva daudz enerģiskāks un emocionāli atvērtāks. Straujajā stāstījumā reizēm tika lietoti vārdi, kurus studentiem bija grūtāk saprast, tad pasniedzējs atvainojās, it kā būtu pateicis kaut ko nepieklājīgu. Izvēli par citātiem viņš bija aizguvis no klasiskās vācu filozofijas pamatlicēja, kad tas strādāja par pasniedzēju. Toreiz students centās atdarināt sava pasniedzēja rakstības stilu un uzskatus, publicējot vairākus rakstus. Tie tik ļoti līdzinājās pasniedzēja rakstiem, ka lasītāji tos uzskatīja par paša klasiskās vācu filozofijas pamatlicēja tekstiem, rakstītus ar izdomātu vārdu. Šī pasniedzēja metode ļāva kļūt studentam par vienu no spožākajām zvaigznēm subjektīvā ideālisma zvaigznājā.

Pasniedzējs izziņu neuztvēra šauri - kā procesu, kura rezultātā rodas forma – zināšanas, bet gan kā patstāvīgu un pastāvīgu garīgo vērtību. Galamērķis nav subjektīvais, bet gan objektīvais viedoklis. Mirklis, kad subjektīvais kļūst par objektīvo, ir iepriekš neparedzams un tas nav kontrolējams. Pasniedzējs iestājās pret to, ka cilvēks tiek izglītots tikai kā subjektīvo viedokļu ražotājs, - tās produkcijas, kura nav pieejama domājošam objektam. Domājošais objekts ir kontrolējams un tas vajadzīgo subjektīvo viedokli spējīgs iepakot attiecīgajās zināšanās. To īpašniekus neuztrauc tas, ka cilvēkiem zūd ticība zināšanām, un mazinās zināšanu vērtība, - nākotne piederēs pareiziem uzskatiem. Galvenais ir stiprināt cilvēkā pārliecību, ka viņa domāšana ir pārāk lēna, pārāk kļūdaina un haotiska, lai cilvēks varētu radīt objektīvu viedokli. Iespējams, attiecīgās kultūras pārstāvim, ņemot vērā viņa konkrēto vēsturisko attīstību, atkal jākļūst par cilvēku, nevis jācenšas kļūt par domājošu subjektu.

Novērtē šo rakstu:

15
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...