Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami un pareizi teksti, sarežģītāki teksti nebija interesanti. Tālākais teksts būs saspiests, atbrīvots no liekā tukšuma un atpūtas pauzēm, tāpēc skolniekiem lasīšana varētu sagādāt grūtības. Tajā iecerēts mazāk izvirzīt pretenzijas uz pareizumu, bet vairāk radīt attiecīgo noskaņojumu tiem, kuriem pret tekstu ir citādas prasības.

Pieklājīgam cilvēkam esot vispirms jāatvainojas, ja viņš vēlas rakstīt par zinībām. Atvainošanās iemesls ir vienlaicīga iejaukšanās vairākās savstarpēji atšķirīgās sistēmās, kuras visas ir svarīgas sabiedriskās dzīves sastāvdaļas. Divas būtiskākās no tām regulē līdzsvaru starp jau esošo zināšanu apgūšanu un jaunu zināšanu radīšanu. Katrai jaunai paaudzei ir ne tikai jāsaprot iepriekšējās paaudzes radīto, bet ir arī pašai jārada jaunas zināšanas, kā arī jāapgūst visu iepriekšējo paaudžu atstātais mantojums.

Ar katru nākamo paaudzi pieaug zināšanu apjoms, un tā kļūst par nopietnu problēmu, kas prasa neatliekamu risinājumu. Kādas zināšanas uzskatīt par liekām un kādas atstāt? Viena no sistēmām mācību programmu uztic sastādīt ekspertiem, un to apstiprina valsts varas pārstāvji. Otra sistēma, kas pašu valsti uzskata par izzūdošu vērtību, lielāku uzsvaru liek uz cilvēkiem, - jāmāca pareizi saprast zināšanas, par kurām cilvēki izrāda interesi. Zināšanas, par kurām sabiedrība ir zaudējusi interesi, ir saglabājamas, bet ne mācāmas, ja vien tās nav šauri specifiskas. Viena sistēma vairāk vērsta uz pagātnes mantojuma saglabāšanu, otra – uz jaunu zināšanu radīšanu.

Atšķirīgās sistēmas vieno viena un tā pati problēma – lielais zināšanu daudzums. Uz mirkli (līdz šī raksta beigām) iedomāsimies, ka šī problēma nepastāv. Civilizācija atrodas rītausmas stadijā, un par palīgu ikdienas dzīvē ir kļuvis ritenis. No kurienes radušās zināšanas par riteni, ja pirms tam tās nav bijušas? Apgūt zināšanas kā prasmes un pielāgoties apkārtējiem apstākļiem prot arī dzīvnieki, bet tikai cilvēki prot radīt jaunas zināšanas. Līdz ar to par cilvēka cienīgu nodarbošanos kļūst pētīšana, kā un kāpēc kaut kas rodas no nekā. Ne jaunu zināšanu radīšana, jo par tādiem var uzskatīt arī melus, bet gan izzināt tos procesus cilvēka domāšanā, kas rada kaut ko jaunu. Šajā laikā izglītība ciešāk bija saistīta ar izziņu, nevis zināšanām.

Tiem, kuri interesējas par izziņu, sengrieķu domātāji dod neizsīkstošu iedvesmas avotu. Divtik patīkami, ja šādu cilvēku profesija ir pedagogs. Tuvojoties jaunajam mācību gadam, atgādināšu, ka zinību diena ir ne tikai zināšanu, bet arī izziņas svētku diena. Īpaša pateicība tiem pedagogiem, kuri interesi par izziņu centās nodot arī saviem audzēkņiem. Ar trīs piemēriem no trīs pedagogu dzīvēm pieminēšu tos gadījumus, kad viņi rīkojās atbilstoši savai pārliecībai. No sākuma attiecīgais gadījums tiks aprakstīts no bērna, pusaudža un jaunieša viedokļa, un pēc tam no konsultanta, skolotāja un pasniedzēja viedokļa.

Bērnudārza audzinātāja ieteica vecākiem savu atvasi aizvest pie konsultanta. Tuvojās bērnudārza izlaidums, tāpēc vecākiem būtu jāzina, kā labāk bērnu sagatavot skolai. Konsultants ieteica neaizrauties ar zināšanu mācīšanu, bet gan attīstīt radošās spējas. Pirms darbībām ar skaitļiem ļaut izlasīt iemīļoto pasaku – attiecīgā noskaņojuma radīšanai. Pēc tam likt saskaitīt vienus un tos pašus skaitļus, īpaši uzsverot vārdu - reizes. Ja paveiksies, bērns pats atklās reizrēķinu vēl pirms mācību grāmatas saņemšanas. Tas pats ar nezināmā skaitļa atrašanu. Nevis iemācīt gatavu formulu, bet gan ļaut nezināmā simbola vietā ievietot jebkuru, brīvi izvēlētu skaitli. Iespējams, bērnā radīsies pārliecība, ka aiz nejaušajiem skaitļiem iespējama kāda apslēpta likumsakarība, līdzīgi kā no burtiem veidojas vārdi. Pats galvenais – nedot gatavas atbildes, pirms bērns pats vēl nav uzdevis jautājumus.

Pirmajā klasē skolnieku sagatavošanas līmenis būšot atšķirīgs, tāpēc nav zināms, kā jaunais skolnieks reaģēs uz daudzkārtīgu jau zināmā atkārtošanu. Turpmāko interesi par mācīšanos iespaidos arī tas, kā skolnieks reaģēs uz prasību būt paklausīgam un uzmanīgi klausīties skolotājā. Jebkurā gadījumā – pamatu atklāšanai, nevis iemācīšanai būšot svarīga nozīme nākotnē.

Pamatskolas pēdējā klase gatavojās eksāmeniem. Ģeometrijā bija 21 biļete, katrā divi teorētiskie jautājumi un viens uzdevums. Apmierinošai atzīmei pietika ar vienu pareizu atbildi, teicamai vajadzēja visas trīs. Eksāmenu biļetes bija nemainīgas katru gadu, tikai uzdevumos varēja mainīties skaitļi, bet ne pats risināšanas process. Skolnieks nolēma, ka beidzot ir jāparvar nepatika pret mācībām, un kārtīgi jāsagatavojas pārbaudījumam. Viņu interesēja gandrīz viss, kas bija atrodams bibliotēkā, izņemot mācību grāmatas. Eksāmens ritēja veiksmīgi, un abas skolotājas jauki un uzmundrinoši smaidīja. Matemātikas skolotājs gan bija drūms kā negaisa mākonis. Viņš pēkšņi uzdeva jautājumu - cik ģeometrijā ir aksiomu? Tāda jautājuma nevienā biļetē nebija, tāpēc skolnieks atbildi nezināja. Skolotājs kaut ko noteica par to, kā var ielikt teicamu atzīmi ģeometrijā, nezinot cik ir aksiomas, un izgāja no klases.

Svinīgajā izlaidumā pie skolnieka negaidot pienāca matemātikas skolotājs un uzdāvināja grāmatu par izciliem ģeometriem. Atverot pirmo lappusi un izlasot skolotāja novēlējumu, skolnieks uzreiz aizvēra grāmatu ciet. Bija skaidrs, ka uzrakstīto novēlējumu nevienam rādīt nevarēja, pretējā gadījumā izsmiekls no klasesbiedru puses būtu garantēts. Par laimi, grāmata nevienu neinteresēja, - ieraugot nosaukumu visiem zuda vēlēšanās to paņemt rokās. Grāmata bija uzrakstīta kā ceļojums laikā, kurā ģeometri centās apšaubīt piektās aksiomas pareizību. Ja pirmās četras bija acīmredzamas, tad piektā aksioma pēc savas sarežģītības pati atgādināja teorēmu, kuru būtu jāpierāda. Vairāk nekā divas tūkstošgades ģeometrus nodarbināja šī problēma, līdz tika atklāts, ka uz ieliektām un izliektām virsmām piektā aksioma neattiecas.

Visu vasaru skolnieks bija aizrāvies ar šo grāmatu. Tajā bija viss ko vien varēja vēlēties, - ceļojumi un piedzīvojumi pa nepazīstamo zemi, kuru sauca par ģeometriju; vēsturisko personu dzīvesstāsti, - viņu cerības, šaubas, izmisums un atklāsmes prieks. Skolniekam radās daudz jaunu jautājumu, uz kuriem meklēt atbildes citās grāmatās, - dažas no tām nenoliedzami bija pareizas. Tikpat pareizas kā piektā aksioma?

Labojot studenta mājasdarbu, pasniedzējs pievērsa uzmanību citātiem, kuros bija izmantots viņa vārds. Citāti esot pareizi, bet kopējais mājasdarba teksts viņu neapmierina. Lai aizsargātu savu vārdu no nelietīgas izmantošanas, pasniedzējs piedāvāja divus variantus. Pirmais – izņemt viņa citātus no teksta, otrais – uzrakstīt tekstu, kura saturs viņu apmierinātu un viņš pats zem tā varētu parakstīties. Studenta pārsteigums bija neviltots, - gribēdams pasniedzējam glaimot, viņš bija to apvainojis. Pirmais variants nenoliedzami bija vienkāršāks, taču draudēja sabojāt attiecības ar pasniedzēju. Vēl nezinādams, ka izvēle ir viens no savdabīgā testa uzdevumiem, students izvēlējās otro variantu.

Turpmākajos mājasdarbos prasības kļuva arvien stingrākas. Izmantojot mirušu cilvēku citātus, nav iespējams noteikt, ko viņi par attiecīgo tekstu domātu. Bija jāiemācās atšķirt, kad citāti vai cilvēku uzvārdi tiek izmantoti kā īpašvārdi labākai uzrakstītā teksta izpratnei, līdzīgi kā gleznotājs no kāda iegādājas krāsas; vai arī tie tiek izmantoti savu uzskatu popularizēšanai, kuriem tekstā nav saistības ar attiecīgiem citātiem vai personām. Iemācīties sajust teksta saturu, sākumā kā viena pasniedzēja uzskatus, vēlāk kā piederību tai kultūras pasaulei, kurā teksta autors dzīvo. Radīt tekstus, kuri nebūtu atkarīgi no laika, bet no kultūrtelpas. Lai tie būtu saprotami uztverami attiecīgajā kultūrā jebkurā laikā, - pirms piecsimts, tūkstots, diviem tūkstošiem gadu vai mūsdienās.

Jaunradi pasniedzējs sadalīja divās daļās – formālajā un saturiskajā radošumā. Formālajā radošumā informācija ir sākumā dota un to pārvērst zināšanās var ne tikai cilvēks, bet arī domājošs objekts. Saturiskajā radošumā dati rodas no nezināma avota, un atkarībā no cilvēka uzskatiem un pārliecības dati var tikt pieņemti vai atgrūsti. Ja dati kļūst saprotami, tie var mainīt cilvēka iekšējo formu (uzskatus, pārliecību). Iedziļinoties problēmā datu plūsma kļūst vēl intensīvāka, līdz cilvēks saprot, ka tiek uztverti nevis ārējie dati, bet gan viņš sāk pētīt pats sevi, - pats savu domāšanu. Nav svarīgi, kāda zinātnes nozare tiek apgūta, bet ir svarīgi, cik tālu saturiskajā radošumā cilvēks spēj attīstīties.

Daudzi studenti uzskatīja zinātni par savdabīgu spēli un pedagogus par treneriem, kuriem jāpalīdz labāk apgūt šo spēli. Pasniedzējs apšaubīja pašas spēles noteikumus, un tas daudziem bija pārsteigums. Viņš meklēja studentus, kuriem patīk uzdot jautājumus, meklēt atbildes un gūt prieku no šī procesa. Skatīties uz pasauli neizpratnes pilnām acīm un nebeigt apbrīnot to. Zinātne beigsies tad, kad neviens vairs nebrīnīsies, kā aminoskābes pārvēršas par olbaltumvielām. Kad svētums kļūs par šķēršļu pārvarēšanas drosmi, nevis izziņas iespējamības avotu.

Nav šaubu, ka pedagogiem ir liela atbildība. Juvelieriem ir jāapstrādā dārgakmeņi, bet pedagogu materiāls taču ir nākamā paaudze. Ja nebūtu alternatīvo mācību meklējumu, tad pedagogiem nebūtu iespēju apdomāt to, ko viņi māca. Viena no alternatīvajām mācību sistēmām saucās „izglītība no Londonas uz dienvidiem”. Nosaukums norādīja uz tām mācību iestādēm, kas atradās pilsētas dienvidu daļā un kurās varēja mācīties tikai angļi. Elitāro mācību iestāžu audzēkņiem piemita zināms izredzētības statuss, taču ne visi no viņiem dažādu iemeslu dēļ varēja kļūt par sabiedrības vai viedokļu līderiem. Vienas no sekcijas lozungiem bija - izglītībai jārāda spoguļi, nevis zināšanas par skaistumu, un tajā lielāku uzmanību pievērsa izziņai, nevis zināšanām. Tieši ar šīm idejām bija pārņemti visi trīs pedagogi. Ja esošā izglītības sistēma neatļāva rādīt spoguļus, tad izraisīt interesi par ieskatīšanos atspulgā viņi uzskatīja par savu pienākumu.

Konsultants zināja vairākus nepareizas attīstības scenārijus, tāpēc centās tos neieteikt vecākiem. Vienā no tiem bērni spēja labi uztvert to, ko viņiem mācīja pieaugušie, taču, sasniedzot vecumu, kad no viņiem tiek pieprasīta jaunrade, rodas apmulsums un neizpratne. Visu laiku vecāki un apkārtējie cilvēki bija priecājušies par to, cik labi bērni sapratuši un izpildījuši uzdevumus, bet tad no viņiem sāk pieprasīt izdomāt kaut ko tādu, kas sākumā ir nepareizs, bet pēc tam izrādītos pareizs. Alkas pēc pazīstamā – joprojām vairāk zinošā vecāka kļūst tik lielas, ka rodas gluži vai reliģiskas ilgas pēc viszinoša un nekļūdīga domājoša objekta. Zinātne kļūst par templi, bet paši zinātnieki par kalpotājiem, kuru pielūgsmes objekts ir domājošs objekts.

Otrajā scenārijā zināšanu pārāk ātra apgūšana bez emocionālas patikas pret šo nodarbošanos noved pie iemācītā pazaudēšanas, jo īstā zināšanu apguve bērnā sākas tad, kad rodas saprašana. Pieaudzis cilvēks var izveidot savus uzskatus uz tiem zināšanu pamatiem, kurus nemāca skolā. Pārāk ātra zināšanu uzspiešana rada risku izaudzināt māņticīgu cilvēku. Trešajā attīstības scenārijā tiek zaudētas zināšanas kā vērtība. Sabiedrībā ir cilvēki, kuriem ir daudz vērtību, kas nav garīgas, toties citi cilvēki tās uzskata par vērtībām. Pašiem šiem cilvēkiem vērtība ir pastāvošās sistēmas saglabāšana. Viņiem trūkst zināšanu kā mainīgā vidē šo sistēmu nosargāt, tāpēc talkā dodas tie zinātnieki, kuri savu garīgo vērtību – zināšanas izmaina pret vērtībām, kas nav garīgas. Lai izvairītos no daudzajiem nepareizās attīstības scenārijiem, izglītībai būtu jādod cilvēkam drosmi ieskatīties pašam sevī. Tad cilvēks pats, izmantojot savas dabiskās spējas, zinās, kā sevi padarīt skaistāku. Iemācoties un pielietojot zināšanas par skaistumu, bet neuzdrīkstoties paskatīties uz sevi spogulī, cilvēks padarīs sevi vēl neglītāku citu acīs.

Matemātikas skolotājs augstu vērtēja godīgumu. Viņš uzskatīja, ka pietiktu tikai ar vienu negodīgu cilvēku, lai kosmosa kuģis avarētu. Skolniekus viņš dalīja trīs grupās – gudrajos, godīgajos un pareizajos. Atkarībā no šī iedalījuma tika liktas atzīmes – piecinieki, četrinieki un pārējās atzīmes. Gudrajiem un godīgajiem varētu uzticēt kosmosa kuģa celtniecību, bet pareizajiem atliktu ikdienas darbu veikšana. Sabiedrība balstās uz pareizajiem cilvēkiem, jo viņu rīcība ir iepriekš labi paredzama, un tas ir ikvienas sabiedrības stabilitātes pamats. Metode, ar kādu viņš noteica skolnieka piederību pie kādas no grupām, bija negaidītie jautājumi, kas skolniekus pārsteidza nesagatavotus. Jautājumi bija tik neparasti, ka tos vēlāk starpbrīdī skolnieki uzdeva cits citam, bet daži no tiem kļuva par skolas folkloru.

Viens no iemīļotākajiem paņēmieniem, kā noteikt skolnieka piederību pie kādas no grupām, bija lūgums, atbildot uzdoto vielu pie tāfeles, paņemt līdz mājasdarbu. Ja mājasdarba nebija un skolnieks mēģināja atbildēt, tad skolotājs pajautāja, vai viņš mājās ir mācījies. Ja skolnieks godīgi atbildēja, ka nav mācījies, tad tika ielikta laba atzīme, bet, ja skolnieks uzstāja, ka ir mācījies, - apmierinoša atzīme. Tas radīja neizpratni un daudzus konfliktus, kas sarežģīja matemātikas skolotāja attiecības gan ar skolniekiem, gan ar viņu vecākiem un skolas vadību.

Vienu no saviem negaidītajiem jautājumiem skolotājs uzdeva arī skolniekam, painteresējoties, kad viņš beigs tēlot slikto zēnu un beidzot nāks pie tāfeles atbildēt. Skolnieks attrauca, ka zināšanas viņam ir pārāk svarīgas, tāpēc viņš pret tām grib būt godīgs. Skolotājs ielika kārtējo neapmierinošo atzīmi, taču šo atbildi atcerējās vēl ilgi. Izlaidumā viņš skolniekam uzdāvināja grāmatu par izciliem ģeometriem un tajā ierakstīja divus jautājumus. Pirmais: kas ģēnijam svarīgāks – talants vai darbaspējas? Un otrs jautājums: kas velosipēdam svarīgāks – priekšējais vai aizmugurējais ritenis? Šo grāmatu skolnieks vēlāk nosauca par sava mūža labāko dāvanu.

Par pasniedzēju studenti jokoja, ka viņš ir precējies ar zinātnisko komunismu, bet viņa mīļākā ir klasiskā vācu filozofija. Obligāto mācību priekšmetu viņš pasniedza vēsi, it kā bezkaislīgi lasīdams grāmatu. Pietika pasniedzējam kaut ko pajautāt par vētras un dziņu laikmetu, kad izturēšanās pārvērtās, un viņš kļuva daudz enerģiskāks un emocionāli atvērtāks. Straujajā stāstījumā reizēm tika lietoti vārdi, kurus studentiem bija grūtāk saprast, tad pasniedzējs atvainojās, it kā būtu pateicis kaut ko nepieklājīgu. Izvēli par citātiem viņš bija aizguvis no klasiskās vācu filozofijas pamatlicēja, kad tas strādāja par pasniedzēju. Toreiz students centās atdarināt sava pasniedzēja rakstības stilu un uzskatus, publicējot vairākus rakstus. Tie tik ļoti līdzinājās pasniedzēja rakstiem, ka lasītāji tos uzskatīja par paša klasiskās vācu filozofijas pamatlicēja tekstiem, rakstītus ar izdomātu vārdu. Šī pasniedzēja metode ļāva kļūt studentam par vienu no spožākajām zvaigznēm subjektīvā ideālisma zvaigznājā.

Pasniedzējs izziņu neuztvēra šauri - kā procesu, kura rezultātā rodas forma – zināšanas, bet gan kā patstāvīgu un pastāvīgu garīgo vērtību. Galamērķis nav subjektīvais, bet gan objektīvais viedoklis. Mirklis, kad subjektīvais kļūst par objektīvo, ir iepriekš neparedzams un tas nav kontrolējams. Pasniedzējs iestājās pret to, ka cilvēks tiek izglītots tikai kā subjektīvo viedokļu ražotājs, - tās produkcijas, kura nav pieejama domājošam objektam. Domājošais objekts ir kontrolējams un tas vajadzīgo subjektīvo viedokli spējīgs iepakot attiecīgajās zināšanās. To īpašniekus neuztrauc tas, ka cilvēkiem zūd ticība zināšanām, un mazinās zināšanu vērtība, - nākotne piederēs pareiziem uzskatiem. Galvenais ir stiprināt cilvēkā pārliecību, ka viņa domāšana ir pārāk lēna, pārāk kļūdaina un haotiska, lai cilvēks varētu radīt objektīvu viedokli. Iespējams, attiecīgās kultūras pārstāvim, ņemot vērā viņa konkrēto vēsturisko attīstību, atkal jākļūst par cilvēku, nevis jācenšas kļūt par domājošu subjektu.

Novērtē šo rakstu:

18
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....