Jā, es esmu ticis Satversmes tiesā, un jums tagad nāksies rēķināties ar manu viedokli par dzimumu skaitu!

Šis apgalvojums raisa jautājumus – vai tas ir precīzs, zinātniski korekts un atbilstošs cilvēktiesību standartiem?

Bioloģija: vairāk nekā tikai XX un XY

Ir tiesa, ka lielākajai daļai cilvēku dzimumu nosaka pēc XX (sieviete) vai XY (vīrietis) hromosomu kombinācijas. Tomēr bioloģija nepazīst tikai melnbaltu dalījumu.

Medicīna jau gadu desmitiem apraksta cilvēkus, kuru dzimuma raksturlielumi neatbilst klasiskajam binārajam iedalījumam. Šādas situācijas apzīmē ar jēdzienu interseksuālās variācijas. To pamatā var būt gan hromosomu variācijas, t.i., tipisko hromosomu kombinācijas (XXY, XO, XY), kas atspoguļojas arī fiziski, gan hormonālas, dzimumdziedzeru īpatnības, gan arī dzimumorgānu attīstības atšķirības. Pētījumi rāda, ka interseksuālās variācijas sastopamas apmēram 1 no 1 500–2 000 jaundzimušo (Hughes et al. 2006¹; Blackless et al. 2000²).

Interseksuāli cilvēki piedzimst ar bioloģiskām dzimuma pazīmēm, kas neatbilst sabiedrības normām vai medicīniskajām definīcijām par to, kas padara cilvēku par vīrieti vai sievieti. Dažreiz šīs pazīmes tiek atklātas dzimšanas brīdī; citos gadījumos tās kļūst redzamas tikai vēlāk dzīvē.

Tas nozīmē, ka interseksuāli cilvēki nav unikāls izņēmums, bet neliela, taču pastāvīga sabiedrības daļa. Tādējādi interseksuālās variācijas nav kāda iegriba, politisks "izgudrojums", bet dzīva realitāte, un to esamība apliecina, ka cilvēka dzimums nav reducējams tikai uz striktu binaritāti.

Politika vai cilvēktiesības?

Tiesībsardze apgalvo, ka viss ārpus "vīrieša" un "sievietes" ir politikas jautājums.

Patiesībā tas ir tieši cilvēktiesību jautājums:

Vai valsts atzīst interseksuālu cilvēku juridisko identitāti?

Vai tiek aizsargātas interseksuālu tiesības uz privāto dzīvi un vienlīdzību?

Ne velti Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2017. gada 12. oktobrī pieņēma rezolūciju ar nosaukumu " Cilvēktiesību veicināšana un diskriminācijas pret interseksuāliem cilvēkiem izskaušana " (2191 (2017)), kurā tā uzsvēra, ka ir nepieciešams vairot sabiedrības izpratni par interseksuālu cilvēku situāciju un tiesībām, lai viņi tiktu pilnībā pieņemti sabiedrībā bez stigmas vai diskriminācijas.³

Tie ir jautājumi par cilvēka cieņu un diskriminācijas aizliegumu, kas nostiprināti gan Satversmē, gan starptautiskajos līgumos. Latvijai kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstij ir saistošs konvencijas 8. pants par personas tiesību uz privātās dzīves aizsardzību, gan arī konvencijas 14. pants – diskriminācijas aizliegums.

Cilvēktiesības nav vairākuma privilēģija, bet universāls aizsardzības mehānisms arī mazākumam. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka personas identitāte ir daļa no privātās dzīves un valsts pienākums ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi.⁴ Ja juridiski un sociāli atzīstam tikai "vīrieti" un "sievieti", bet ignorējam interseksuālus vai nebinārus cilvēkus, tad viņi paliek ārpus aizsardzības. Tas nav tikai teorētisks jautājums – tas nozīmē problēmas dokumentos, laulībās, medicīnisko pakalpojumu saņemšanā un ikdienas dzīvē. Cieņa pret cilvēku un viņa personisko brīvību pieprasa atzīt arī dažādas juridiskas tiesības, tostarp, arī uz cilvēka dzimumu, kas neietilpst klasiskajā hromosomu kombinācijā.

Noslēgumā

Diskusija par dzimuma daudzveidību atklāj, vai mūsu demokrātija spēj ieraudzīt un aizstāvēt tos, kuri neatbilst vairākuma "normai". Tie, kas atbild ar matemātisko "1+1 ir 2" – vai spēj cienīt katru cilvēku un tā pamanīt arī "neiederīgo" kā cilvēku?

Saprātīga, faktos balstīta sabiedrības uztvere un sabiedrība, kas mācās saprast dažādību, ir mazāk pakļauta stereotipiem un ekstrēmismam. Bet, atzīstot citādo, tiek sperts pirmais solis, lai mazinātu diskrimināciju un vardarbību, bet veidotu iekļaujošāku un caur to – stiprāku sabiedrību.

*Šis ir mans privāts kā jurista viedoklis. Tas nesaista iestādi, kurā es pildu dienesta pienākumus.

1 Hughes, I. A., C. Houk, S. F. Ahmed, P. A. Lee, "Consensus Statement on Management of Intersex Disorders," Pediatrics 118, no. 2 (2006): e488–e500, https://doi.org/10.1542/peds.2006-0738

2 Blackless, Melanie et al. "How sexually dimorphic are we? Review and synthesis." https://doi.org/10.1002/(SICI)1520-6300(200003/04)12:2<151::AID-AJHB1>3.0.CO;2-F

3 https://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=24232

4 Sk.plašāk ECT apkopojumu arī par interseksuālu personu tiesībām, kas aizsargātas ar Konvenciju: https://ks.echr.coe.int/documents/d/echr-ks/guide_lgbti_rights_eng

Novērtē šo rakstu: