Jā, es iebāzu to Lazarevu aiz restēm, bet negribēju pazudināt, tā ka neņemiet man ļaunā
Edgars Rusanovs, advokāts02.03.2025.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Lazareva kunga* rīcība, nododot sevi Latvijas justīcijas rokās sprieduma izpildei, pelna cieņu. Tas ir vīrišķīgi, pašcieņas pilni, saprātīgi un godājami, tādējādi izslēdzot jelkādus minējumus par viņa bēgšanu uz agresorvalsti.
Vienlaikus neizjūtu nedz ļaunu prieku, nedz gandarījumu. Būdams profesionāls advokāts, nekad neesmu vēlējies kādu pazudināt. Panākt taisnīgumu? Jā! Bet ne pazudināt. Konkrētajā lietā – manis izprastais taisnīgums bija pareiza juridiskā kvalifikācija, vai vismaz naida nozieguma konstatācija, kompensācijas samaksa un pienācīga atvainošanās cietušajam un īslaicīgs brīvības atņemšanas sods, t.i. līdz 3 mēnešiem.
Tik vien…
Ja Lazareva kungs laikus būtu kritiski novērtējis tiesisko situāciju un ja viss būtu noritējis tā, kā tam būtu bijis jānorit saskaņā ar ierasto procesuālo kārtību, tā arī būtu noticis. Vēl 2022. gada vasarā.
Taču ačgārna pašrefleksija, ko, iespējams, vairoja pašu tuvāko cilvēku centieni panākt, viņuprāt, vēlamo rezultātu par katru cenu, sniedzot aplamus padomus, izspēlēja ļaunu joku.
Mēdz teikt, notika sapīšanās meistarībā.
Antīkajā Grieķijā, kā mēdza uzsvērt profesors Andris Rubenis, lielākais sods bija izdzīšana no polises. Tieši tamdēļ Sokrāts, neraugoties uz draugu pierunāšanu bēgt, izvairoties no nāves soda par “jaunatnes maitāšanu”, izvēlējās, viņaprāt, vienīgo pareizo risinājumu – iztukšot biķeri ar indi. Tā bija pilsoniska pozīcija.
Ak, kā gribētos ticēt, ka tā bija arī šajā gadījumā…
* Valeriju Lazarevu notiesāja uz diviem gadiem cietumā par to, ka viņš „huligāniski un aizskaroši uzbruka jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs, nodarot viņam miesas bojājumus”.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
