Ja arī jūsu protestos izmantotie transportlīdzekļi netiks sabojāti, mēs tos varam konfiscēt
Valsts policija28.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķas personas plāno rīkot piketus ar lielgabarīta transportlīdzekļu izmantošanu. Jāuzsver, ka šobrīd protesta akcijas ar tehnikas izmantošanu nav pieteiktas.
Valsts policija aicina protesta akciju organizatorus un dalībniekus būt apdomīgiem un izvērtēt riskus! Nav pieļaujama ielu nobloķēšana, tādējādi radot kaitējumu visai sabiedrībai, tostarp traucējot pieaugušajiem nokļūt darbā vai bērniem skolā. Potenciāli šādas nesaskaņotas protesta akcijas ietver arī situācijas eskalācijas riskus, un var tikt radīti zaudējumi arī protesta dalībnieku īpašumam, proti, bojāti protestā izmantotie transportlīdzekļi.
Valsts policija strādās un rīkosies atbilstoši situācijai, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību. Ja policija konstatēs ceļu satiksmes, epidemioloģisko noteikumu vai citus pārkāpumus, pārkāpēji tiks saukti pie atbildības. Administratīvās atbildības likuma 85. pants nosaka, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmeti var tikt konfiscēti. Konstatējot pārkāpumus, policija atbilstoši likumam patur tiesības konfiscēt nesankcionētās protesta akcijās izmantotos transportlīdzekļus.
Valsts policija aicina lielgabarīta transportlīdzekļu un lauksaimniecības tehnikas īpašniekus nepakļauties atsevišķu personu provokācijām, neaizdot nevienam savus spēkratus, kas, izmantoti nesankcionētajās protesta akcijās, var tikt sabojāti vai arī policija tos var konfiscēt. Aicinām iedzīvotājus nedoties uz šādām protesta akcijām!
Demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības izteikt savu viedokli, vienlaikus šādu protestu akciju rīkošana, kas var apdraudēt veselību, sabiedrisko kārtību un drošību, tostarp radot materiālos zaudējumus un apgrūtinājumus iedzīvotājiem, nav pieņemama!
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzsver, ka policija ir daļa no sabiedrības un tāpat kā pārējie Covid-19 pandēmijas dēļ jau ilgstoši veic savus uzdevumus paaugstinātas intensitātes un spriedzes režīmā.
“Valstī notiek arī citi procesi, un policija turpina nodrošināt savu uzdevumu izpildi, ikdienā apkarojot noziedzību, rūpējoties par sabiedrisko kārtību, uzraugot ceļu satiksmi, kā arī sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas robežas aizsardzībā. Būsim visi kopā atbildīgi un neradīsim vēl papildu sarežģījumus!” norāda Valsts policijas priekšnieks.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
