Ja arī jūsu protestos izmantotie transportlīdzekļi netiks sabojāti, mēs tos varam konfiscēt
Valsts policija28.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķas personas plāno rīkot piketus ar lielgabarīta transportlīdzekļu izmantošanu. Jāuzsver, ka šobrīd protesta akcijas ar tehnikas izmantošanu nav pieteiktas.
Valsts policija aicina protesta akciju organizatorus un dalībniekus būt apdomīgiem un izvērtēt riskus! Nav pieļaujama ielu nobloķēšana, tādējādi radot kaitējumu visai sabiedrībai, tostarp traucējot pieaugušajiem nokļūt darbā vai bērniem skolā. Potenciāli šādas nesaskaņotas protesta akcijas ietver arī situācijas eskalācijas riskus, un var tikt radīti zaudējumi arī protesta dalībnieku īpašumam, proti, bojāti protestā izmantotie transportlīdzekļi.
Valsts policija strādās un rīkosies atbilstoši situācijai, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību. Ja policija konstatēs ceļu satiksmes, epidemioloģisko noteikumu vai citus pārkāpumus, pārkāpēji tiks saukti pie atbildības. Administratīvās atbildības likuma 85. pants nosaka, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmeti var tikt konfiscēti. Konstatējot pārkāpumus, policija atbilstoši likumam patur tiesības konfiscēt nesankcionētās protesta akcijās izmantotos transportlīdzekļus.
Valsts policija aicina lielgabarīta transportlīdzekļu un lauksaimniecības tehnikas īpašniekus nepakļauties atsevišķu personu provokācijām, neaizdot nevienam savus spēkratus, kas, izmantoti nesankcionētajās protesta akcijās, var tikt sabojāti vai arī policija tos var konfiscēt. Aicinām iedzīvotājus nedoties uz šādām protesta akcijām!
Demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības izteikt savu viedokli, vienlaikus šādu protestu akciju rīkošana, kas var apdraudēt veselību, sabiedrisko kārtību un drošību, tostarp radot materiālos zaudējumus un apgrūtinājumus iedzīvotājiem, nav pieņemama!
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzsver, ka policija ir daļa no sabiedrības un tāpat kā pārējie Covid-19 pandēmijas dēļ jau ilgstoši veic savus uzdevumus paaugstinātas intensitātes un spriedzes režīmā.
“Valstī notiek arī citi procesi, un policija turpina nodrošināt savu uzdevumu izpildi, ikdienā apkarojot noziedzību, rūpējoties par sabiedrisko kārtību, uzraugot ceļu satiksmi, kā arī sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas robežas aizsardzībā. Būsim visi kopā atbildīgi un neradīsim vēl papildu sarežģījumus!” norāda Valsts policijas priekšnieks.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
