Ja ES politiķi tiešām rūpētos par ES drošību un mieru Ukrainā, tad viņiem kolektīvi būtu jāpierunā Zelenskis atkāpties
Ilze Jurča02.03.2025.
Komentāri (286)
Iesaki rakstu: 
Vakardienas notikumi Baltajā namā, manuprāt, bija rezultāts tam, ka Zelenskis ilglaicīgi ignorēja viņam no ASV puses raidītos signālus gan par Ukrainas iekšpolitikas problēmjautājumu risināšanu, gan par diplomātisko attiecību sakārtošanu ar ASV un jēgpilnu diplomātisko kanālu izveidi.
Turklāt Zelenskis uz sarunu ar Trampu ieradās faktiski "personas non grata" Markarovas pavadībā. Tas, manuprāt, bija līdzvērtīgi, ja mūsu Rinkēvičs aizbrauktu pie Trampa uz sarunām Streipa pavadībā, kas Trampu saukāja par "oranžo pērtiķi".
Zelenskis it kā aizbrauca runāt par MIERU un noslēgt dīvaino vienošanos, par kuru zinātāji saka, ka tā ir par NEKO, tikai kā labās gribas žests, lai turpinātu veiksmīgu sadarbību ar Trampu. Viņam, jau lidojot uz ASV, bija signāls, ka nevajag lidot. "Dārgais" Makrons viņam sakārtoja, ka tomēr Baltajā namā viņu pieņems. Uz to bija jāreflektē un jāpārdomā, ka varbūt tagad nav moments, ja vien nebija domas noraut vienošanās parakstīšanu.
Ar "varu" uzprasīties uz pieņemšanu, neizrādīt kaut uzspēlētu cieņu, zinot, ka Trampam tas varētu patikt, un beigās vēl izprovocēties uz Vensa kritiku un sākt mērīties ar galiņiem ar Trampu un Vensu, piemirstot, ka šiem puišiem galiņi ir ar kodolgalviņām, manuprāt, bija dīvaini. Tas liek aizdomāties, ko gribēja panākt Zelenskis.
Taisnības labad jāsaka, ka arī Tramps un Venss viņu nesaudzēja, bet jāsaprot, ka Zelenskis neizmantoja iespēju paklusēt, kad to vajadzēja, kas pielēja eļļu ugunī, un Zelenskis atrāvās par saviem vecajiem grēkiem, par draudzību ar senilo Baidenu, u.c. Domāju, ka Tramps uz viņu izgāza savas dusmas arī par to, ka Trampam nevedas sarunas ar krieviem.
Kāpēc tā varēja notikt? Zelenskis ES politiķu, tai skaitā mūsu pašmāju bāleliņu liekulīgi cildināts un uzmundrināts, acīmredzami pārvērtēja savu vietu un lomu pasaules ģeopolitiskajos procesos, tai skaitā krievu militārās agresijas pārtraukšanas iespējās. ES politiķi viņam ir melīgi solījuši militāro atbalstu, kuru patiesībā šobrīd ES nemaz nespēj nodrošināt. ES politiķi arī šobrīd, pēc piektdien notikušā skandāla, kā caur koppapīru pauž viedokli, ka viņi atbalsta Ukrainu, taču kaut kā nav redzēts, ka kāds ES līderis nosodītu Trampu. Tāpat nav redzēts, ka kāds paustu atbalstu tieši Zelenskim un teiktu - MALACIS!
Zelenskis pēc sarunu izgāšanās vēl pielika treknu punktu attiecību sabojāšanā ar Trampu, sniedzot interviju FoxNews. Ja ES politiķi tiešām rūpētos par ES drošību un mieru Ukrainā, tad viņiem kolektīvi būtu jāpierunā Zelenskis atkāpties.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
