Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts
Inga Spriņķe31.01.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne tāpēc, ka es nesaprastu, ka karš ir ārkārtas situācija, ne tāpēc, ka nesaprastu, ka nekādu garantiju nav, ne tāpēc, ka kavējas patvertņu izbūve vai no tām var arī nebūt jēgas, un noteikti ne tāpēc, ka es prasītu atslepenot militāru informāciju vai neticētu armijai.
Es ticu. Man nemiers rodas no tā, ka nenotiek vadīta, elementāra sabiedrības izglītošana. Uzsvars uz „vadīta”, jo 72 stundu buklets nav vadīta apmācība. Tāda sajūta, ka no valsts viedokļa sabiedrības drošības sajūta balstās uz radio ar baterijām, valsts drošība - uz profesionāļiem un bēgļiem, pa vidu neviena nav.
Ja jau gribējāt teikt - stājies Zemessardzē (ZS)! -, tad aicinu noņemt rozā brilles, neies visi ZS, un vēl godīgāk - neies vairums. Tieši tāpēc varbūt tomēr vajag apmācību raidījumus vai īsus kursus civilajiem.
Pirmās palīdzības apmācībās, kārtojot autovadītāja tiesības, nemāca, ko darīt, ja kādam norauta roka vai šķemba vēderā, bet mediķus tik drīz nesagaidīt, ibumetīns no 72 stundu somas diez vai palīdzēs. Es nepretendēju uz pareizo risinājumu, bet, ja nav bijusi sabiedrības apmācība šādos jautājumos un buklets ar 72 stundu somas saturu ne vella nemierina, tad valstij būtu jārod arī īstermiņa, tūlītēji risinājumi izglītošanai, nevis no 2158.gada.
Turklāt nav jau runas tikai par pašaizsardzību, izglītoti brīvprātīgie karā ir vērtība. Es vispār neko neesmu dzirdējusi, kā valsts plāno izmantot civilos palīgus. Pienāks laiks, tad pateiksim un apmācīsim uz vietas? Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts.
Es saprotu, ka nevar izpaust militārus noslēpumus, bet ne viss ir klasificēts, un, pat ja kas ir, tas automātiski nenozīmē nerunāt par tēmu ārpus militārām aprindām un krīzes darba grupām. Jo trauslāka drošības sajūta, jo vairāk sabiedrība uzvilksies par pseido tēmām. Informētība mazina nemieru, neļauj izvērsties ažiotāžām un dominēt “mīnu ekspertiem”, starp kuriem var būt gan valstij apzināti naidīgi cilvēki, gan paretam tiešām kāds profesionālis, gan lielākoties vienkārši satraukti līdzpilsoņi.
Reizēm protests ir vienīgais veids, kā iegūt atbildes. Un nevajag teikt, ka tāpat būs provocētāji, - būs, bet valsts uzdevums ir uzrunāt pārējos - vairumu, lai panika neietu plašumā, lasot vienpusējus dīvāna ekspertu viedokļus.
P.S. Ja tomēr par mīnām, man pilnīgi pietiktu, ja Aizsardzības ministrija un NBS būtu pašā sākumā pateikuši, ka šie jautājumi jau ir izvērtēti kopā ar sabiedrotajiem un ka Latvijai ir skaidrs robežas aizsardzības plāns. Ja Aizsardzības ministrija runā par sēņotājiem, tad nebrīnāmies, ka sabiedrība “norok” vēja parkus, jo govīm nebūs piena.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
