Ja ir pasūtījums mantu konfiscēt, nelīdzēs pilnīgi nekas: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.05.2023.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Jūs varat piesaistīt augsti kvalificētus ekspertus no ASV un no Vācijas, kuru atzinumus pirms tam Ekonomisko lietu tiesa atzinusi par pamatotiem, bet tāpat jūs nekas neglābs, ja ir bijis pasūtījums mantu konfiscēt.
Šī situācija no daudzām citām atšķiras tikai ar to, ka klienta bankas kontā apgrozījums mērāms desmitos miljonos euro. Viss pārējais atbilstoši žanra klasikai – vienam rodas aizdomas par naudas noziedzīgu izcelsmi, otrs to arestē, trešais konfiscē. Nekādu pārsteigumu.
Lietas būtība ir šāda: vienam Apvienotās Karalistes uzņēmumam ar Azerbaidžānas valsts naftas grupas uzņēmumiem bija noslēgti darījumi par sašķidrinātās gāzes ražošanu un tirdzniecību. Pagaidām nesaprotamu iemeslu dēļ šie darījumi Maltā tiek izmeklēti kā tādi, kuri, iespējams, var nebūt atbilstoši Maltas valsts interesēm.
Un, kamēr Maltā šie darījumi vēl tiek izmeklēti, tikmēr Latvijā izmeklēšana ir jau pabeigta. Pabeigta ar zināmu rezultātu – Maltas valstij, iespējams, zaudējumus nesošo darījumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek atzīti par Latvijas valsts budžeta lāpīšanai domātu naudu.
Nevienam nerodas jautājums – kāds sakars Maltai ar Apvienotās Karalistes uzņēmuma un Azerbaidžānas valsts uzņēmuma starpā slēgtiem darījumiem? Tāpat nevienam nerodas jautājums – kāds sakars Latvijas valsts budžetam ar Maltas valsts budžetam nodarītiem iespējamiem zaudējumiem?
Varbūt tāds vai līdzīgs jautājums tomēr bija kādam radies, jo šajā reizē kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu mantu ir ticis ierosināts divreiz, un pirmajā piegājienā tas tika slēgts, jo tiesai nebija šaubu par naudas līdzekļu legālu izcelsmi. Visus procesa virzītāja argumentus un aizdomas uzņēmuma advokātiem izdevās atspēkot.
Procesa virzītājam šāds tiesas nolēmums nepatika, un tas ierosināja procesu no jauna un no jauna nodeva to tiesai, turklāt ar būtiskiem procesuālajiem pārkāpumiem, liedzot uzņēmumam tiesības iepazīties ar dokumentiem, kas pamato jaunos argumentus, lai atspēkotu arī tos.
Tiesību eksperta Kloda Arnolda oficiālais atzinums, kurā pausts, ka prokurora veiktā izmeklēšana bija neatbilstoša, nepilnīga un neuzticama, lieta ir balstīta uz spekulatīviem mediju materiāliem, un arestēto līdzekļu konfiskācija tiek pamatota ar neuzticamiem un nepietiekamiem pierādījumiem, tiek atzīti par neidentificētas personas subjektīvo viedokli, un tas vērtēts netiek vispār.
Vienlaicīgi noziedzīgi iegūtas mantas avots no Maltas nez kādēļ pārcēlās uz Azerbaidžānu. Acīmredzams un nepārprotams tiesību uz taisnu tiesu pārkāpums! Bet tas nevienu neuztrauc, jo tiesas lēmums nav pārsūdzams, un atliek vien samierināties ar netaisnību un mūsu valstij diemžēl bieži raksturīgo bezkompromisa tiesiskumu, kurš robežojas ar beztiesiskumu.
Ir zināms, ka Maltā, kur tiek izmeklēti attiecīgie darījumi, nevienam nav uzrādīta apsūdzība, nevienam nekas nav arestēts, un nekas nav konfiscēts. Bet Latvijā, kur izmeklēšana nenotiek, nauda ir vispirms un jau sen arestēta un secīgi arī konfiscēta. Vai tā var notikt? Jā, tā notiek!
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
