Ja jau pašvaldībai tik labi veicas ar naudas iekasēšanas un izšķērdēšanas projektiem, varbūt pienācis laiks sodīt arī tos, kas būtu atbildīgi par ceļu uzturēšanu?
Edgars Abrams, Mg.Sc.admistr.03.04.2025.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Nav jau tā, ka pilsoniskā sašutuma jautājums būtu radies, vērojot pavasarī atlidojušos gājputnus, kuri tik skaisti un cēli atgriežas valsts galvaspilsētā. Nē, protams, ne jau par to ir runa. Bet drīzāk par to nejēdzību, kas gadiem ilgi valda galvaspilsētas braucamajā daļā un, protams, arī tajā pašā gājēju kustības zonā.
Jo, saprotiet, līdz brīdim, kad pats nonāc situācijā, kurā tava automašīna cieš no kārtējās bedres, polises pašrisks ir tieši tāds, kāds tas ir, un secini – ai, nav pat vērts tērēt laiku un enerģiju apdrošināšanas procesam. Jo patiesībā vairāk sanāk nevis automašīnas remonts, bet precīzāk – tās savērsuma-sagāzuma regulēšana. Izņemot, protams, tos gadījumus, kad jau bojāta riepa vai disks.
Gods un slava galvaspilsētas policijas darboņiem, kas cītīgi patrulē un sniedz atbalstu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem! Bet diemžēl arī viņi nav pasargāti no mūsu dārgajiem deputātiem un izpildvaras vadības, kas ar savu nekompetenci un nesodāmību realizē brīnumainus lēmumus. Un absurds turpina augt! Jo ar katrām vēlēšanām kā sēnes pēc lietus parādās arvien lielāks pulks to dīvaino "tautas gribas" pārstāvju, kuriem, šķiet, vairāk interesē cīņa ar priekšgājējiem nekā reāli uzlabojumi.
Un trakākais – lielākā daļa no viņiem kā Stučkas mazbērni visus grib sodīt un kaunināt. Tīri vēsturiski zināšanai – vismaz Stučka bija 1. ģimnāzijas un Tiesību nozares fakultātes absolvents, kas diemžēl nav sakāms par šo zaļā kursa un ugunskura romantikas piekritēju bariņu.
Bet kas tiešām raisa vislielāko riebumu? Tas, kā mūsu pašu nodokļi tiek izmantoti, lai padarītu dzīvi vēl "aizraujošāku", proti, pārvēršot Rīgu par zirga vilces ātruma pilsētu, kur viss tiek novērots un kontrolēts ar video novērošanas mehānismiem. It kā kāds vēl ticētu, ka ātruma kontroles kameras tiek uzstādītas tikai drošības nolūkos. Nē, protams, tās ir jauns pašvaldības ieņēmumu avots! Kā piemēru var minēt "slaveno" sodu iekasēšanas kameru Krāsotāju ielā – jo kā gan citādi pašvaldība aizlāpīs savus budžeta caurumus?
Bet, protams, pašvaldības policija jau nav vainīga, ka deputāti pēkšņi atrod gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro Tallinas ielas puķu podiem, bet dīvainā kārtā neatliek naudas blakus esošās Vārnu ielas ietvju remontam. Prioritātes, dārgie, prioritātes! Un, ja jau pašvaldībai tik labi veicas ar naudas iekasēšanas un izšķērdēšanas projektiem, varbūt pienācis laiks sodīt arī tos, kas būtu atbildīgi par ceļu uzturēšanu? Ja galvaspilsētas izpilddirektors neprot un nevar izpildīt savus pienākumus, tad varbūt šo funkciju vajadzētu nodot pašvaldības policijai? Viņiem vismaz izdodas atrast un iekasēt naudas līdzekļus no pārkāpējiem – gan no ceļu būvniekiem, gan no to uzturētājiem.
Bet, nu, ko lai saka – Rīga turpina pārsteigt!
Par informācijas sniegšanu saistībā ar ceļu uzturēšanu
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijā saņemts Jūsu 2025. gada 21. marta iesniegums ar lūgumu sniegt statistiku par 2024. gadā uzsāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem saistībā ar ielu seguma kvalitātes neatbilstību drošas satiksmes kustībai, kā arī hipersaiti uz rakstu “Puse no visiem autoceļu bedru izraisītajiem negadījumiem notiek Rīgā” ziņu portālā.
Informējam, ka bedres uz ceļa braucamās daļas nav administratīvi sodāms pārkāpums, līdz ar ko policijas rīcībā nav sistematizēto datu par notikumiem, kas saistīti ar ielu seguma kvalitātes neatbilstību drošai satiksmei.
Pašvaldības ceļu uzturēšana Rīgas pilsētas ielās ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kompetencē, kas organizē un uzrauga ceļu stāvokļa pārbaudes un nepieciešamos remontdarbus, lai nodrošinātu drošu satiksmes kustību. Savukārt par privāto ceļu uzturēšanu ir atbildīgi to īpašnieki. Bīstamo situāciju gadījumos, kad ceļa īpašnieks nesakārto sev piederošo ceļu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments var piemērot piespiedu izpildes mehānismu pret ceļa īpašnieku Administratīvā procesa likuma kārtībā.
Neskaidrību vai jautājumu gadījumā saistībā ar ceļa neatbilstošu uzturēšanu aicinām vērsties pēc piekritības minētajos Rīgas valstspilsētas pašvaldības departamentos.
Rīgas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks A.Aronovs
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
