Ja jau pašvaldībai tik labi veicas ar naudas iekasēšanas un izšķērdēšanas projektiem, varbūt pienācis laiks sodīt arī tos, kas būtu atbildīgi par ceļu uzturēšanu?
Edgars Abrams, Mg.Sc.admistr.03.04.2025.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Nav jau tā, ka pilsoniskā sašutuma jautājums būtu radies, vērojot pavasarī atlidojušos gājputnus, kuri tik skaisti un cēli atgriežas valsts galvaspilsētā. Nē, protams, ne jau par to ir runa. Bet drīzāk par to nejēdzību, kas gadiem ilgi valda galvaspilsētas braucamajā daļā un, protams, arī tajā pašā gājēju kustības zonā.
Jo, saprotiet, līdz brīdim, kad pats nonāc situācijā, kurā tava automašīna cieš no kārtējās bedres, polises pašrisks ir tieši tāds, kāds tas ir, un secini – ai, nav pat vērts tērēt laiku un enerģiju apdrošināšanas procesam. Jo patiesībā vairāk sanāk nevis automašīnas remonts, bet precīzāk – tās savērsuma-sagāzuma regulēšana. Izņemot, protams, tos gadījumus, kad jau bojāta riepa vai disks.
Gods un slava galvaspilsētas policijas darboņiem, kas cītīgi patrulē un sniedz atbalstu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem! Bet diemžēl arī viņi nav pasargāti no mūsu dārgajiem deputātiem un izpildvaras vadības, kas ar savu nekompetenci un nesodāmību realizē brīnumainus lēmumus. Un absurds turpina augt! Jo ar katrām vēlēšanām kā sēnes pēc lietus parādās arvien lielāks pulks to dīvaino "tautas gribas" pārstāvju, kuriem, šķiet, vairāk interesē cīņa ar priekšgājējiem nekā reāli uzlabojumi.
Un trakākais – lielākā daļa no viņiem kā Stučkas mazbērni visus grib sodīt un kaunināt. Tīri vēsturiski zināšanai – vismaz Stučka bija 1. ģimnāzijas un Tiesību nozares fakultātes absolvents, kas diemžēl nav sakāms par šo zaļā kursa un ugunskura romantikas piekritēju bariņu.
Bet kas tiešām raisa vislielāko riebumu? Tas, kā mūsu pašu nodokļi tiek izmantoti, lai padarītu dzīvi vēl "aizraujošāku", proti, pārvēršot Rīgu par zirga vilces ātruma pilsētu, kur viss tiek novērots un kontrolēts ar video novērošanas mehānismiem. It kā kāds vēl ticētu, ka ātruma kontroles kameras tiek uzstādītas tikai drošības nolūkos. Nē, protams, tās ir jauns pašvaldības ieņēmumu avots! Kā piemēru var minēt "slaveno" sodu iekasēšanas kameru Krāsotāju ielā – jo kā gan citādi pašvaldība aizlāpīs savus budžeta caurumus?
Bet, protams, pašvaldības policija jau nav vainīga, ka deputāti pēkšņi atrod gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro Tallinas ielas puķu podiem, bet dīvainā kārtā neatliek naudas blakus esošās Vārnu ielas ietvju remontam. Prioritātes, dārgie, prioritātes! Un, ja jau pašvaldībai tik labi veicas ar naudas iekasēšanas un izšķērdēšanas projektiem, varbūt pienācis laiks sodīt arī tos, kas būtu atbildīgi par ceļu uzturēšanu? Ja galvaspilsētas izpilddirektors neprot un nevar izpildīt savus pienākumus, tad varbūt šo funkciju vajadzētu nodot pašvaldības policijai? Viņiem vismaz izdodas atrast un iekasēt naudas līdzekļus no pārkāpējiem – gan no ceļu būvniekiem, gan no to uzturētājiem.
Bet, nu, ko lai saka – Rīga turpina pārsteigt!
Par informācijas sniegšanu saistībā ar ceļu uzturēšanu
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijā saņemts Jūsu 2025. gada 21. marta iesniegums ar lūgumu sniegt statistiku par 2024. gadā uzsāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem saistībā ar ielu seguma kvalitātes neatbilstību drošas satiksmes kustībai, kā arī hipersaiti uz rakstu “Puse no visiem autoceļu bedru izraisītajiem negadījumiem notiek Rīgā” ziņu portālā.
Informējam, ka bedres uz ceļa braucamās daļas nav administratīvi sodāms pārkāpums, līdz ar ko policijas rīcībā nav sistematizēto datu par notikumiem, kas saistīti ar ielu seguma kvalitātes neatbilstību drošai satiksmei.
Pašvaldības ceļu uzturēšana Rīgas pilsētas ielās ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kompetencē, kas organizē un uzrauga ceļu stāvokļa pārbaudes un nepieciešamos remontdarbus, lai nodrošinātu drošu satiksmes kustību. Savukārt par privāto ceļu uzturēšanu ir atbildīgi to īpašnieki. Bīstamo situāciju gadījumos, kad ceļa īpašnieks nesakārto sev piederošo ceļu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments var piemērot piespiedu izpildes mehānismu pret ceļa īpašnieku Administratīvā procesa likuma kārtībā.
Neskaidrību vai jautājumu gadījumā saistībā ar ceļa neatbilstošu uzturēšanu aicinām vērsties pēc piekritības minētajos Rīgas valstspilsētas pašvaldības departamentos.
Rīgas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks A.Aronovs
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
