Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis blogs nav mana taisnošanās okšķeriem, histēriskajiem nelabvēļiem vai skauģiem. Tas ir stāsts tiem, kas man jautāja. Nekad nevajag pārliecināt personas, kas nevēlas sarunāties, bet tikai uzdot jautājumus retoriskā formā. Viņiem nāksies pierādīt, ka saule “lec” arī bez kājām un tas ir nevajadzīgs enerģijas izmantojums. Tieši tāpat kā paskaidrojums par to, ka “skaudība” ir tieksme pārlikt akcentus no “sporta finansēšanas problēmām” uz ziņas autora matu krāsas apspriešanu.

Neko savos tvītos un rakstā par nodokļiem un sportu nemainīšu un neesmu atkāpusies vai nožēlojusi to, ko daru. Pastāstīšu to, ko man jautāja. Tiem, kas patiesi vēlas uzzināt.

Kā bija okupētajā Latvijā

Pieņemu, ka gados jaunāki cilvēki, kas šos laikus nav piedzīvojuši, nesaprot, kā tur īsti bija. Kā uzvedās cilvēki? Vai visi raudāja Brežņeva bērēs un vai atrada kompromisu ar nežēlīgo varu? Vai visi no šīs pagātnes iznāca nosmērējušies ar noziegumiem cilvēces priekšā? Vai kolektīvi nodeva dzimteni un principus? Vai obligāti pārdevās paši? Protams, ka nē. Cilvēki mēdza būt dažādi un viņu likteņi tāpat.

Šis ir mans ieskats pagātnes notikumu spektrā, kas daudziem Latvijā, iespējams, nav zināms. Tā nu ir iznācis, ka mani par komunikācijas zinātni nekad neintervē. Daudziem pat nav zināms, ka es pamatā esmu pētniece un zinātniece, nevis tikai publiciste (viedokļa žurnāliste). Var gadīties, ka publicista darbs ir aizēnojis manu zinātnisko un pedagoģisko darbu augstskolās. Tagad mēģināšu šo zonu izgaismot.

Šādi notiek personas novākšana no publiskās skatuves

Šīs pārdomas man radās izlasot muļķības, kuras sociālajos tīklos bija “uzrakuši” cītīgi okšķeri, kuri pašlaik cenšas atrast ko “šausmīgu” manā pagātnē, lai tādejādi sakompromitētu mani kā personu. Viņiem šķiet, ka “nomālējot mani melnu”, varēs anulēt visus manu nākamos rakstus un visu ko es turpmāk teikšu medijos vai savā blogā.

Izmantotā metode – nomelnot “ziņas” nesēju (ja nav no teikt pretī ziņas saturam) ir veca un pārbaudīta. Nokrāsojot mani melnu, neviens vairs neticēs tam, ko saku. Un ieinteresēto Latvijā pašlaik ir daudz, kaut vai tie, kas mani čakli sūdz tiesā (Kremlim draudzīgā partija Saskaņa un brūnie nacionālisti, kurus vieno daudz kopīga) un tagad arī ar to draud arī LBS līdzjutēji, aiz kuriem ir ļoti košs politisks spektrs.

Nedomāju, ka visi brēcēji un lamātāji ir basketbola fani. Domāju, ka sporta karsējus jau sen lieliski izmanto politisko partiju polittehnologi savām vajadzībām. Atliek faniem iestāstīt, ka esmu aizvainojusi elku, un pūlis ar āmuriem dodas uzbrukumā.

Esmu neērta žurnāliste/publiciste. Mani vajag novākt, jo vēlēšanas atkal tuvojas un tādi nekontrolējami publicisti kā es var notraucēt. Tagad šis prieka brīdis ir klāt. “Taimings” ir perfekti izvēlēts., jo viena daļa sabiedrības “dusmojas uz Sandru Veinbergu par Porziņģi” un tad ir īstais brīdis izmantot šo nepatiku, lai novāktu žurnālisti no publiskās skatuves un iecirst pamatīgu pļauku uz visiem laikiem.

Pirmais solis nomelnošanas kampaņā ir jau paveikts – tīmeklis ir pilns ar zākāšanos plašā spektrā. Tā veltīta Sandrai kā “sliktai sievietei”, un apkopojumu varat izlasīt manā tvitera kontā. Nākamais ir atrast manā drēbju skapī (pagātnē) “līķi”, t.i., kaut ko tādu, kas manos draugos un labvēļos izraisītu riebumu un nepatiku pret to, kas es esmu šodien. Okšķeri jau vairākas dienas cītīgi piespēlē savus atklājumus – vecus sporta protokolus ieskaitot.

Taču pats interesantākais, ko man nepazīstamie “racēji” un “Sandras Veinbergas” atmaskotāji man atsūtīja, bija kāda intervija ar mani laikrakstā Cīņa. Toreiz es kā ļoti jauna zinātniece biju spiesta uzņemties Žurnālistikas katedras vadību Latvijas Universitātē un laikraksta Cīņa zinātnes reportieris (liekas Gerds viņus sauca) intervēja mani par to “kas jūs tāda” un “kā strādāsiet universitātē”.

Intervija tika sniegta laikā, kad Latvija bija PSRS okupēta un es kā jauna zinātniece biju atgriezusies no Maskavas Universitātes ar aizstāvētu disertāciju azotē. Izlasīju šo interviju šodien. Neredzu nekā briesmīga vai kompromitējoša. Man patīk šī intervija.

Vai okupētajā Latvijā bija iespējama godīga dzīve

Jā, esmu bijusi spiesta piedzimt un uzaugt Latvijā, kuru bija okupējusi Padomju Savienība. Protams, ka man tas nepatika. Man būtu bijusi iespēja piedzimt arī Dānijā, no kuras pēc kara (idiotiski!) atgriezās mana mamma un vecvecāki. Tas bija muļķīgākais solis, kurus viņi varēja izdarīt. Ar tēti pēc tam to viņiem pārmetām diezgan regulāri. Taču bija tā kā bija.

Latvija pēc kara bija okupēta, bet mani vecāki bija ieradušies no ārzemēm un tāpēc skaitījās neuzticami padomju varai un katru dienu dzīvoja stresā. Labi, nepārmetīsim, ka viņi toreiz nesaprata, kas ir Staļins un lielā vēlme glābt manu tēvu, lika viņiem ierasties “ļaunuma impērijā” ar misiju. Nevienu brīdi savā mūžā neesmu akceptējusi PSRS kā piemērotu dzimteni, jo valsts bija cietums, no kura aiziet nebija iespējams.

“Sliktā biogrāfija” pieprasīja lielu centību skolā un mācībās, lai kaut kur tiktu uz priekšu. Nebiju vienīgā tāda. Godīgi sakot – sistēmas piekritēju manu paziņu vidū bija samērā maz. Visi svinēja (pa klusam) Ziemassvētkus un Lieldienas, taču skolā sprauda pie kleitas oktobrēna zvaigznīti. Kā izturēties pret brutālo varas sistēmu? Nē, mēs neprotestējām skaļi. Tas nebija iespējams. Tēvs neganti apcēla par šo “zvaigznīti” un teica, ka mans vecaistēvs nevarētu būt Ļeņins, jo viņš zinot, kas ir mans īstais vectēvs. “Labi!”, – oponēja vecmamma, – ” liec bērnam mieru. Izglītība ir vienīgais, ko padomju vara nevar atnākt un viņai atņemt. Pārējo visu mūsu mantu viņi ir jau mums atņēmuši. Tagad nevajag krist acīs un izlekt. Vienkārši strādāt un paņemt no sistēmas visu labo. Ja iespējams,. Gan pienāks diena, kad kaut kas no tā noderēs. Galvenais, lai neaizved.”.

Tas arī bija mans moto līdz brīdim kad Latvija kļuva brīva.

Kāpēc žurnālistika

Protams, ka man ļoti nepatika padomju sistēma un sākumā es pat pretojos tēva idejai par to, ka vajadzētu studēt žurnālistiku. Teicu, ka nerakstīšu slavas dziesmas “ļeņinam un staļinam”. Turpretī viņš bija pārliecināts, ka Latvija kādreiz būs brīva un “tad žurnālisti būs vajadzīgi”. Viņš arī pats strādāja kā preses fotogrāfs un manā blogā var atrast vairākas viņa fotogrāfijas.

Bez tam, tā esot interesanta profesija, žurnālists varot daudz izdarīt cilvēku labā. Spītējos un teicu, ka studēšu medicīnu. Skola pat man uzrakstīja ieteikumu studijām Medicīnas institūtā. Pēdējā brīdī iesniedzu dokumentus Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātē un to nobeidzu priekšlaicīgi. Biju iecerējusi studēt mūziku. Taču sakritība mani pagrieza atpakaļ žurnālistikas virzienā. Latvijai bija piešķirta mērķa doktorantūras vieta Maskavas universitātes Žurnālistikas fakultātē. Rīgas katedra to piedāvāja man. Braucu prom, atstājot darbu Latvijas Televīzijas Mūzikas redakcijā.

Tā arī sākās mans ceļš pie zinātnes. Bija iestājeksāmeni, bija liela sijāšana (filozofija, vācu valoda, ārzemju literatūra) un tiku iekšā. Tagad doktorantiem šādu kompetences pārbaužu vairs nav. Tam sekoja 3 studiju gadi. Rezultātā aizstāvēju savu pētījumu par Rietumvācijas TV programmu žurnālu Hör Zu un tā specifiku Branta – Šēla valdības laikā. Pētīju, kā lielākais Vācijas žurnāls radies, kā funkcionē Špringera izdevniecībā un kādas nostādnes izmanto kristīgie demokrāti kaujā ar Branta valdību. Kādas ir žurnāla ietekmes sviras sabiedriskās televīzijas un privāto televīzijas staciju virzienā.

Vai slavēju Brežņevu? Nē. Taču ievadā bija obligāti jāliek kāds KP citāts, jo tādi bija spēles noteikumi. Slavināt neko nevajadzēja. Ja manā disertācijā atradīsiet kādu atsauci uz PSKP kongresu lēmumiem, tad to pašu jūs atradīsiet jebkurā Padomju Savienībā aizstāvētā zinātniskā darbā jebkurā jomā, pat jebkurā augstskolas diplomdarbā. Tādi bija spēles noteikumi. Taču pēc būtības tas nemazina ne, piemēram, Saharova, ne citu zinātnieku pētījumu zinātnisko vērtību.

Jo, lai padomju režīmā aizstāvētu kādu zinātnisko darbu, ievadā bija jānorāda, kā šo pētījumu var izmantot “komunisma celtniecībā”. To darīja arī visi tie Rietumu valstu pētnieki, kas savus diplomdarbus un disertācijas aizstāvēja Padomju Savienībā. Mācījos kopā ar somiem, zviedriem, čehiem, poļiem, kurdiem, palestīniešiem, ebrejiem un amerikāņiem. Turpat studēja arī Anna Poļitkovska, piemēram. Visi tā rakstīja doktora darbu ievadus, jo citādi VAK darbus nelaida cauri. Pētniecības atklājumu saturs sākās pēc ievada. Visi to zināja. Tāpat kā mans tēvs zināja, ka oktobrēna vectēvs skaitās “ļeņins”, bet faktiski ir Juris. 🙂

Vai man vajadzēja atteikties no studijām Padomju Savienības galvenajā augstskolā jeb Austrumeiropas “Jēlas universitātē”? Tāpēc, ka Latvijas bija okupēta un disertācijas ievadā nāksies formāli 2x citēt partijas kongresa materiālus? Nē, domāju, ka rīkojos pareizi. Nenožēloju. Man bija lielisks zinātniskais vadītājs, pedantiski, bet kompetenti skolotāji un kolēģi. Braucu atpakaļ uz Rīgu, jo biju tā saucamā “mērķa doktorante” – mediju zinātniece Latvijai.

Tolaik šeit nebija komunikācijas zinātnes. Iespējas grādam bija tikai divas : 1) ideoloģiskā (vēstures), un 2) neitrālā (filoloģija). Izvēlējos pēdējo.

Tātad mediju zinātne bija iespējama filoloģisku pētījumu jomā. Maskavā zinātniskais darbs ārzemju literatūrā un žurnālistikā bija attīstīts. Rīga nekā tāda nebija. Saglabāju kontaktu ar Lomonosova universitāti, kur man ieteica sākt studēt Skandināvijas mediju pētniecību. Bija vajadzīgi eksperti zinātniskā darba doktora darbu plaģiāta kontrolei. Man piedāvāja apzināt vadošos pētniekus, viņu darbus Zviedrijā un Dānijā. Sāku lasīt L. Furhofa un citu klasiķu grāmatas (bibliotēkas specfondos) un mācījos zviedru valodu.

Kā es aizbraucu uz Zviedriju

Tas nebija vienkārši. 1975. gadā PSRS parakstīja tā saucamo Helsinku vienošanos par Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izveidi. PSRS un Rietumi apņēmās veicināt arī zinātnisko darbinieku apmaiņu. Lai varētu piedalīties zinātnieku apmaiņā bija jāaizstāv zinātņu kandidāta (doktora) disertācija. Tas bija viens no retajiem veidiem, kā legāli tikt laukā no “tautu cietuma” un kaut vai 9 mēnešus padzīvot civilizētā pasaulē. Jaunajam zinātniekam bija pašam jāatrod institūts, kas viņu varētu uzaicināt.

Sakarā ar to, ka mani interesēja Skandināvija (jo tur bija dzīvojuši mani vecāki un es pašmācības ceļā mācījos zviedru valodu), sarakstoties ar Stokholmas Universitātes žurnālistikas fakultāti saņēmu tās ielūgumu vairāk nekā pusgadu papildināties tā saucamajās postdoktora studijās. Mans vadītājs bija mediju profesors Pēteris Dālgrēns (Peter Dahlgren) un mani uzņēma Svenska Institutet ( Zviedrijas Institūts). Vislielākās problēmas bija tikt laukā no PSRS, jo man četras reizes atteica izbraukšanu, tikai, kad PSRS pie varas nāca Gorbačovs, es tiku laukā. Taču nebija nekādu runu, ka pie manis varētu tikt vīrs vai bērni, lai gan citiem stažieriem vīrs vai sieva drīkstēja uz mēnesi ciemoties. Zviedrijā pētīju masu medijus, strādāju ar studentiem Stokholmas universitātē un gatavoju pamatu otrās disertācijas aizstāvēšanai.

Kad atbraucu no Zviedrijas uz PSRS/okupēto Latviju, sākās problēmas. Kaut kas līdzīgs “Porziņģa skandālam” pašlaik. Latvijas Universitātes vadībai tika sūtīti ziņojumi, ka es lekcijās nodarbojoties ar pretpadomju propagandu, jo biju atļāvusies rādīt Somijas TV ziņu raidījumus. Sākās vajāšana arī žurnālistikas frontē, jo tiku padzīta kopā ar dzīvesbiedru no pašu radītā televīzijas raidījuma formāta Gada Notikumi. Šis raidījums īsti nebija padomju propagandas rupors, lai gan priekšniecība to vēlējās tieši tādu. Kaut kur nākotnē jau šūpojās zeme. Tas bija laiks, kad Latvijas Komunistiskās partijas centrālās komitejas (LKP CK) paspārnē tika radīta Tautas fronte un tās līderi ar A. Gorbunovu un I. Ķezberi vadībā mēģināja savus cilvēkus likt atslēgas vietās arī Latvijas televīzijā. Mēs tur vairs nederējām. Raidījumu Gada Notikumi pārņēma E. Inkena komanda.

Brīdī, kad Universitātes vadības pārstāvis (prorektors Niedrītis) izsauca mani uz kabinetu un parādīja vēstuli, kuras kopija man ir arhīvā, biju spara pilna pretoties. Latvijas radio un TV vadītājs I. Ķezberis informēja Latvijas universitātes vadību par to, ka es neatbilstu padomju žurnālista un zinātnieka prasībām, un, ka mani no darba jāatlaiž. Vēstule bija smaga tiem laikiem. Grasījos sūdzēties, taču nezināju kam, bet prorektors mani nobremzēja paskaidrojot, ka agrāk dēļ šādām vēstulēm cilvēkus sūtīja uz staciju (Gulāgu). Sekoja pavēle pārcelt mani uz pētniecības darbu un es vairs nelasīju lekcijas.

Redzot, ka Latvijā jauno varu veido LKP CK nomenklatūras personas, es sapratu, ka es tajā teātrī negribu piedalīties un izmantoju kāda Zviedrijas pilsoņa privāto ielūgumu un kopā ar ģimeni pametu PSRS. Tas bija jau Gorbačova laiks. Brīdis, kad ļāva izceļot visiem, kam bija ielūgumi no privātpersonām ārzemēs. Juris bija mūs ielūdzis un pie viņa arī apmetāmies.

Ko es darīju un daru Zviedrijā

Zviedrijā turpināju zinātnisko un žurnālistes darbu. Saņēmu uzturēšanās atļauju kopā ar ģimeni un brīdinājumu no zviedriem – nekontaktēties ar trimdas latviešiem. Tautieši mani arī neinteresēja. Daži no viņiem mani informēja, kā Zviedrijā notiek iedomātu “čekistu medības” un, ka katrs iebraucējs no Latvijas skaitās ienaidnieks. Loģiski, ka man jau bija draugi zviedru vidū un aizdomīgo sabiedrība nebija nepieciešama. Tāpēc ar latviešiem netikos un viņu vidū man draugu nav. Fantāzijas par to, ka KGB mani iesūtīja Zviedrijā, lai izspiegotu trimdu, ir 100% muļķības. Tās sāka izplatīt trimdas aktīvists, ģimnāzijas vēstures skolotājs Uldis Ģērmanis. Lai gan viņš pats tika uzskatīts par vienu no KGB aģentiem Zviedrijā, Latvijā šis cilvēks ir pazīstams kā vēstures zinātnieks. Starp citu, arī sarunā ar mani (mūsu vienīgajā telefona sarunā) viņš man atklāti lielījās ar savu draudzību ar Ivaru Ķezberi, kas savulaik bija strādājis PSRS vēstniecībā Stokholmā. iespējams, ka tas bija citādi domāts, taču izskanēja neuzrunājoši. Nē, es negāju un nelūdzu “vietējā krustēva” labvēlību, lai izlūgtos aizstāvību un palīdzību. Ja būtu to darījusi, tad klaču šodien būtu mazāk. Iespējams.

Sešus gadus deviņdesmito gadu vidū biju arī Zviedrijas drošības institūciju aizsardzībā, manas ģimenes identitātes dati un atrašanās vieta tika aizsargāta. Deviņdesmito gadu sakumā izveidoju Zviedrijā uzņēmumu, kura meitas filiāli atvēru arī Latvijā.

Zinātne un publicistika

Šodien esmu komunikācijas zinātņu pētniece un augstskolas pedagogs. Cenšos nezaudēt saikni ar Latvijas žurnālistiku un praktiski darboties arī tajā, taču tikai publicistikas žanrā, kurā man vilina iespējas izmantot daiļliteratūras stilu un metodes un Latvijā tādu publicistu pašlaik praktiski nemaz nav. Vēsturē gan ar šo žanru nodarbojās gandrīz visi latviešu rakstnieki.

Akadēmiskie mācību spēki tā nemēdz rīkoties. Viņi paliek tikai teorijas laukā. Darbība praktiskajā žurnālistikā rada liekus riskus un nedaudz devalvē kompetences patinu. Tā domā daudzi. Es tā nedomāju. Tāpēc arī turpinu rakstīt populāri zinātniskos rakstus un publicistiku. Iespējams, ka manas izteiksmes formas ir neierastas un asas, taču tādai jābūt publicistikai. Pie tā arī palikšu.

Un turpināšu, kamēr Latvijā vēl būs vārda brīvība.

* Pārpublicēts no https://sandraveinberga.com. Saglabāta oriģinālā rakstība.

Novērtē šo rakstu:

58
62

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Brīvības kategorija latviskajā identitātē

FotoTekstiem par latvisko identitāti pievērsos no viena redzespunkta: „Kāda loma latviskajā identitātē ir brīvības kategorijai?”
Lasīt visu...

21

Vai ārvalstu eksperti vienmēr ir objektīvi?

FotoJau kopš studiju gadiem ASV es vienmēr esmu bijis dedzīgs protekcionisma politikas piekritējs, tāpēc, cik nu bijusi iespēja, vienmēr esmu sekojis līdzi savas dzimtenes – Latvijas – vietējo ražotāju panākumiem. Pēdējā laikā, ik rītu pāršķirstot lielāko interneta portālu slejas, kam varu piekļūt arī šeit – ASV, manu uzmanību piesaistījusi diskusija par un ap pretvēža zālēm “Rigvir”, kas radītas Latvijā un pamazām iekaro arī ārvalstu tirgus daļas.
Lasīt visu...

21

Kā Jūrmalā dzīvo bijušais pašvaldības policists

FotoJūrmalā kā jau ikvienā lielākā Latvijas pilsētā ir bijušās amatpersonas, kuras savu individuālo rakstura īpašību dēļ uzskata, ka drīkst vairāk nekā citi sabiedrības locekļi un likumi uz tām neattiecas. Viens no šādiem indivīdiem ir Artūrs Karičkins, bijušais pašvaldības policijas inspektors, deputāta kandidāts no partijas Saskaņa Jūrmalas Domes vēlēšanām, pašlaik persona bez noteiktas nodarbošanās
Lasīt visu...

21

Nez kāpēc viņš mūs pameta…

FotoIr dienas, kad esi izbrīnīts par cilvēka dabu. Mūsu nu jau bijušais Rīgas domes kolēģis Oskars Putniņš nupat feisbukam pavēstīja, ka atstāj mūsu partiju un frakciju. Partija vairs neesot tāda, kā vajag un balsojot ne tā, kā vajag.
Lasīt visu...

6

ZZS “Kā var nesolīt?” onkoloģijas pacientiem

FotoNesen pirmo reizi mūžā uzrakstīju vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem. Tagad pirmo reizi mūžā rakstu kādam medijam. Uz šādu soli mani pamudinājis izmisums, kāds ir pārņēmis ne vienu vien onkoloģisko slimību pacientu Latvijā. Diemžēl nekas cits neatliek kā publiski runāt par mūsu mānīšanu un, šķiet, nu jau pieviltajām cerībām.
Lasīt visu...

21

Saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes

FotoLatvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kā atjaunojamās enerģijas resursus (AER) izmantojošos ražotājus pārstāvošā federācija vēlas informēt par savu stingru nostāju - krāpniecība un korumpētība nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda.
Lasīt visu...

21

OCTA likums nosaka - autiņu lietotāji ir noziedznieki, tas ir fakts, kurš nav jāpierāda

FotoPie kāda privātīpašuma robežas nejauši ieraudzīju paziņojumu - „PRIVĀTĪPAŠUMS - pārkāpēju šauju bez brīdinājuma, roku bez mācītāja”, tomēr valdības pārstāvju izdoma, liekot pirkt OCTA pat par pagātnē nenotikušu notikumu, pārspēj šī visai dīvainā īpašnieka izdomu, jo OCTA jaunais likums bez nosacījumiem visus tos, kuriem ir automašīnas, uzskata par pārkāpējiem bez nepieciešamības pierādīt, ka jūs tādi nenesat, jo alternatīvu „titulu” vārdam „pārkāpējs” automašīnu lietotājiem likumā vienkārši nav.
Lasīt visu...

18

Viņi nez kāpēc jautā, cik man pašai bērnu...

FotoPirms pāris nedēļām mēs, Re:Baltica, uzsākām publicēt savu #NākotnesLatvieši rakstu sēriju par strauji izmirstošo Latviju. Cipari ir skaudri. Ja nekas nemainās, ap 2030.gadu Latvijā būs 1,6 miljonu iedzīvotāju. Katrs ceturtais no viņiem pensionārs. Gandrīz puse - vecāki par piecdesmit gadiem. Strādājošo skaits samazinājies par piekto daļu.
Lasīt visu...

12

Dubultmorāles paradīze

FotoKad finišam tuvojās Latvijas Radio (LR) valdes locekļu izraudzīšana, publiskajā telpā tika nopludināta informācija par it kā diviem kandidātiem uz LR valdi. Bija grūti neredzēt, ar kādu degsmi Sorosa vadošās bazūnes vērsās pret kādu Uldi Salmiņu. Precīzi tas pats rokraksts, kas neskaitāmas citas reizes, kad norokamskāds šai sabiedrības daļai netīkams kandidāts. Jūtams, ka mediji tiek izrīkoti un  kampaņas organizētas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jānis Vilgerts ne-/dancina Ingu Koļegovu?

Atkritumu utilizācijas industrija Latvijā patlaban piedzīvo īstu zemestrīci. Tā izraisa slāpētu skandālu valsts vides politikas veidotāju un biznesa pārstāvju starpā, radot...

Foto

Sabiedrisko organizāciju atklātais protests pret Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un pēc šā gada jūlija...

Foto

Kā apturēt „Rīgas mežu” ārdīšanos?

Saistībā ar Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās Rīgas pašvaldības SIA Rīgas mežiārdīšanos Biķernieku mežā un arī tāpēc, ka ir pienācis brīdis, kad arī...

Foto

Oda pieturzīmei

Vispirms par odu un pēc tam par odu pieturzīmei. Oda ir viens no laimīgākajiem žanriem ne tikai lirikā, bet visā literatūrā. Oda vienmēr ir...

Foto

Kā un kāpēc politbanķieris Valdis Siksnis pasācis flirtēt ar „Saskaņu”

Reprezentatīva izskata un labu manieru baņķieris Valdis Siksnis mērķtiecīgi kāpa pa karjeras kāpnēm kādreizējā Nordea bankā (tagad Luminor). No...

Foto

Kā panākt, lai valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana notiktu pēc viena modeļa

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres...

Foto

Saeimas mandātu un ētikas komisijai: derētu pārbaudīt deputāta Judina valsts valodas prasmi

Šā gada 18. septembrī, būdams LŽS (t.i., 1926. gadā dibinātās žurnālistu arodbiedrības) viens no...

Foto

Nil, Tev nav taisnība: atklāta vēstule partijas vadītājam

Jautājums, vai pārtraukt līgumu starp "Saskaņu" un "Vienoto Krieviju", netika plaši apspriests partijas iekšienē. Man un daudziem citiem...

Foto

Lūdzu izskaidrot Judina kungam deputāta pienākumus

Ņemot vērā, ka Saeimas deputāts Andrejs Judins, pārkāpjot Satversmes 1. un 104. pantā noteiktās normas, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā...

Foto

Jaunās konservatīvās partijas biedrs izmanto partijas e-pastu, lai informētu par savas SIA konfliktu ar LTRK

Jaunās konservatīvās partijas biedrs Krišjānis Feldmans ar partijas centrālā e-pasta palīdzību...

Foto

Nepilsoņi – mūsu “Masļenki 2018”?

Baiļu uzkurināšana, apcerot iespējamu Krievijas iebrukumu NATO dalībvalstī Latvijā, ir kļuvusi par sātīgu maizesdarbu bezatbildīgiem politiķiem, publicistiem un «ekspertiem». Tautai nervi...

Foto

Kas stāv aiz Katalonijas Tautas Republikas?

Ja zvaigznes iededz - tātad kādam to vajag. Tieši Kādam, nevis katalāņiem vai kādai citai tautai, kuras taisnīgās prasības un...

Foto

„Rīdzenes sarunām” būs turpinājums

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā 25.septembrī žurnāla “Ir” galvenā redaktore vēlreiz apstiprināja savu pozīciju: valsts noslēpumu drīkst publiskot, ja vien tas, žurnālistaprāt, ir...

Foto

Eksperimentālā idiotija

Pret bezjēdzību un muļķību, svešvārdā – idiotiju, ir jāizturas kā pret radošo procesu. Idiotijas paraugi ir radošā procesa iznākums. Idiotija ir pakļauta tiem visiem...

Foto

Astoņi neērti un nepatīkami jautājumi Baltijas Mediju izcilības centra vadītājai

Tā kā Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša (attēlā)...

Foto

Āboliņa kungs, ja atbrīvosities no manis, arvien paliks stipru žurnālistu komanda

Pusi no šodienas aizvadīju tiesas namā, kur tika skatīta kāda lieluzņēmuma prasība pret mani un...

Foto

LŽA noraida melus par asociācijas darbību NEPLP un Latvijas Radio konfliktā

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski noraida melus, kas publiskajā telpā izskanējuši saistībā ar LŽA vadības...

Foto

Kā Reizniece-Ozola pamato, kāpēc arī traktoram un nekustošam auto ir vai tomēr nav jāpērk OCTA polise

Ņemot vērā plašo rezonansi, ko radījusi Danas Reiznieces-Ozolas vadītās Finanšu...

Foto

„Telia” draudi – tukšs blefs?

Ziemeļvalstu sakaru koncerna konflikts ar Latvijas valsti tiek apzināti, bet lietderīgi vienkāršots. Jā, arī es te esmu savu pirkstu pielicis –...

Foto

Tēvijas sargu manifests: kas ir mūsu uzdevumi

Šodien mūsu zemes un tautas nākotnei izaicinājumu met Austrumu un Rietumu lielvaras. Pirmā draud mūsu drošībai un valodai; otrā...

Foto

Īsa pamācība... slimošanā

Kamēr valdība reformē, bet tauta pamatoti šūmējas par kārtējiem papildu līdzekļu iekasēšanas plāniem, tiek pilnīgi aizmirsts par pašu svarīgāko - kā maksimāli ātri...

Foto

Pieteikums administratīvajai tiesai par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei sniegt informāciju

2017.gada 22.maijā Pieteicēja nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ar lūgumu sniegt skaidrojumu par 2016.gadā...

Foto

Atlaiž nevis vienkāršu stulbeni, bet stulbeni – sabiedriskā medija vadītāju. Un tā ir liela starpība

Latvijas radio formālā vadītāja Sigita Roķe no profesionālā viedokļa ir bijusi...

Foto

Vai taisnība tam, kurš visskaļāk kliedz?

Valdība esot pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam, tiekot aizbaidītas Krievijas kravas, esot tik slikti, ka Ministru...

Foto

Agresīvais bezprāts jeb 87 dumjības ap vienu lēmumu

Tā vēl nav vēsture. Process turpinās. „Rīdzenes sarunu” parlamentārajai izmeklēšanai beigas nav redzamas. Beigas tik drīz nepienāks. Pa...

Foto

Iesniegums Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Kā man kļuvis zināms, tad 25. septembrī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911...

Foto

Vai arī Baložu lietu „sakārtojis” Sozinovs kopā ar Lūsi?

Izlasot portālā Pietiek rakstu par dīvainajām saiknēm starp Rīgas reģiona policijas pārvaldes vadību un Iekšējās drošības biroja (IDB) atklājumiem par...

Foto

Austrumlatvija kā surogātidentitāte

“Kurzemes piekrastē gaidāms lietus, vietām Vidzemē un Zemgalē mainīgs mākoņu daudzums, Austrumlatvijā - skaidrosies” - šādas un līdzīgas ziņas bieži vien mūs uzrunā...

Foto

Ja kādam interesē – manā skapī noslēptu līķu nav

Šis blogs nav mana taisnošanās okšķeriem, histēriskajiem nelabvēļiem vai skauģiem. Tas ir stāsts tiem, kas man jautāja....

Foto

Kas apdraud Latvijas piedalīšanos olimpiskajās spēlēs?

Latvijas piedalīšanās 2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs ir apdraudēta. Uz šādu risku norādījusi Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), paužot neizpratni, kāpēc...

Foto

Cik nožēlojami, kad NEPLP „radio uzraugs” spēj tikai monologus rakstīt un glumji solīt

To, kas notiek tad, kad nespējnieku ieliek augstā amatā, mums uzskatāmi demonstrē „par...

Foto

Ko Sandra Veinberga laikrakstam „Cīņa” 1982. gadā stāstīja par sevi, Maskavu un buržuāzisko žurnālistiku

Pēdējās dienās plašu ievērību ir guvusi sevi par „komunikācijas eksperti” dēvējošā Sandra...

Foto

Reņģe mētelī

Vai kažokā. Tālākās interpretācijas lai paliek katra lasītāja izvēles ziņā. Jo prastais latviešu tradicionālais ēdiens - siļķe kažokā nobāl, salīdzinot ar notikumiem, kas pēdējā laikā ir...

Foto

Cik ilgi Veselības ministrija piekops “strausa politiku”

Pēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī...

Foto

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

Latviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet...

Foto

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

Bez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi...

Foto

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

Bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt,...

Foto

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

Savulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas”...

Foto

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

Augsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un...

Foto

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

Aizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas...

Foto

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un...

Foto

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko...

Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...