Ja kadastrālā vērtība zemei ir "iesaldēta", kāpēc vieniem tā paaugstinās, bet citiem ne?

Lūk, Latvijas Avīzes raksts 2020.gada 14.februārī (pieejams https://laukos.la.lv/zemes-nodokla-kapumam-cits-iemesls). Lasītājam zeme atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Vai var būt tā, ka pie vainas ir dabas teritorijas? Latvijā ir 4 nacionālie parki ar kopējo platību ap 208 212 ha, 9 aizsargājami ainavu apvidi ar kopējo platību ap 165 359 ha, 42 dabas parki ar kopējo platību 138 474 ha, 261 dabas liegumisar kopējo platību ap 223 920 ha un 1 biosfēras rezervāts ar kopējo platību ap 457 708 ha (izņemot jūru).

Tas kopsummā ir liela platība no visas Latvijas teritorijas. Daļa no šis platības ir privātīpašumi, par kuru izmantošanu zemes īpašnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli. Īpaši lielas platības privātīpašumiem ir biosfēras rezervātos, kā arī dabas parkos. Šīs teritorijas arī pēc izmēriem ir ļoti lielas.

Tā kā šajās teritorijās ir ierobežota saimnieciskā darbība, tad par šo zemju izmantošanu tiek maksāts mazāks nodoklis, jo tām ir samazināta kadastrālā vērtība. Vai arī tomēr ne? Vai var būt tā, ka kadastrālā vērtība un nodoklis tiek aprēķināts nepareizi?!

Kadastrālās vērtēšanas noteikumi MK.nr.305 (turpmāk MK.nr.305) https://likumi.lv/doc.php?id=134568) nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību. Ar to arī nosaka zemes vienības, kurām kadastrālo vērtību samazina no 5 līdz 30 % atkarībā no tā, vai apgrūtinājums zemes platībā aizņem 20% vai lielāku platību (104.punkts). Šajos MK noteikumos ir zemes kadastrālo vērtību ietekmējoši zemes izmantošanas apgrūtinājumi. Katram apgrūtinājumam tiek piešķirts kods. No šī koda var saprast, kāds tieši apgrūtinājums ir katrai zemei piešķirts.

Bez kadastrālās vērtēšanas noteikumiem ir arī apgrūtināto teritoriju klasifikators (Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru MK.nr.61 (turpmāk MK.nr.61.; https://likumi.lv/doc.php?id=264305)).

Šie noteikumi nosaka, kā nekustamais īpašums tiek iedalīts pēc to īpašībām - klasificēts. Pirms MK.nr. 61 ir bijuši MK.nr.1602 noteikumi (Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju; https://likumi.lv/ta/id/202847-noteikumi-par-nekustama-ipasuma-obiekta-apgrutinaiumu- klasifikaciiu). Bet pirms viņiem - MK.nr.241 (Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju; https://likumi.lv/ta/id/132066-noteikumi-par-nekustama-ipasuma-obiekta-apgrutinaiumu-klasifikaciiu).

Abi pēdējie noteikumi ir zaudējuši spēku. Nr.61 noteikumi spēkā esoši un ir stājušies spēkā 13.02.2014. gadā, Nr.1602 noteikumi ir stājušies spēkā 01.01.2010. gadā, Nr.241 noteikumi ir stājušies spēkā 28.03.2006. gadā. Kā redzams, kalsifikatori ir ļoti regulāri mainīti, un tajos ir visu laiku kaut kas labots. Un vai tajos nav ieviesusies kļūda no šiem regulārajiem labojumiem?

MK noteikumos nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" ir 4.pielikums "Apbūves zemes un lauku zemes kadastrālo vērtību ietekmējošie zemes izmantošanas apgrūtinājumi". Teritorijas, kuras ir iekļautas šajā pielikumā, tiek samazināta kadastrālā vērtība. Līdz ar to zemes īpašnieki maksās mazāku nekustāmā īpašuma nodokli par šīm zemēm. Šajos noteikumos dabas lieguma teritorijas tiek sadalītas 7 grupās. Ir grupa ar kodu 1304, kura ir dabas lieguma teritorija, bet nav grupa ar kodu 130407 (kods, kurš parādīsies citos dokumentos).

Kods 130407 "dabas lieguma teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās" ir spēkā esošajos MK. noteikumos Nr. 61, kurā ir pārejas tabula no jauna uz veco klasifikatoru (4.attēls). Pēc jaunās klasifikācijas kodam jābūt 10 cipariem un kodu 130407 konvertē uz 7313040000. Tātad zemju klasifikatorā (MK.nr.61) ir jaunie kodi, bet likumā (MK.nr.305) ir vecie kodi.

Lai saprastu, kurām zemēm jāpiemēro kadastrālas vērtības samazinoši koeficienti, jāpariet no jaunajiem kodiem uz vecajiem. Bet pāriet no koda uz 1304 uz 7313040000 nav iespējams! Var pāriet no 130407 koda uz 7313040000. Bet kods 130407 nav MK. nr. 305., un tātad šim teritorijām nepienākas atlaide?! Bet būtība šiem kodiem ir vienāda "dabas lieguma teritorija" un "dabas lieguma teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās". Tātad tās ir visas teritorijas liegumos, bet kuras nav izdalītas atsevišķi dažādās funkcionālajās zonās.

Tā kā pāriet nav iespējams, atbildīgās institūcijas nevar piemērot kadastrālo vērtību ietekmējošus apgrūtinājumus. Līdz ar to dabas liegumos zemes, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās, maksā līdz pat 30% vairāk nekā parējās dabas lieguma zemes, kaut gan apgrūtinājumi ir līdzīgi (bet nav pilnīgi vienādi). Bet teritorijas, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās, ir vairāk par parējām teritorijām, kuras ir iedalītas dažādas funkcionālajās zonās. Dabas liegumus iedala funkcionālajās zonās, ja liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns.

MK. noteikumos nr.1602, kuros sākotnēji parādās šis zemes izmantošanas kods 130407, arī nav izveidotas pārejas tabulas. Pirmo reizi kods dabas lieguma zona "nav iedalīta funkcionālajās zonās" parādās MK. noteikumos nr.1602 versijā (27.06.2012.­02.10.2012.).

Acīmredzot šī kļūda radās, kad kāds ierēdnis, kurš rakstīja likumu, saprata, ka katram zemes gabalam jābūt kodam ar 6 cipariem un nevis 4 cipariem (bet MK noteikumos 305. ir zemes apgrūtinājumi ir arī ar 4 cipariem!). Bet pārejas tabulu netaisīja, jo domāja, ka dabas liegumu teritorijas, kuras nav iedalītas funkcionālajās grupās, nav bijušas iepriekš izdalītas vispār, līdz ar to tā ir jauna grupa!? Kurš vainīgs...? Neviens.

Un labot arī neviens neko negatavojas? Kodu neatbilstība jau parādījās 2012. gada 27.jūnijā. MK. nr. 1602. Bet zemes īpašniekiem dabas liegumos jāmaksā vairāk par zemes izmantošanu, bet ierobežojumi paliek tie paši!

Visas šis neatbilstības ar kodu pārejām ir analoģiskas nacionālajos parkos, dabas parkos, aizsargājamas ainavu apvidos, biosfēras rezervātos. Kodiem nav pārejas teritorijām, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās.

Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (https://likumi.lv/doc.php?id=43913) 3. pantā (13) punktā ir teikts: "Speciālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību. Taksācijas gada lauku zemes speciālās vērtības pieaugums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības."

Tātad kadastrālā vērtība zemēm var pieaugt gada laikā ne vairāk kā par 10%. Tas ir noteikts tamdēļ, lai cilvēkiem būtu iespēja samaksāt nodokļu pieaugumu par zemes izmantošanu. Līdz ar to teritorijām, kuras ir iekļautas dažādās dabas un ainavas aizsardzības teritorijās, katru gadu tiek piemērots 10% pieaugums, līdz sniedz "normālo" robežu. Vidēji cenai jāpieaug par 30%. Šim pieaugums varēja sākties no 2012. gada, atkarība no tā, kad konkrēti zemes gabala kods tika transformēts uz jauno kodu.

"Vārds "birokrātija" ir ieguvis arī negatīvu nozīmi, ar to bieži ir domāti lieli papīru kalni, nevēlēšanās izlemt kādu jautājumu, pārāk ilga kāda jautājuma saskaņošana un pārbaudīšana." Citāts no Wikipedia. Šajā gadījumā ir nevēlēšanas labot MK noteikumus, lai divi dokumenti būtu savstarpēji saderīgi.

MK noteikumi nr. 305 vēsturiskās redakcijas ir pat labotas pat pēc 3 mēnešiem (to var apskatīties portāla likumi.lv). Ja ir vēlēšanās, tad likumu var izlabot pietiekami ātri. Un vai tiešam MK nr. 305. noteikumus "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" var atcelt kadastrālās vērtēšanas "klasifikators"? Šiem noteikumiem ir vienam otrusjāpapildina nevis jāatceļ.

Sanāk tā, ka teritorijām, kurām ir kaut kādas aizsardzības statuss, uz doto brīdi nodokļi palielinās, un konkurētspēja samazinās attiecībā pret intensīvi izmantojamām lauksaimniecības zemēm. Lielākajā daļā sabiedrības tiek saprasts, ka ir kaut kādā veidā jāsaudzē daba, un to arī saprot politiķi, stāstot medijiem, ka arī ir par dabas saglabāšanu.

Bet vai realitātē viss nenotiek pretēji? Ja noteiktā vietā ir izveidota teritorija ar kādu aizsardzības statusu, tātad tās teritorijas apsaimniekošana ir bijusi saudzīgāka par pārējām teritorijām, kurās nav izveidota aizsargājama teritorija.

Ja uz šīs zemes ir aizsargājamās ainavas elements vai biotops (dzīvotne) dzīvniekiem, augiem, tad no šīs zemes cilvēks ir ieguvis mazāku peļņu nekā no intensīvi izmantojamās lauksaimniecības zemes vai arī meža (kuru var bez ierobežojumiem cirst vai citādāk izmantot). Līdz ar to tiek samazināts nekustamā īpašuma nodoklis, tādejādi veicinot šo aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu. Bet pie mums viss ir otrādi?

Interesanti ir tas, ka "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" MK. nr. 305 bija spēkā līdz 20.02.2020. Bet jaunajos "Kadastrālās vērtēšanas noteikumos" MK. nr. 103 (https://likumi.lv/ta/id/312662) ir 161.punkts "Šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī! Kadastrālās vērtības aprēķinā līdz gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normas, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.”

Tātad daļa noteikumu (MK.nr.305) tomēr ir spēkā joprojām. Tas ir tāpēc, lai varētu izdarīt nepieciešamās izmaiņas datubāzēs un gadā noteikumi varētu korekti stāties spēkā. Bet MK. nr.305. ir X nodaļa "Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķins", kurā ir iekļauts 104. punkts, un šis punkts nosaka cik lielu kadastrālo samazinājumu (līdz 30%) jāpiemēro lauku zemei. Un šie noteikumi joprojām ir spēkā (kamēr jaunie nestāsies spēkā)!

P.S. Izbrīna tas, ka likumā var iestrādāt kļūdu, to sākumā noteikti nepamanot, bet tad, kad cilvēkiem Latvijā pieaug nekustamā īpašuma nodoklis, to līdz šim brīdim nav neviens(!?) nav noskaidrojis. Kāpēc...? Tā var pieņemt dažnedažādus likumus, par kuriem var pateikt - maksājiet... un visi maksās. Aizsargājamās teritorijās taču ir tik daudz zemes ar tik daudziem zemes īpašniekiem... un neviens neko nenoskaidro... bet maksā?

Valsts zemes dienestam ir daudz reģionālas iestādes pa visu Latviju, ja viņiem uzdotu šo jautājumu: "Kāpēc pieaug kadastrālā vērtība lauku zemei, ja kadastrāla vērtība ir "iesaldēta"?" Iespējams tāpat kā raksta sākumā īstas atbildes nebūtu, iespējams, teiktu, ka ir ļoti daudz dažādu faktoru, ir "citi" faktori, utt... Iespējams, VZD reģionālajās iestādēs cilvēki arī nezinātu pareizo atbildi.

Bet kāds taču šajā iestādē zina pareizo atbildi, un visticamāk kāda no augstākajām amatpersonām. Un, ja viņi nesaka to, ka likumā ir kļūdījušies, vai tas nozīmē, ka viņi melo? Un, ja melo, tad kāpēc? Lai, uzzinot patiesību, puse Latvijas neiesniegtu prasību tiesā par nepareizi aprēķināto kadastrālo vērtību?

Un interesanti, cik cilvēki Latvijā ir samaksājuši vairāk nodokļos par lauku zemēm aizsargājamas teritorijās?

Novērtē šo rakstu: