Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kadastrālās vērtības zemei ir iesaldētas līdz 2022. gadam. Bet, ja kadastrālā vērtība zemei ir "iesaldēta", kāpēc citiem tā paaugstinās, bet citiem ne?!  

Lūk, Latvijas Avīzes raksts 2020.gada 14.februārī (pieejams https://laukos.la.lv/zemes-nodokla-kapumam-cits-iemesls). Lasītājam zeme atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Vai var būt tā, ka pie vainas ir dabas teritorijas? Latvijā ir 4 nacionālie parki ar kopējo platību ap 208 212 ha, 9 aizsargājami ainavu apvidi ar kopējo platību ap 165 359 ha, 42 dabas parki ar kopējo platību 138 474 ha, 261 dabas liegumisar kopējo platību ap 223 920 ha un 1 biosfēras rezervāts ar kopējo platību ap 457 708 ha (izņemot jūru).

Tas kopsummā ir liela platība no visas Latvijas teritorijas. Daļa no šis platības ir privātīpašumi, par kuru izmantošanu zemes īpašnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli. Īpaši lielas platības privātīpašumiem ir biosfēras rezervātos, kā arī dabas parkos. Šīs teritorijas arī pēc izmēriem ir ļoti lielas.

Tā kā šajās teritorijās ir ierobežota saimnieciskā darbība, tad par šo zemju izmantošanu tiek maksāts mazāks nodoklis, jo tām ir samazināta kadastrālā vērtība. Vai arī tomēr ne? Vai var būt tā, ka kadastrālā vērtība un nodoklis tiek aprēķināts nepareizi?!

Kadastrālās vērtēšanas noteikumi MK.nr.305 (turpmāk MK.nr.305) https://likumi.lv/doc.php?id=134568) nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību. Ar to arī nosaka zemes vienības, kurām kadastrālo vērtību samazina no 5 līdz 30 % atkarībā no tā, vai apgrūtinājums zemes platībā aizņem 20% vai lielāku platību (104.punkts). Šajos MK noteikumos ir zemes kadastrālo vērtību ietekmējoši zemes izmantošanas apgrūtinājumi. Katram apgrūtinājumam tiek piešķirts kods. No šī koda var saprast, kāds tieši apgrūtinājums ir katrai zemei piešķirts.

Bez kadastrālās vērtēšanas noteikumiem ir arī apgrūtināto teritoriju klasifikators (Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru MK.nr.61 (turpmāk MK.nr.61.; https://likumi.lv/doc.php?id=264305)).

Šie noteikumi nosaka, kā nekustamais īpašums tiek iedalīts pēc to īpašībām - klasificēts. Pirms MK.nr. 61 ir bijuši MK.nr.1602 noteikumi (Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju; https://likumi.lv/ta/id/202847-noteikumi-par-nekustama-ipasuma-obiekta-apgrutinaiumu- klasifikaciiu). Bet pirms viņiem - MK.nr.241 (Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju; https://likumi.lv/ta/id/132066-noteikumi-par-nekustama-ipasuma-obiekta-apgrutinaiumu-klasifikaciiu).

Abi pēdējie noteikumi ir zaudējuši spēku. Nr.61 noteikumi spēkā esoši un ir stājušies spēkā 13.02.2014. gadā, Nr.1602 noteikumi ir stājušies spēkā 01.01.2010. gadā, Nr.241 noteikumi ir stājušies spēkā 28.03.2006. gadā. Kā redzams, kalsifikatori ir ļoti regulāri mainīti, un tajos ir visu laiku kaut kas labots. Un vai tajos nav ieviesusies kļūda no šiem regulārajiem labojumiem?

MK noteikumos nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" ir 4.pielikums "Apbūves zemes un lauku zemes kadastrālo vērtību ietekmējošie zemes izmantošanas apgrūtinājumi". Teritorijas, kuras ir iekļautas šajā pielikumā, tiek samazināta kadastrālā vērtība. Līdz ar to zemes īpašnieki maksās mazāku nekustāmā īpašuma nodokli par šīm zemēm. Šajos noteikumos dabas lieguma teritorijas tiek sadalītas 7 grupās. Ir grupa ar kodu 1304, kura ir dabas lieguma teritorija, bet nav grupa ar kodu 130407 (kods, kurš parādīsies citos dokumentos).

Kods 130407 "dabas lieguma teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās" ir spēkā esošajos MK. noteikumos Nr. 61, kurā ir pārejas tabula no jauna uz veco klasifikatoru (4.attēls). Pēc jaunās klasifikācijas kodam jābūt 10 cipariem un kodu 130407 konvertē uz 7313040000. Tātad zemju klasifikatorā (MK.nr.61) ir jaunie kodi, bet likumā (MK.nr.305) ir vecie kodi.

Lai saprastu, kurām zemēm jāpiemēro kadastrālas vērtības samazinoši koeficienti, jāpariet no jaunajiem kodiem uz vecajiem. Bet pāriet no koda uz 1304 uz 7313040000 nav iespējams! Var pāriet no 130407 koda uz 7313040000. Bet kods 130407 nav MK. nr. 305., un tātad šim teritorijām nepienākas atlaide?! Bet būtība šiem kodiem ir vienāda "dabas lieguma teritorija" un "dabas lieguma teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās". Tātad tās ir visas teritorijas liegumos, bet kuras nav izdalītas atsevišķi dažādās funkcionālajās zonās.

Tā kā pāriet nav iespējams, atbildīgās institūcijas nevar piemērot kadastrālo vērtību ietekmējošus apgrūtinājumus. Līdz ar to dabas liegumos zemes, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās, maksā līdz pat 30% vairāk nekā parējās dabas lieguma zemes, kaut gan apgrūtinājumi ir līdzīgi (bet nav pilnīgi vienādi). Bet teritorijas, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās, ir vairāk par parējām teritorijām, kuras ir iedalītas dažādas funkcionālajās zonās. Dabas liegumus iedala funkcionālajās zonās, ja liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns.

                   
                   
 
 
 


MK. noteikumos nr.1602, kuros sākotnēji parādās šis zemes izmantošanas kods 130407, arī nav izveidotas pārejas tabulas. Pirmo reizi kods dabas lieguma zona "nav iedalīta funkcionālajās zonās" parādās MK. noteikumos nr.1602 versijā (27.06.2012.­02.10.2012.).

Acīmredzot šī kļūda radās, kad kāds ierēdnis, kurš rakstīja likumu, saprata, ka katram zemes gabalam jābūt kodam ar 6 cipariem un nevis 4 cipariem (bet MK noteikumos 305. ir zemes apgrūtinājumi ir arī ar 4 cipariem!). Bet pārejas tabulu netaisīja, jo domāja, ka dabas liegumu teritorijas, kuras nav iedalītas funkcionālajās grupās, nav bijušas iepriekš izdalītas vispār, līdz ar to tā ir jauna grupa!? Kurš vainīgs...? Neviens.

Un labot arī neviens neko negatavojas? Kodu neatbilstība jau parādījās 2012. gada 27.jūnijā. MK. nr. 1602. Bet zemes īpašniekiem dabas liegumos jāmaksā vairāk par zemes izmantošanu, bet ierobežojumi paliek tie paši!

Visas šis neatbilstības ar kodu pārejām ir analoģiskas nacionālajos parkos, dabas parkos, aizsargājamas ainavu apvidos, biosfēras rezervātos. Kodiem nav pārejas teritorijām, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās.

Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (https://likumi.lv/doc.php?id=43913) 3. pantā (13) punktā ir teikts: "Speciālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību. Taksācijas gada lauku zemes speciālās vērtības pieaugums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības."

Tātad kadastrālā vērtība zemēm var pieaugt gada laikā ne vairāk kā par 10%. Tas ir noteikts tamdēļ, lai cilvēkiem būtu iespēja samaksāt nodokļu pieaugumu par zemes izmantošanu. Līdz ar to teritorijām, kuras ir iekļautas dažādās dabas un ainavas aizsardzības teritorijās, katru gadu tiek piemērots 10% pieaugums, līdz sniedz "normālo" robežu. Vidēji cenai jāpieaug par 30%. Šim pieaugums varēja sākties no 2012. gada, atkarība no tā, kad konkrēti zemes gabala kods tika transformēts uz jauno kodu.

"Vārds "birokrātija" ir ieguvis arī negatīvu nozīmi, ar to bieži ir domāti lieli papīru kalni, nevēlēšanās izlemt kādu jautājumu, pārāk ilga kāda jautājuma saskaņošana un pārbaudīšana." Citāts no Wikipedia. Šajā gadījumā ir nevēlēšanas labot MK noteikumus, lai divi dokumenti būtu savstarpēji saderīgi.

MK noteikumi nr. 305 vēsturiskās redakcijas ir pat labotas pat pēc 3 mēnešiem (to var apskatīties portāla likumi.lv). Ja ir vēlēšanās, tad likumu var izlabot pietiekami ātri. Un vai tiešam MK nr. 305. noteikumus "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" var atcelt kadastrālās vērtēšanas "klasifikators"? Šiem noteikumiem ir vienam otrusjāpapildina nevis jāatceļ.

Sanāk tā, ka teritorijām, kurām ir kaut kādas aizsardzības statuss, uz doto brīdi nodokļi palielinās, un konkurētspēja samazinās attiecībā pret intensīvi izmantojamām lauksaimniecības zemēm. Lielākajā daļā sabiedrības tiek saprasts, ka ir kaut kādā veidā jāsaudzē daba, un to arī saprot politiķi, stāstot medijiem, ka arī ir par dabas saglabāšanu.

Bet vai realitātē viss nenotiek pretēji? Ja noteiktā vietā ir izveidota teritorija ar kādu aizsardzības statusu, tātad tās teritorijas apsaimniekošana ir bijusi saudzīgāka par pārējām teritorijām, kurās nav izveidota aizsargājama teritorija.

Ja uz šīs zemes ir aizsargājamās ainavas elements vai biotops (dzīvotne) dzīvniekiem, augiem, tad no šīs zemes cilvēks ir ieguvis mazāku peļņu nekā no intensīvi izmantojamās lauksaimniecības zemes vai arī meža (kuru var bez ierobežojumiem cirst vai citādāk izmantot). Līdz ar to tiek samazināts nekustamā īpašuma nodoklis, tādejādi veicinot šo aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu. Bet pie mums viss ir otrādi?

Interesanti ir tas, ka "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" MK. nr. 305 bija spēkā līdz 20.02.2020. Bet jaunajos "Kadastrālās vērtēšanas noteikumos" MK. nr. 103 (https://likumi.lv/ta/id/312662) ir 161.punkts "Šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī! Kadastrālās vērtības aprēķinā līdz gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normas, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.”

Tātad daļa noteikumu (MK.nr.305) tomēr ir spēkā joprojām. Tas ir tāpēc, lai varētu izdarīt nepieciešamās izmaiņas datubāzēs un gadā noteikumi varētu korekti stāties spēkā. Bet MK. nr.305. ir X nodaļa "Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķins", kurā ir iekļauts 104. punkts, un šis punkts nosaka cik lielu kadastrālo samazinājumu (līdz 30%) jāpiemēro lauku zemei. Un šie noteikumi joprojām ir spēkā (kamēr jaunie nestāsies spēkā)!

P.S. Izbrīna tas, ka likumā var iestrādāt kļūdu, to sākumā noteikti nepamanot, bet tad, kad cilvēkiem Latvijā pieaug nekustamā īpašuma nodoklis, to līdz šim brīdim nav neviens(!?) nav noskaidrojis. Kāpēc...? Tā var pieņemt dažnedažādus likumus, par kuriem var pateikt - maksājiet... un visi maksās. Aizsargājamās teritorijās taču ir tik daudz zemes ar tik daudziem zemes īpašniekiem... un neviens neko nenoskaidro... bet maksā?

Valsts zemes dienestam ir daudz reģionālas iestādes pa visu Latviju, ja viņiem uzdotu šo jautājumu: "Kāpēc pieaug kadastrālā vērtība lauku zemei, ja kadastrāla vērtība ir "iesaldēta"?" Iespējams tāpat kā raksta sākumā īstas atbildes nebūtu, iespējams, teiktu, ka ir ļoti daudz dažādu faktoru, ir "citi" faktori, utt... Iespējams, VZD reģionālajās iestādēs cilvēki arī nezinātu pareizo atbildi.

Bet kāds taču šajā iestādē zina pareizo atbildi, un visticamāk kāda no augstākajām amatpersonām. Un, ja viņi nesaka to, ka likumā ir kļūdījušies, vai tas nozīmē, ka viņi melo? Un, ja melo, tad kāpēc? Lai, uzzinot patiesību, puse Latvijas neiesniegtu prasību tiesā par nepareizi aprēķināto kadastrālo vērtību?

Un interesanti, cik cilvēki Latvijā ir samaksājuši vairāk nodokļos par lauku zemēm aizsargājamas teritorijās?

Novērtē šo rakstu:

29
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...