Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gribēju pastāstīt par absurdo situāciju, kādā ir nokļuvis dārzkopības kooperatīvs, tā likumīgi ievēlētā valde un visi kooperatīva biedri, pateicoties valsts iestāžu vienaldzībai un/ vai nekompetencei vai varbūt arī vienkārši slinkumam.

Situācija aizsākās septembrī, kad dārzkopības kooperatīvās sabiedrības likumīgi ievēlētā valde nejauši uzzināja, ka tā vairs nav valde. Personu grupa, kura sevi nodēvējusi par iniciatīvas grupu, bija izveidojusi savu valdi, kuru jau bija paguvuši reģistrēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un pārņemt kooperatīva bankas kontu ar tajā esošajiem līdzekļiem.

Protams, pēc šīs informācijas atklāšanas valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi kopā ar revīzijas komisijas pārstāvi sagatavoja un iesniedza UR valsts galvenajai notārei iesniegumu ar lūgumu pārskatīt un atcelt šo valsts notāra lēmumu par jaunas valdes reģistrēšanu norādot pamatotus argumentus. Paralēli vēl tika gatavots arī kooperatīva biedru kolektīvais iesniegums valsts policijā (Olaines valsts policijas iecirknim, jo kooperatīvs atrodas Olaines novadā) ar norādēm uz to, ka personu grupa - iniciatīvas grupa nav informējusi valdi par vēlmi sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci, kā tas ir paredzēts Kooperatīvās sabiedrības likumā. Norādīja arī to, ka lielākā daļa kooperatīva biedru vispār nebija informēti par jebkādu sapulci.

Tā kā parakstījās 52 kooperatīva biedri (kas ir lielākā daļa no biedriem), tad bija pārliecība, ka drīz taisīgums ņems virsroku. Bet velti cerēts...

Sākotnēji likās, ka Olaines policijas darbinieki vienkārši īsti nekad ar šādām lietām nav saskārušies, varbūt nav izpratnes, pietiekamas kompetences, lai saprastu, kā sākt risināt šāda veida lietas. Valdes priekšsēdētājs apmeklēja policiju, lai uzzinātu, kā virzās lieta pēc kolektīvā iesnieguma, vai ir pieprasīti dokumenti no UR, ko bija iesniegusi kooperatīva iniciatīvas grupa, vai attiecīgās personas ir izsauktas, lai saņemtu viņu skaidrojumu un dokumentus no viņiem.

Bet viss virzījās ļoti gausi. Trīs nedēļu laikā policijas pārstāvji nebija saņēmuši dokumentus no UR, nebija arī īsti nopietni pieprasījuši skaidrojumus/ liecības un dokumentus no iniciatīvas grupas. Tāpēc nolēmu apmeklēt UR un pati saņemt iniciatīvas grupas iesniegto dokumentu kopijas, lai arī paši redzētu, kādi ir bijuši šie dokumenti, kā noformēti. Tajā laikā vēl arī tika gaidīta atbilde no UR valsts galvenās notāres uz valdes un revīzijas komisijas iesniegumu.

Saņemot UR protokola kopiju par it kā notikušo kopsapulci 25. augustā, bijām diezgan pārsteigti. Tā noformējums, iekļautā informācija neatbilda likuma prasībām. Tā kā iepriekš ir gatavoti protokoli pēc biedrību sapulcēm un kopsapulcēm, tad bija labs priekšstats, kā šim dokumentam ir jābūt noformētam un kādai informācijai norādītai.

Tomēr vēl lielāks pārsteigums bija pēc paša pieteikuma kopijas saņemšanas no UR. Tas bija iesniegts vēl pirms it kā notikušās kopsapulces 3. augustā, un tajā jau iniciatīvas grupas pārstāvji bija izlēmuši un norādījuši, kuri biedri no viņu vidus būs “valde”.

Apmeklējot UR, atcerējos arī par Olaines valsts policiju, kura gaidīja šo pašu dokumentu kopijas, un pajautāju, kāpēc šīs kopijas vēl nav nosūtītas policijas darbiniekiem Olainē. Bet izrādījās, ka kļūdu atkal bija pieļāvuši paši Olaines policijas darbinieki. Bija nosūtīts tikai skanētais pieprasījums, bet UR vēl aizvien gaidīja oriģinālu un nevarēja sūtīt dokumentu kopijas pirms šī pieprasījuma oriģināla saņemšanas.

Sarakstījos ar UR, jo ne es, ne valdes priekšsēdētājs, ne arī revīzijas komisijas pārstāve nevarēja saprast, kā UR valsts notārs tā vienkārši varēja reģistrēt valdi, nemaz nenoskaidrojot uz kāda pamata ir sasaukta kopsapulce. Saņēmu atbildi, ka UR valsts notāriem nav jāpārbauda, uz kāda pamata tiek sasauktas kopsapulces. Faktiski atklājām vienu milzīgu “robu” likumdošanā, jo, lai gan Kooperatīvo sabiedrību likumā ir pants, kurā norādīts, kādā kārtībā un cik ilga laika periodā kooperatīva biedri var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci, tomēr nevienam nav piemākums to pārbaudīt, tas nav jānorāda protokolā... tātad šis punkts principā ir diezgan bezjēdzīgs.

Pat pēc tiem Kooperatīvo biedrību likuma punktiem, kuri UR valsts notāriem obligāti jāpārbauda, tas bija izdarīts pavirši. Cik ir nācies saskarties ar UR un valsts notāru darbu, tas parasti ir veikts precīzi un skrupulozi, bet šis gadījums vedināja domāt par to ka valsts notārs, kurš šoreiz bija pārbaudījis dokumentus, ir bijis diezgan vienaldzīgs pret visām prasībām. Tajā skaitā pret to, ka protokolā personas vārds bija norādīts ar kļūdu.

Bija norādīts kopējais kooperatīva biedru skaits 97, un kopsapulcē it kā bija piedalījušies 50 biedri (lai gan kolektīvo iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par dokumentu viltošanu parakstīja 52 kooperatīva biedri!), bet nebija norādīts balsstiesīgo biedru skaits, lai gan to pieprasa likums, kā arī bias labots kopsapulces sasaukšanas datums, kas vispār nebūtu pieļaujams, vēl pie tam labotais ir ar aptuveni mēneša atšķirību...

Man arī personīgi nav saprotams, kāpēc UR pieļauj situāciju, kad pieteikums par valdes maiņu ir iesniegts apmēram 2 nedēļas pirms it kā notikušās kopsapulces?! Vai tad nav aizdomīgi, ka jau ir izlemts, kas būs valde, vēl pirms kooperatīva biedri ir izvirzījuši kandidātus un par tiem balsojuši? Tas norāda uz to, ka biedriem ir liegts izmantot viņu likumīgās tiesības izlemt par procesiem kooperatīvā. Acīmredzot viss šis ir pieņemams, jo īstenībā neviens jau par to neatbild. Par to pārliecinājāmies, kad valdes priekšsēdētājs saņēma atbildi no UR valsts galvenās notāres. Arī viņas skatījumā viss ir kārtībā.

Tā kā jautājumu bija vairāk nekā atbilžu un Olaines valsts policija vēl aizvien darbojās (ja to var saukt par darbošanos) izteikti gausi, tad sazinājos ar UR un pieteicos uz konsultāciju pie UR valsts galvenās notāres, lai skaidrotu visus jautājumus, kāpēc pārsvarā UR valsts notāri ir precīzi un akurāti, bet ir šāds gadījums ar, manuprāt, diezgan paviršu darbu. Un par brīnumu tiešām izdevās pierakstīties uz pieņemšanu, un pat nebija jāgaida 30 dienas un jāraksta iesniegums.

Tikšanās noritēja jurista klātbūtnē, un tieši par kooperatīva iniciatīvas grupas dokumentiem nedrīkstēja runāt (“šo lietu mēs neapspriedīsim”), bet, tā kā bija paredzēta pilnīgi citas biedrības kopsapulce ar valdes vēlēšanām, tad varēju uzdot jautājumus, balstoties uz man zināmajiem kooperatīva dokumentiem, jo varbūt iepriekš pārāk cītīgi ir pildīti visi nosacījumi un prasības? Varbūt var tā pavisam vienkārši? Kā kooperatīva iniciatīvas grupa?

Un izrādās - tiešām, var darīt pavisam vienkārši... Kā man teica: “Nav ko skaldīt matus!” Pat nepareizs personas vārds dokumentā - tas jau nekas. Izrādās, ka pietiek, ja pieteikumā ir ierakstīts pareizi. Lai gan izskanēja frāze, ka protokolā nedrīkst labot sapulces sasaukšanas datumu, tomēr šajā protokolā tas bija izdarīts, turklāt vēl ar ļoti lielu atšķirību (nevar teikt, ka vienkārši sajaukts datums), jo sākotnēji bija norādīts, ka kopsapulce sasaukta 14. augustā, tad 3. septembrī veikts labojums, ka kopsapulce sasaukta 25. jūlijā! Un pats pieteikums ir pilns ar labojumiem- svītrojumiem, ieskaitot datumus/ mēnešus.

Vēl pirms tikšanās UR un lēmuma saņemšanas no UR valsts galvenās notāres rakstīju iesniegumu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai (TM), jo šīs iestādes pakļautībā darbojas UR. Manuprāt, šādā gadījumā TM būtu jāiesaistās un arī jāvērtē valsts notāru un valsts galvenā notāra pieņemtie lēmumi, vai nav ieviesušās kļūdas, vai lēmums ir bijis atbilstošs, vai notārs veicis savu darbu godprātīgi, utt. Bet atkal kļūdījos un nonācu pie atkārtota slēdziena - neviens ne par ko neatbild. Jo, saņemot atbildi no TM, izrādījās, ka UR ir viņu pakļautībā, bet par valsts notāru un valsts galvenā notāra darbībām un lēmumiem viņi neatbild, neizskata, nepārbauda... Ja mani kas neapmierina, varu vērsties tiesā. Ļoti vienkārši?! Kāpēc tad UR jābūt TM pakļautībā? Jo, ja UR nebūtu TM pakļautībā, rezultāts būtu tāds pats - ja neapmierina atbilde uz iesniegumu, jāvēršas tiesā.

Šaja laikā arī citi kooperatīva biedri bija aktīvi, tajā skaitā es, un rakstījām Olaines valsts policijai iesniegums. Es - ar lūgumu ātrāk skatīt un risināt lietu saistībā ar kolektīvo iesniegumu, daži no biedriem bija redzējuši šo it kā notikušo kopsapulci un sniedza liecības, ka piedalījās labi, ja 20 biedru (nevis 50, kā norādīts protokolā un kā apgalvoja iniciatīvas grupas pārstāvji). Tāpat biedri informēja, ka viņi nekādus rakstiskus uzaicinājumus uz kopsapulci nav saņēmuši (kā bija norādīts iniciatīvas grupas protokolā).

Kooperatīva biedri bija aktīvi, jo vēlējās taisnīgu risinājumu šai lietai, kā arī vainīgo personu saukšanu pie atbildības. Jo, kamēr viss šis risinājās, netika veikti visi nepieciešamie maksājumi par patērēto elektroenerģiju un valdes priekšsēdētājs to nevarēja veikt pats, jo iniciatīvas grupas izveidotā “valde” kontrolēja kontu un izveidoja vairāku tūkstošu eiro lielu parādu. Vairākas reizes bija saņemti brīdinājumu no elektroenerģijas piegādātāja, ka tiks atslēgta elektroenerģija visam kooperatīvam. Pēc biedru zvaniem iniciatīvas grupas “valdei” kaut kāda neliela summa tika samaksāta, bet parāds tāpat sagalabājās un krājās.

Tā kā kooperatīva biedri bija ļoti satraukti, ka viņi ar ģimenēm paliks bez elektroenerģijas, viņi vērsās pie kooperatīva valdes, tās ko bija likumīgi ievēlējuši un par kuru balsojuši, lai sasauc biedru ārkārtas kopsapulci un sakārto situāciju. Biedru ārkārtas kopsapulci sasauca, kooperatīva biedri vēlējās un balsoja, lai sagatavo visus dokumentus un UR atkal reģistrē likumīgi ievēlēto valdi, lai biedri varētu piekļūt kooperatīva bankas kontam un veikt maksājumus.

Olaines valsts policijai, protams, tas neinteresēja. Biedru iekšējie strīdi, viņu problēmas. Policijas darbinieki pat pieļāva situāciju, ka personas no iniciatīvas grups ieradās iecirknī un apgalvoja ka viņu kopsapulcē piedalījās ne tikai 50, bet pat 56 kooperatīva biedri (laikam ieradās arī blakus kooperatīvu biedri?!). Lai gan nevarēja pat pierādīt šo pašu 50 biedru ierašanos. Nebija saraksta ar biedru parakstiem, kuri ieradušies kopsapulcē, kas parasti tiek izveidots jebkurā normālā mūsu kooperatīva sapulcē un kopsapulcē. Jo tādā veidā tiek pārbaudīts arī balsstiesīgo biedru skaits, kas ieradušies un kas arī jānorāda protokolā. Nevarēja paskaidrot, kā tieši rakstiskā veidā bija informējuši kooperatīva biedrus par viņu plānoto kopsapulci.

Pat uz kooperatīva biedru pieprasījumiem Olaines policijā, lai no iniciatīvas grupas personām strikti tiktu pieprasīta šī informācija, tas netika ņemts vērā. Sāka rasties sajūta, it kā kāds vai kādi no Olaines policijas darbiniekiem ir ieinteresēti šo lietu pēc iespējas ātrāk izbeigt vai vismaz novilcināt. Kādu iemeslu pēc? To diemžēl mēs nezinām. Varbūt vienkārši nevēlas neko darīt, varbūt kādam izlīdz pa draugam.... Var tikai minēt.

Šis gan nav pirmais gadījums, kad Olaines valsts policijas iecirkņa darbinieki vēlas lietu pēc iespējas ātrāk slēgt, pat īsti neizmeklējot. Un nav arī pirmais gadījums, kad tiek pieņemts lēmums prasību noraidīt. Iepriekš tas bija gadījums, kad lietu vēlējās slēgt ņemot vērā tikai vainīgās puses viedokli. Un arī šajā gadījumā lēmums slēgt lietu tika pieņemts balstoties tikai uz personas no iniciatīvas grupas viedokļa un pat nepieminot kolektīvo iesniegumu ar liecinieku liecībām, sūdzībām utt.

Visiem šiem notikumiem risinoties, ar valdes priekšsēdētāju pieteicāmies vizītē arī pie Valsts policijas priekšnieka, cerot, ka varbūt būs iespēja pamudināt Olaines valsts policijas darbiniekus lietu izvērtēt pēc būtības un rūpīgi, ņemot vērā visu informāciju, lai risinājums būt taisnīgs.

Kaut kāda pirksta pakratīšana laikam jau sekoja Olaines valsts policijas iecirkņa virzienā, jo valdes priekšsēdētājam, kārtējo reizi apmeklējot izmeklētāju, tika teiks: “Mēs jau zinām, ka jūs esat sūdzējušies...” Lai gan tika teikts (gan pirmajā gadījumā, kad cits pārkāpums tika izmeklēts pavirši, gan šoreiz) - ja jau no sākuma darbs tiktu veikts godprātīgi, tad nevajadzētu nevienam sūdzēties... Bet laikam velti cerēt, ka tas tiks saprasts. Jo kāpēc īpaši piepūlēties, ja algu jau tāpat saņem, darba vietā atrodas un kaut kādus papīrus jau arī saraksta, paraksta...

Bet šis gadījums liek secināt, ka diemžēl lielākā daļa valsts iestādēs strādājošo ir pieraduši, ka darbs nav obligāti jāizdara labi, pēc labākās sirdsapziņas, jo tāpat par rezultātu neviens neatbild. Ja kādu kas neapmierina, var vērsties tiesā... Kaut gan arī tur ne vienmēr var cerēt uz taisnīgu lēmumu.

Šādi gadījumi diemžēl met ēnu uz visiem policijas darbiniekiem. Lai gan zinu, ka ir policijas darbinieki arī Olaines iecirknī, kuri tiešām godprātīgi veic savus pienākumu, aizstāv cietušos un cīnās par taisnību.

Lēmumu noraidīt kolektīvā iesnieguma prasību sākt kriminālprocesu pārsūdzējām iesniedzot dokumentus prokuratūrā, norādot visus pamatotos argumentus un detaļas. Bet liels bija pārsteigums bija, kad saņēmām atbili, ka prokurore noraida lūgumu pārsūdzēt Olaines Valsts policijas lēmumu. Un no atbildes var secināt tikai to, ka šī prokurore, iespējams, pat nav vēlējusies iedziļināties lietas būtībā (kooperatīvā viens no biedriem ir prokuros, kurš arī ir šokēts par šādu prokurores lēmumu, jo pierādījumi un informācija diezgan droši norāda uz ļoti nopietniem likuma parkāpumiem).

Jā, kas tad tur liels - kaut kāds kooperatīvs, un tā biedri cīnās par taisnību... Gan jau beidzot liksies mierā un vairs pretī nestrīdēsies... Šādas situācijas kooperatīvos mēdz notikt, šī informācija ir saņemta, runājot ar kaimiņu kooperatīvu valdes priekšsēdētājiem un advokātu. Tas norāda tikai uz to, ka beidzot varbūt arī TM un UR vajadzētu uzņemties lielāku atbildību un sākt kārtīgi veikt savu darbu, lai cietušajiem cīņa par savu taisnību neizvērstos kā cīņa ar vējdzirnavām. Un vējdzirnavas ir iespaidīgas: UR, TM, Valsts policija un cits iestādes, kurās vēršamies meklējot taisnību.

Vēl jau nevar aizmirst iniciatīvas grupu, kura bez šiem pārkāpumiem vēl apciemo valdes locekli, lai mēģinātu iebiedēt un “pierunāt” atkāpties no amata, izplata baunas un nepatiesu informāciju par valdes priekšsēdētāju, bojā kooperatīva īpašumu, ar šo visu kaitējot visiem kooperatīva biedriem. Bet Olaines Valsts policijai vai kādam citam jau tas neinteresē... Tāpēc nebrīnos, ka bieži cilvēki cīņai par taisnību atmet ar roku, jo saskaras ar visām valsts iestādēm, vienaldzīgo attieksmi, nekompetenci...

Kāpēc mūsu it kā tiesiskajā valstī vēl joprojām iespējama šāda situācija, kad tiesībsargājošām iestādēm ir diezgan lielā mērā vienalga, vai lēmums ir taisnīgs. Varbūt tā ir savējo aizstāvēšana, varbūt izlīdzēšana pa draugam, bet tam beidzot vajadzētu pielikt punktu.

Novērtē šo rakstu:

84
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...