Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi, Pietiek publicē līdz Ministru kabinetam oficiāli vēl nenonākušu dokumentu – pēc Nacionālās apvienības kongresa dotā uzdevuma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda un viņa vadītās ministrijas darbinieku sagatavotā Rīgas domes atlaišanas likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu – anotāciju.

Likumprojekta „Rīgas domes atlaišanas likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums Likuma „Par pašvaldībām” 91.panta pirmās daļas 1.punkts.

2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība 1. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 3.panta pirmo daļu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

No minētās normas izriet, ka pašvaldība tiesiskajās attiecībās primāri uzstājas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes starpniecību un visas citas institūcijas ir domes izveidotas un tai padotas. Pašvaldības dome ir augstākais lēmējvaras un pārvaldes orgāns pašvaldībā, kura kompetencē ir pieņemt lēmumus, kontrolēt šo lēmumu izpildi, dot saistošus norādījumus pašvaldības institūcijām šo lēmumu izpildei.

Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmo daļu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējās varas darbība uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs iezīmē vietējo pašvaldību atbildību pozitīvā nozīmē, tas ir - vietējās varās ievēlētie pārstāvji likumīgā kārtā īsteno tiem vietējās sabiedrības piešķirtās un likumā noteiktās pilnvaras un kompetences konkrētās teritorijas pārvaldīšanā un vietējās sabiedrības, kā arī valsts kopumā iedzīvotāju interesēs.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 21.pantam pašvaldības domei ir tiesības izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu. Vienīgi domes ekskluzīvā kompetencē ir, piemēram, lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi (23.punkts).

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - Ministrija), veicot Rīgas domes pārraudzību likumā „Par pašvaldībām” noteikto pilnvaru ietvaros, konkrētās pašvaldības darbā konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus daudzās pašvaldības darbības jomās. Pārkāpumi izdarīti vairākkārtīgi un sistemātiski visā 2017.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas ievēlētās Rīgas domes darbības laikā.

Gatavojot likumprojektu tika vērtēts, ka gan par Rīgas domes darbu kopumā, gan arī atsevišķu Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu darbību Ministrijā ir saņemti daudzi privātpersonu un domes deputātu iesniegumi, kuros norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem. Pieprasot par šiem jautājumiem skaidrojumus un papildus informāciju, pārkāpumi ir apstiprinājušies vai arī skaidrojumi netika sniegti pēc būtības. Tāpat Ministrijā, atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 5.pantā paredzētajam regulējumam, ir saņemta arī citu valsts institūciju, tai skaitā, Valsts kontroles, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora brīdinājums, sniegtā informācija par dažādiem pārkāpumiem domes, Rīgas pašvaldības amatpersonu, iestāžu un kapitālsabiedrību darbībā, labas pārvaldības principu neievērošanu. Norādīts arī uz nepotisma pazīmēm atsevišķu Rīgas pašvaldības amatpersonu darbībā. Piemēram, (https://www.kp.gov.lv/posts/rigas-dome-nepamatoti-uzspiez-ridzinieka-kartes-ipasniekiem-izmantot- pasvaldibas-norekinu-sistemu-911). Arī prokurors Rīgas domei un pašvaldības Rīgas satiksme amatpersonām ir izteicies prokurora brīdinājumu saistībā ar kriminālprocesu par nano ūdens iepirkumu.

Tā jau iepriekšējā sasaukuma laikā, 2015.gada 16.janvāra vēstulē Ministrija norādīja Rīgas domei, ka ir saņēmusi Valsts kontroles 2014.gada 18.decembra vēstuli Nr.3 -3.5.4.1/570, kurā norādīts, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15.panta otro daļu Rīgas pilsētas pašvaldība nav izvērtējusi personu atbildību par Valsts kontroles 2014.gada 16.maija likumības revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-1/2014 „Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu noteikšana Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme”” minētajiem pārkāpumiem.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 82.panta pirmā daļa noteic, ka valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi dalībnieks, kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). OECD pētījumā par Rīgu tika ieteikts, ka kapitālsabiedrību pārvaldīšanai būtu nepieciešams veidot padomi. Rīgas pilsētas pašvaldība to neizveidoja. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmajai daļai secināms, ka to, vai valde rīkojas, ievērojot kapitālsabiedrības intereses, kontrolē tā institūcija, kas ir ievēlējusi valdi. Ievērojot iepriekš minēto un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 65.panta otro daļu, secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” (turpmāk - Rīgas satiksme) kapitāla daļu turētāja pārstāvim ir pienākums izvērtēt valdes locekļu atbildību.

Atbilstoši Rīgas satiksmes 2014.gada 7.novembra vēstulei Nr.KOR-IZEJ- IPI/2014/15 Valsts kontrolei, izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir pieņēmis zināšanai sabiedrības paskaidrojumus un Rīgas domes Satiksmes departamenta 2014.gada 17.septembra vēstuli Nr.DS-14-751-dv, nevis izvērtējis valdes locekļu atbildību.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Valsts kontroles 2014.gada 12.decembra vēstulē Nr.3-3.5.4.1/563 ministrija pieprasīja nekavējoties izvērtēt valdes locekļu atbildību par Valsts kontroles 2014.gada 16.maija likumības revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-1/2014 „Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu noteikšana Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme”” konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15.panta otro daļu. Ministrija pieprasīja arī šādu personu atbildības izvērtējumu motivēt.

Tomēr pēc būtības šāds izvērtējums netika veikts ne iepriekšējā sasaukumā, ne arī šajā domes sasaukumā un Rīgas satiksmes valdes darbs netika vērtēts un netika pieņemti lēmi. Rīgas satiksmes valde pati atkāpās tikai pēc tam, kad tika uzsākts kriminālprocess par kukuļņemšanu lielos apmēros un vairākām Rīgas pašvaldības amatpersonām piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis - apcietinājums.

Arī plašsaziņas līdzekļos ir publicēta informācija par to, ka Rīgas domes amatpersonas, iespējams, ir iesaistītas Rīgas satiksmes iepirkumu lietā, par kuru ir uzsākts  kriminālprocess (https://www.delfi.lv/news/national/politics/knab-veica-kratisanu-ari- rigas-vicemera-amerika-dzivesvieta-vesta-raidiiums.d?id=50672599).

Par to, ka Rīgas dome nav nodrošinājusi labu pārvaldību ne Rīgas satiksmē, ne arī citās pašvaldības kapitālsabiedrībās, liecina gan neskaitāmas publikācijas plašsaziņas līdzekļos, gan Rīgas domes deputātu iesniegumi. Piemēram, “Par to, ka Rīgas satiksmei nākamgad no pašvaldības budžeta vajadzīgi 108 miljoni eiro un ne mazāk, var vienīgi ticēt vai neticēt atbildīgajām amatpersonām. Detalizēti aprēķini un informācija, ko šie 108 miljoni ietver, plašākai sabiedrībai nav pieejami.” (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latviia/no-katra-ridzinieka-rigas-satiksmei-videji-gada-270-eiro.a260285/). Pēc būtības iepriekš minētais liecina par to, ka gan no Rīgas domes deputātiem, kuru ekskluzīva kompetence saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu ir izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus, nevarēja pilnvērtīgi realizēt šīs savas tiesības pilnvērtīgas informācijas trūkuma dēļ.

Vērtējot Rīgas domes šī sasaukuma darbu secināms, ka dome:

1) ir pārkāpusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmajā daļā un likuma „Par pašvaldībām” 3.panta pirmajā daļā noteikto, ka vietējā pašvaldība darbojas vietējo iedzīvotāju interesēs;

2) ir pārkāpusi likuma „Par pašvaldībām” 21.panta otro daļu, kas nosaka, ka domes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem un minētā likuma 41.panta otro daļu, kas nosaka, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, ka arī Ministru kabineta noteikumiem;

3) ir pārkāpusi valsts pārvaldes principus, kas nosaka publisku personu pakļautību likumam un tiesībām, pienākumu darboties normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, savas pilnvaras izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, pienākumu darboties sabiedrības interesēs, kā arī labas pārvaldības principu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā, trešā, ceturtā un piektā daļa);

4) nav pienācīgi pildījusi likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 3. un 6.punkta prasības, kas nosaka, ka pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus;

5) citus normatīvos aktus.

3. Pārkāpumi ir pieļauti visā pašvaldības domes attiecīgā sasaukuma darbības periodā un atkārtoti, tai skaitā ignorējot ministrijas norādīto par tiesisku rīcību pieļauto pārkāpumu novēršanai. Izdarīto pārkāpumu raksturs liecina par pašvaldības domes nespēju strādāt uz savu atbildību likumā noteiktajos ietvaros, pārkāpjot ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus - saistošos noteikumus. Bieži vien opozīcijas deputātiem ir liegta pilnvērtīga iespēj a iesaistīties domes darbā, jo netiek izsniegta visa nepieciešamā informācija kvalitatīvu un izsvērtu lēmumu pieņemšanai. Par domes deputātu vairākuma nihilistisko attieksmi pret tiesiskumu liecina arī tas, ka Rīgas dome pēc savas iniciatīvas atteicās veikt grozījumus Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā un atcelt prettiesiskās normas, kas ierobežoja deputātu tiesības. Šāda prettiesisko normu spēkā esamība tika novērsta tikai izdodot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2018.gada 26.marta rīkojumu Nr.1-2/48 “Par Rīgas domes 2018.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.25 "Grozījumi Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošajos noteikumos Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums"" 3., 4. un 5.punkta darbības apturēšanu un Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums", redakcijā, kas stājās spēkā 2018.gada 2.martā, 89.punkta, 91.punkta un 102.1punkta darbības apturēšanu”.

Tāpat pašvaldības domes turpmāka darbība var apdraudēt attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju tiesiskās intereses un vajadzības. Pašreizējā Rīgas domes darbība neliecina par domes spējām pašai atrisināt konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus. Pašvaldības dome daudzos gadījumos nav noskaidrojusi normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanā vainīgās amatpersonas un veikusi pasākumus to saukšanai pie atbildības, kas ļauj secināt par amatpersonu iespējamu personisko ieinteresētību, lai vainīgie netiktu noskaidroti un saukti pie atbildības.

4. Sagatavojot šo likumprojektu, tika vērtēti arī šādi motīvi:

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pants nosaka, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. "Ar hierarhiju (t.i. ar iestāžu un amatpersonu padotības ķēdi) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde "vēlētājs - parlaments - valdība - pārvalde " tādā veidā tiek novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur hierarhija pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas patvaļas, bet lielākā mērogā birokrātiskas diktatūras draudi" (sk. E.Levits "Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija" http://www.public.law.lv/ptilevickoncepciia.htmn.

Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Minētā norma nosaka demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai. Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai valdībai, kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski.

Speciālā likuma “Par pašvaldībām” 5.pants noteic, ka pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot ministrijai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām.

Līdz ar to nepārprotami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš.

Amatpersonai jāspēj izskaidrot sava rīcība un darbība esot amatā. Administratīvajās tiesībās ikvienai valsts pārvaldes institūcijai ir jāatskaitās par savām darbībām citām administratīvajām, likumdošanas vai tiesu institūcijām. Atskaitīšanās nosaka arī to, ka neviena iestāde vai amatpersona nevar tikt atbrīvota no pārbaudes, ko veic cita kompetenta iestāde. Atskaitīšanās ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka praksē tiek īstenotas tādas vērtības kā valsts pārvaldes efektivitāte, iedarbīgums, paļāvība un paredzamība. Lai valsts pārvalde atskaitītos un būtu atbildīga par savām darbībām, lai nodrošinātu, ka pārvaldes iestādes izmanto savas pilnvaras atbilstoši likumā noteiktajām normām un ka tās ievēro noteiktās procedūras, ir nepieciešama uzraudzība. Uzraudzības mērķis ir novērtēt, vai valsts iestādes savas funkcijas veic efektīvi, iedarbīgi un savlaicīgi un vai speciālajos vai vispārīgajos normatīvajos aktos noteiktie principi un procedūras tiek ievērotas. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt pārvaldes principu: “pārvalde, piemērojot tiesību normas”, jo tas ir svarīgi, lai aizsargātu gan sabiedrības intereses, gan indivīda tiesības.

Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes deputātiem, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi.

Mūsdienās demokrātijas princips nav uzlūkojams caur tautas varas absolūtisma prizmu, bet gan skatāms saistībā ar citiem principiem, vispirmām kārtām tiesiskas valsts principu un tiesību virsvadības principu, kas noteic tautas suverenitātes izpausmi valstī tikai noteiktā tiesiskā procedūrā, tādējādi nosakot tautas pašierobežošanos un pakļautību tiesībām.

Pētījumā “Konstitucionālās tiesības” rodams skaidrojums, ka lēmumu pieņemšana ar balsu vairākumu ir viena no mūsdienu demokrātijas pazīmēm, tās principiāla īpatnība. Šajā lēmumu pieņemšanā katram viedoklim ir vienāds svars un nav pieļaujama to diferencēšana. Tomēr vairākuma princips pakļauts vairākiem ierobežojumiem, uz kuriem balstās tā īstenošana: cilvēka cieņas ievērošana, ikviena indivīda līdzdarbošanās un mazākuma viedokļa respektēšana. Cik vien tas ir iespējams, vairākumam lēmumu pieņemšanā ir jātiecas uz sabiedrības konsensu, taču, tā kā tas pilnībā nav iespējams, vairākumam ir jārespektē mazākums un tas nedrīkst izrēķināties ar politiski citādi domājošajiem. Mazākuma tiesības izriet no politiskās vienlīdzības principa, kas nodrošina visiem vienādas iespējas uz valsts varas iegūšanu savu politisko mērķu īstenošanai sabiedrības labā. Tas balstās uz indivīda brīvību saglabāt savu domu un darbību neatkarību no ārēja spiediena. Tādējādi demokrātiskas valsts iekārtas pamatu un saturu nosaka nevis normatīvi noteiktas cilvēka dabas īpatnības vai dievišķā griba, bet gan precīzi izstrādāti šī režīma apstākļos dzīvojošu cilvēku lēmumi (Pleps J. Pastars E. Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004., 122. - 123.lpp.).

Dr.iur., Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Neimanis savukārt skaidri norādījis, ka vairākuma princips atklājas vairākās Satversmes normās, kā arī Saeimas kārtības rullī, bet pašvaldībās - likumā “Par pašvaldībām”. [..] Vairākums nevar izslēgt vispār mazākumu no lēmumu pieņemšanas procesa vai padarīt to par fikciju. Piemēram, vairākums nevar noteikt, ka mazākums tiek izslēgts no dalības lēmumu pieņemšanā, vairākums nevar mazākumam liegt pieeju lēmuma pieņemšanai nepieciešamajai informācijai, apgrūtināt to, vai atklāt to īsi pirms lēmuma pieņemšanas procedūras (pat ar atrunu, ka mazākums tāpat neko nevar ietekmēt lēmuma pieņemšanā un tas ir nesvarīgi). Tikai tādu lēmumu, kur šie vairākuma un mazākuma principi ir ievēroti, var uzlūkot kā tautas leģitimētu un spēkā esošu. Ja vairākuma princips un mazākuma princips lēmumu pieņemšanas procesā netiek ievērots, tā tiesiskās sekas ir attiecīgā tiesību akta prettiesiskums (Neimanis J. Mazākuma (opozīcijas) princips. 2017. 3.jūlijs. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ianis-neimanis-mazakuma-opoziciias-princips.d?id=49004661.).

Pašvaldību vara nav pirmatnēja. Jebkura varas izpausme, kuru īsteno pašvaldība, ir sekundāra, jo pašvaldības varas avots ir valsts vara. Valsts lemj par pašvaldībām piešķirtās varas apjomu un pēc nepieciešamības var to ierobežot, atņemt, vai piešķirt no jauna (Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012, 40.lpp.). Valsts varas pirmatnējumu uzsvēris arī ievērojamais latviešu tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers, norādot, ka nevis pašpārvalde, bet gan valsts vara ir pirmatnēja, patstāvīga un vismaz idejiski visaptveroša - augstākā jeb suverēnā vara, turpretim pašvaldību publiskā vara ir derivatīva un ierobežota, t.i., piešķirta no valsts ar likumu, kurā noteiktas šīs varas robežas (Jaunzeme K. Latvijas pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti. Jurista vārds. 2006. 31janvāris, nr.5. Pieejams: http://www.iuristavards.lv/doc/126879-latvijas-pasvaldibas-ka-valsts-parvaldes-subjekti/).

Demokrātiskā valstī svarīgi ir ne tikai garantēt pašvaldības pašnoteikšanas tiesību, bet arī nepieļaut iedzīvotāju tiesību pārkāpumus pašvaldībās (Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012, 39. - 40. lpp.).

5. Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 91.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, kā arī to, ka saskaņā ar minētā likuma 92.panta pirmo un otro daļu dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets, ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu, ņemot vērā augstāk norādītos pārkāpumus, ko minētā pašvaldībā pieļāvusi šī sasaukuma darbā, kā arī šo pārkāpumu apjomu, kas liecina par pašvaldības domes nespēju savā darbībā ievērot normatīvos aktus. Secināms, ka Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā.

3. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Cita informācija

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 92.panta trešo un ceturto daļu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Pašvaldības domes ekskluzīvā kompetence (jautājumi, par kuriem var lemt tikai dome) ir noteikta likuma „Par pašvaldībām” 21.pantā, kā arī citos likumos. Līdz ar to šī kompetence, lai nodrošinātu pašvaldības darba nepārtrauktību, līdz ārkārtas vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes sanākšanai uz pirmo domes sēdi būs Rīgas pilsētas pagaidu administrācijas kompetence. Rīgas pilsētas pagaidu administrācija darbosies trīs cilvēku sastāvā saskaņā ar pagaidu administrācijas apstiprinātu nolikumu, kas noteiks tās darba organizāciju, nodrošinot pagasta padomes kompetences īstenošanu. Savukārt pašvaldības administrācija, iestādes, institūcijas turpinās pildīt tām noteikto kompetenci tāpat kā pirms Rīgas domes atlaišanas un pagaidu administrācijas iecelšanas. Jāatzīmē, ka analoģiski jautājums par pašvaldības domes (padomes) atlaišanu un pašvaldības darbības nodrošināšanu līdz padomes ievēlēšanai tika risināts Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanas gadījumā (skatīt likumu „Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu”, publicēts 2003.gada 1.jūlija Latvijas Vēstnesī Nr.97) Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas gadījumā (skatīt likumu „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”, publicēts 2008.gada 28.maija Latvijas Vēstnesī Nr.82).

Likumprojekta 5.pants paredz, ka jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiek 2019.gada 25.maijā. Šis datums sakrīt ar kārtējām Eiropas parlamenta vēlēšanām un neradīs papildus slogu Rīgas pašvaldību vēlēšanu komisijai.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1. Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotāji.

2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu Ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām ir netieša. Likumprojekts veicinās sabiedrības uzticību tiesiskai valsts pārvaldīšanai sabiedrības interesēs. Ar likumu tiks atņemtas pilnvaras Rīgas domes deputātiem, jo attiecīgais deputātu sasaukums vietējo iedzīvotāju deleģētās pilnvaras izmanto nelikumīgi, nelietderīgi un vietējo iedzīvotāju interesēm neatbilstoši.

Likumprojekts neietekmē administratīvās procedūras, tās neatvieglo un nesarežģī, jo saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 92.pantu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Līdz ar to nekādas izmaiņas administratīvo procedūru kontekstā Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju izpildē nav paredzamas.

3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums: Projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums: Projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija: Likumprojektam nav sociālās ietekmes. Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 14.panta pirmo daļu pamatā deputāti savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Tie deputāti, kuri Rīgas domē ieņem algotus vēlētos amatus, šos amatus attiecīgi zaudēs.

Saskaņā ar likumprojekta 6.pantu pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem. Pagaidu administrācijas atlīdzība tiks noteikta pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem: Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēka esošo tiesību normu sistēmu: Likumprojekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām: Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē: Likumprojekts tā virzības gaitā tiks ievietots Ministru kabineta un Saeimas mājas lapās.

3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti: Iepazīstoties ar dažādās interneta vietnēs publicētajiem komentāriem, secināms, ka sabiedrības vairākums atbalsta cīņu pret nelikumībām.

4. Cita informācija: Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas: Centrālā vēlēšanu komisija.

2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem: Projekts šo jomu neskar.

Likumprojekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci. Institūcijas netiek likvidētas vai reorganizētas.

3. Cita informācija: Nav

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Novērtē šo rakstu:

31
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

21

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

FotoAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Lasīt visu...

21

Izglītība

FotoGrūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
Lasīt visu...

21

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

FotoKoronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...