Ja muzeja direktores meitu darbā muzejā pieņem mātes prombūtnē, viss kārtībā
PIETIEK27.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī ārpus Rīgas ierēdņi reižumis spēj atrast radošus risinājumus, kā likumīgi vai vismaz šķietami likumīgi paveikt to, ko sirds kāro, - to nule uzskatāmi apliecinājusi Tukuma novada dome, atrodot vismaz pašus deputātus pārliecinošus argumentus, kāpēc vietējā muzeja direktore drīkst pieņemt darbā pati savu meitu, ja vien pati šajā procedūrā īstajā brīdī paiet malā. Domes priekšsēdētāja Jura Šulca parakstītais skaidrojums par šo faktu ir tik izteiksmīgs, ka publicējam to pilnībā.
„Sakarā ar Jūsu atklāto vēstuli Tukuma novada Domes deputātiem paskaidrojam: vēstulē minētie fakti pārbaudīti, iepazīstoties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas meitas Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā, kā arī izvērtējot notikušā atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbā noteiktajiem ierobežojumiem.
Minētā likuma 11 .panta pirmajā daļā noteikts, ka „valsts amatpersonai aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti”.
Darba līgums ar Kristīni Ozolu par pieņemšanu darbā Tukuma muzejā par Pils torņa vadītāju noslēgts 2008. gada 18. augustā. No muzeja puses darba līgumu parakstījis Tukuma muzeja direktora vietas izpildītājs V. Kaktiņš. Tas saistīts ar to, ka muzeja direktore Agrita Ozola šajā laikā atradās ikgadējā atvaļinājumā (no 2008. gada 21. jūlija līdz 2008. gada 21. augustam; pamats - Tukuma rajona padomes 15.07.2008. rīkojums Nr.84-p). Arī 2008. gada 18. augusta rīkojumu Nr.80 par Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā izdevis un parakstījis V. Kaktiņš.
Iepazīstoties ar Administratīvās rajona tiesas praksi šāda rakstura lietās (piemēram, Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr.A42435007), jāsecina, ka tiesas skatījumā nepieļaujama un sodāma ir valsts amatpersonas funkciju veikšana interešu konflikta situācijā.
Dotajā gadījumā Tukuma muzeja direktore A. Ozola nav veikusi nekādas funkcijas, saistītas ar viņas meitas K. Ozolas pieņemšanu darbā.
2009. gada 22. decembrī ir nolikusi Tukuma muzeja Darbinieku izvērtēšanas komisijas sēde. Komisijā 4 personas - muzeja direktore A. Ozola, direktores vietniece zinātniskajā darbā D. Smitenberga, direktores vietnieks saimnieciskajā darbā V. Kaktiņš, galvenās krājuma glabātājas p.i. M. Matīsa. Komisija, izvērtējot K. Ozolas veiksmīgo darbību sabiedrisko attiecību jomā un sakarā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas izveidošanu, ieteikusi par nodaļas vadītāju iecelt K. Ozolu. Pamatojoties uz minētās komisijas ieteikumu, K. Ozola no 2010. gada 1. aprīļa pārcelta darbā par Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju. No komisijas sēdes protokola redzams, ka A. Ozola nepiedalās lēmuma pieņemšanā.
Saskaņā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas amata aprakstu Kristīne Ozola administratīvi ir pakļauta muzeja direktoram, bet funkcionāli - direktora vietniekam zinātniskajā darbā. Tātad muzeja direktore A. Ozola tiešus darba uzdevumus savai meitai nedod, to dara direktora vietnieks zinātniskajā darbā.
Pārbaudes laikā konstatētais ļauj secināt, ka, pieņemot Kristīni Ozolu darbā Tukuma muzejā un vēlāk pārceļot citā amatā, nav pieļauti spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumi.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
