Iesaki rakstu: 
Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties ar attiecību veidošanu sabiedrībā uz tolerances pamata, notiek masveidīgs uzbrukums tradicionālajām vērtībām. Šis uzbrukums notiek medijos, sociālajos tīklos, ar bērnus demoralizējošas propagandas uzspiešanu skolās un bērnudārzos, ar sašutumu izraisošiem plakātiem un publiskiem gājieniem.
Visi šie saziņas kanāli ir pārpildīti ar destruktīvām idejām. Mūsu morāle tiek šķelta ar idejām, ka dzimumu nav tikai divi, bet gan to ir desmitiem. Ar idejām, ka nav laulības kā vīrieša un sievietes savienības, bet ir dažādu dzimumu pārstāvju partnerība baudas gūšanai. Ar idejām, ka lielākām materiālo labumu patēriņa iespējām ir nepieciešams atteikties no pēcnācēju radīšanas - no bērniem. Visa šī propaganda tiek dāsni apmaksāta no privātajiem fondiem un valsts budžeta.
Piemēram, bērniem skolās māca, ka nav tēva un mātes, bet ir “vecāks Nr. 1” un “vecāks Nr. 2”. Par to runā skolotāji, tas ir rakstīts skolas mācību grāmatās, to rāda mācību filmās. Nenobriedušam bērna prātam ir grūti aptvert, ka tas viss ir pretdabiski, ka bērna uztvere tiek sabojāta. Savukārt vecāki, kas iebilst pret savu bērnu uztveres kropļošanu, sākotnēji tiek pakļauti spiedienam no skolotāju un skolu administrācijas puses. Pēc tam tiem uzliek naudas sodu par to, ka tie nelaiž savus bērnus uz seksuālās izvirtības nodarbībām. Dažās valstīs jau ir aiziets tik tālu, ka vecāki, kas iestājas par tradicionālajām morālajām vērtībām, tiek sodīti pēc krimināllikuma.
Ģimenes iznīcināšanas virzienā darbojas arī juvenālā justīcija - valsts sistēma vecāku un bērnu savstarpējo attiecību kontrolēšanai. Šīs sistēmas ietvaros bērni tiek mācīti ziņot par saviem vecākiem, vecākiem maznozīmīgu iemeslu dēļ tiek atņemti bērni un nodoti bērnu namiem vai citās ģimenēs, galvenokārt homoseksuālās ģimenēs. Visu šo darbību rezultātā bērnu psihe tiek sagrauta, un viņi paši zaudē dabisko seksuālo orientāciju. Šajā “juvenilajā sistēmā” no justīcijas nav ne smakas, - tur notiek birokrātu, kurus visbiežāk ir skāris korupcijas vīruss, īstenota patvaļa.
Kāds ir visu šo amorālo darbību mērķis? Samazināt dzimstību Latvijas iedzīvotāju vidū un veicināt to izmiršanu - jeb depopulāciju zinātniskā valodā. Bērni rodas un sekmīgi attīstās vienīgi ģimenē.
Depopulācijas programma Latvijā tiek īstenota ļoti sekmīgi. Piemēram, 1987. gadā valstī piedzima 42 000 bērnu, bet 2020. gadā jau vairs tikai 17 000 bērnu. Turklāt ir strauji palielinājusies mirstība. Tā rezultātā 1988. gadā Latvijā bija dabiskais pieaugums +10 tūkstoši cilvēku, bet 2020. gadā jau dabiskais samazinājums -10 tūkstoši. Pieskaitot pie šiem šausmīgajiem izmiršanas rādītājiem negatīvo migrāciju, pa 10-15 tūkstošiem cilvēku gadā, sanāk, ka pēc piecdesmit gadiem Latvijas iedzīvotāji pilnībā pazudīs no Zemes.
Šobrīd Latvijas sabiedrība piedzīvo visasāko krīzi. Tās saknes ir meklējamas politiskajā sfērā, kur valdošā elite sava zemā morāles un gribas līmeņa, pakļautības korupcijai un draugu būšanas uzplaukuma dēļ ir zaudējusi tautas uzticību.
Mums nav jāsēž rokas klēpī salikušiem un klusējot jānoraugās uz notiekošo.
Es aicinu jūs atbalstīt cīņu par ģimenes, laulības, bērnu aizsardzību. Jo tieši ģimenē tiek likti pamati tādām vērtībām kā patriotisma izjūta, mīlestība pret tuvāko, augstsirdība, atbildība par savu rīcību.
Šobrīd notiek parakstu vākšana ģimenes definīcijas nostiprināšanai Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā. Līdz 2022. gada 29. jūlijam ir jāsavāc 155 000 parakstu. Līdz 2022. gada aprīļa beigām ir reģistrēti 27 000 parakstu. Mums ir vitāli svarīgi septiņu mēnešu laikā savākt vēl 128 000 parakstu.
Piedāvātā Satversmes 110. panta redakcija:
“110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti - un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”
Parakstīties par grozījumu Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā var elektroniski, pieslēdzoties caur internetbanku: www.latvija.lv/pv
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
