Ja opozīcija necīnīsies par sabiedrības vairākumu, tā var doties mājās
Mārtiņš Krusts04.05.2022.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Interesantas tendences priekšvēlēšanu prognozēs. Sākšu ar to, ka es ne pārāk ticu šāda tipa aptauju absolūtajiem rādītājiem. Vienlaikus es ar interesi vēroju to relatīvās izmaiņas laika posmos.
Atšķirībā no kara sākuma, februāra un marta mēnešu beigām, kad lielu izmaiņu rezultātos nebija, tieši tagad par aprīļa pēdējām dienām aptaujas dižojas ar kritumu opozīcijai un kāpumu pozīcijai. Kāpēc tagad? Ar ko atšķiras šie periodi?
Februārī opozīcija īstenoja nacionālo politiku, kas aptuveni identiska valdības kursam. Šlesera partija izslēdza divus valdes locekļus, Gobzema partija nokrāsojās Ukrainas karoga krāsās, Berņa partija izslēdza divus valdes locekļus, un Tavara partija baudīja iespēju neko diži nemainīt. Visas opozīcijas partijasa izglītoja, ka Putins – tas ir slikti.
Aprīļa beigas iezīmēja periodu, kad Krievijas specdienesti sāka ļoti aktīvi īstenot manevrus sociāli politiskajā vidē, un tostarp uz šo plūsmu neapzināti paķērās arī daži opozīcijas aktīvisti. Īpaši politiskās vides gurķīši. Viņi sāka bīdīt politiku, kura ir atšķirīga, un pieņemams, ka absolūti neatbalstīta sabiedrības vairākuma vidū.
Šajā laika posmā koalīcijas politiķi ar gandarījumu ziņo par opozīcijas reitingu tankošanos un šo vēlētāju pāriešanu no opozīcijas partijām uz nacionālajām partijām – NA un JKP. Citiem vārdiem, opozīcija nodeva mandātus NA.
Ko mēs varam no šī mācīties? Pirmkārt, skatot savas ikmēneša aptaujas un privātas intervijas, manuprāt, tā ir taisnība. Otrkārt, par tādu hipotēzi es brīdināju jau iepriekš, tostarp, prognozēju Lepēnas fiasko uz identiska atvara. Man bija taisnība.
Otrkārt, reitingi aprīļa beigās nokrita arī Šlesera partijai, kura ieturēja ļoti konsekventu un cienījamu politiku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja viens opozicionārs sāks citēt Putinu, tad kolaterālu triecienu saņems visi opozicionāri.
Treškārt. Ja ir īstenots "sarunātās opozīcijas kurss" un kāda no opozīcijas partijām ir sarunājusi promaskavisko kursu, tad šī stratēģija nestrādās. Šīs balsis nespēs apēst nedz LPV, nedz zaļie. Šīs balsis apēdīs NA un JKP! Ja sarunāts ir ar NA un JKP, tas nestrādās, viņi ir neuzticami kā krievi, no pieredzes saku.
Ceturtkārt. Vairākums negrib psihu opozīciju, viņi izmisīgi grib valstisku un profesionālu alternatīvu koalīcijai. Tāpēc aicinu opozicionārus sekot manai pozīcijai - īstenot atšķirīgu pozīciju ierobežojumos un ekonomikā, bet nespēlēt nekādus jociņus nacionālpolitikā, NATO, ES un tādos jautājumos, kur cilvēki izmaiņas nevēlas.
Manas prognozes opozīcijai pirms kara bija 52 mandāti. Manas prognozes, karam sākoties, bija 48 mandāti. Un šodien es skatos, ka opozīcija virzās uz kādu 20 mandātu zaudēšanu.
Pietiek! Pietiek līst sīkpartiju domāšanā, opozīcijai jābūt jaunajai varas partijai, nevis domāt maziņu cilvēciņu domāšanu, kurā tā paņem šauru radikāļu nišu, ko neatbalsta sabiedrības vairākums. Opozīcijai ir jācīnās par sabiedrības vairākumu, nevis par radikāļu balsīm un opozīcijai vēlēšanās ir jāuzvar. Ja opozīcija necīnīsies par sabiedrības vairākumu, tā var doties mājās.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
