Ja pietrūkst ideju birokrātijas pavairošanai, tad jātaisa filiāle vai pārstāvniecība

Pakavēties pie ministra Viktora Valaiņa gadījuma vajag tik daudz, lai atgādinātu, ka viņš ar vārdiem ir Harijs Poters, bet ar darbiem… Raivis Kronbergs. Kur pazuda iniciatīva par Sabiedrības integrācijas fonda iztrenkāšanu, kur izkusa apņēmība, samazināt pārtikas cenas?

Nerunāju par muldēšanu – norādu uz darīšanu. Tagad vēl izdomāt, ka ministrijai būs filiāle, kas “tuvāk cilvēkiem” – proti, būs kaut kādi Ekonomikas ministrijas kabineti Jelgavā, kas dublēs ministrijas ierēdņu funkcijas. Tātad – laikam ērtība? Vai Viktors saka, ka šo viņš darīs tāpēc, ka Rīgas kantorī likvidēs 100 štata vietas, vai – ka valsts pārvaldes izrakumos ir atklājies, cik liels ir pieprasījums pēc ministrijas pakalpojumiem uz zemēm, novados? Kāpēc Jelgava? Kāpēc viena filiāle, nevis trīs? Un, visbeidzot, igauņu praktiskais jautājums – kurš par šo visu maksās?

Vēl varētu saprast, ka uz Jelgavu pārceļas visa ministrija, ar visām parpalām. Bet te – filiāle. Tās taču būs papildu izmaksas, kuras tā jau nesedz ieņēmumus, ko ģenerē birokrātija. Un vēl populistiskais aicinājums to pašu darīt Kultūras ministrijai un izglītības sektoram.

Kultūras mutēm tik pamet ideju, ka kaut ko vajadzētu iztērēt – tie nav jāskubina, lai kamptu. Bet Viktors tā bezatbildīgi žonglē, it kā jaunajos partiju reitingos viņš būtu Šlesers. Pārstāvniecība jau skan lepni. Tomēr aprobežotības tur ir vairāk. Saprotu, ka ekonomikas ministram nav jāskatās uz līdzekļu ekonomiju, tāpēc viņš nebēdā par rezultātu. Uzvedas tā, it kā Rīgā no garlaicības jau ir astoņas reizes nomiris. Ja šādas domas rodas no regulāras braukšanas ar velosipēdu, kas ir uzteicams Valaiņa ieradums, tad varbūt pamēģināt nolikt riteni uz kādu laiku malā – tā, lai smadzenes pieslēdzas kājām un – otrādi.

Varbūt ministrs tad varētu apskatīties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pašpietiekamību, kas veidojas nevis no labuma, ko tā sniedz sabiedrībai, bet – no tā, cik daudz pakalpojuma sniedzējs noslauks no klienta. Un tas nozīmē, ka šī formula saknē strādā pret sabiedrības intreresēm – saņemt iespējami lētāku un kvalitatīvāku pakalpojumu. Te viens atgādinājums no jaunāko laiku vēstures…

Kamēr Viktors ar biedriem mēģināja sarunāt ar Edgaru Rinkēviču, kā pēdējais var tikt par prezidentu, tajā pašā pavasarī krievu “Gazprom” apmuļķoja visus ar “Gaso” pārdošanu tā sauktajiem Tallinas “investoriem”. Būtībā – krievi šo aktīvu pārdeva saviem krieviem ar Igaunijas pasēm.

Latvija toreiz pēc darījuma varēja visu vēl apturēt, labi saprotot, ka valsts nozīmes kritiskā infrastruktūra nonāks svešzemnieku rokās. Taču mūsu atbildīgie ministrijās un padomēs nepakustējās savos starta blokos. Vai arī – viņiem lika nekustēties. Un šie atbildīgie tagad mums stāsta, ka drīz palielināsies gāzes cena, jo “Gaso” esot tāda vajadzība. Un arī regulators stāsta, ka viss ir loģiski…

Ja Ekonomikas ministrija grib atvērt kādu filiāli ārpus Rīgas, tad tā būtu pārstāvniecība, kurā Latvijas valsts novietotu ierēdniecības dīkdieņus – lai viņi tajā jaunajā pilsētā pastrādā sabiedriskos darbus par (no)pelniem valsts labā. Ar minimālo aldziņu… Varbūt no tā būtu kaut kāda jēga. Jo, kā saprotam pēc birokrātijas mazināšanas lozungiem, pornogrāfijas seriāls bez vācu valodas subtitriem turpinās…

Ja pie Rīgas pils ir izveidota Valsts konkurētspējas komisija, ko vada Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka – viņš arī pēdējos gados raksta traktātus par ēnu ekonomikas apkarošanu –, un šī grupa kopā ar lielākajiem valsts uzņēmumiem diezgan konkrēti uzstāda diagnozi valsts birokrātijas caurajām zeķēm, kā tas varēja notikt, ka valsts prezidents to visu redz, bet tajā pašā laikā ļauj Valsts kancelejai savā pilsētas pusē muļķoties ar birokrātijas mazināšanas darba grupas izveidi? Sanāk, ka prezidentam vajag savu grupu, bet premjerei – savu? Un abas grupas vienā un tajā pašā nedēļā taisa sava darba atskaiti.

Tā grupa, kas pie Pils, tā jau savus ieteikumus esot nodevusi ministrijām un rudenī prasīšot – kas izdarīts. Savukārt tā, ko vada Kronbergs ar Rostovskis, tā piecās nedēļās apzināja 21 punktu, iedeva priekšlikumus ar datumiem un… arī gaidīs, ko ministrijas tagad darīs. Ja neskaita grupu nosaukumus, idejas faktiski vienas un tās pašas. Saukas vadītais pulciņš gan nav spējis nosaukt skaitli, kādu efektu šīs pieprasītās izmaiņas dos tautsaimniecībai, kamēr Kronbergs gan ir nosaucis apjomu – pēc viņu perēšanas tikšot ietaupīti 2,8 miljoni eiro.

Šo apjomu pie budžeta ekseļiem varēja atrast un sakārtot 17 minūtēs, taču, tā kā darba grupā mums ir arī bezatbildīgais nevalstiskais sektors, tad uzskatīsim, ka viņi kāpa pāri saviem trīcošajiem ceļgaliem, labi apzinoties, ka, iespējams, šī būs pēdējā vasara, kuru viņi dejos par publisko naudu.

Valsts kārpās ārā no mēsliem, taču pretdarbība ir grandioza. Tā nāk kopā ar ierēdniecības standartu – atbildīgo nav un nebūs, bet citādi – mēs strādājam.

Tā kā tas pamestais kauls ar ministrijas filiāli – vai nav feina nesakarīga ideja, ko varētu pamēģināt?

Novērtē šo rakstu: