Ja Prusaks tiks pie Podiņa amata, Juraša banda būs „šokolādē”
Pietiek lasītājs14.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasīju šodien pietiek.com publicēto rakstu par Aigara Prusaka iecelšanu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vai vietas izpildītāja amatā un varu teikt, ka, ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nenobīsies un „neieslēgs atpakaļgaitu”, Jura Juraša banda tiešām atkal būs "šokolādē", jo viss būt salicies tik labi, cik vien var salikties.
Prusaks tiešām gadiem ir bijis uzticams Jura Juraša/Jutas Strīķes "ķēdes suns", viņš ir ambiciozs, izpildīgs, bet kopumā nav ar īpašu intelektu apveltīts. Taču ne par A. Prusaku šobrīd, bet gan par to, ka kopumā joprojām Juraša "astoņkājis" turpina izplesties. Pieļauju, ka jūsu rīcībā jau sen šī informācija ir, bet tomēr varbūt kaut ko jaunu varēšu jums pateikt.
Cik zinu, joprojām amatos ir viņa sen integrētie cilvēki gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), gan prokuratūrā. Kā tikko publiski bija pieejama informācija, prokuratūrā strādā divi uzticamie kalpi, bijušie KNAB izmeklētāji - tagad prokurori Rimants Kuzma un Jānis Baumanis.
Jānis Baumanis savulaik bija "oligarhu" lietas izmeklēšanas grupas sastāvā un bija viens no tiem, kas valdošās elites uzdevumā sniedza J. Juraša "kabatas medijiem" nepatiesu viedokli par oligarhu lietas virzību un izbeigšanas nepamatotību, lai gan pats iekšējā komunikācijā bija atzinis šīs lietas neperspektivitāti un noziedzīga nodarījuma sastāva nepierādāmību.
Melis un pielīdējs, kuru par labu kalpošanu noziedzīgajai sistēmai pēc darba KNAB savulaik iekārtoja pie Jāņa Bordāna Tieslietu ministrijā par kaut kādu konsultantu vai padomnieku.
Šķiet, ka MIDD joprojām strādā viens no J. Juraša tuvākajiem "kalpiem" Andžejs Kļaviņš, kuram savulaik parasti tika uzticēti visnetīrākie un bandai vajadzīgākie darbi, un kura sieva savukārt pārsteidzošā kārtā izveidoja galvu reibinošu karjeru Finanšu ministrijā (FM). Līga Kļaviņa joprojām ir FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos.
KNAB joprojām strādā J.Jurašam/J.Strīķei līdz apmātībai uzticīgais bijušais opers Juris Pujāts, kura brālis Guntis Pujāts šobrīd vada Valsts robežsardzi, - viņš tika paaugstināts amatā pēc "veiksmīgas" krimināllietas ierosināšanas pret iepriekšējo Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru.
Ar Jēkaba Straumes atnākšanu KNAB opers Juris Pujāts tāpat kā A. Prusaks tika aizrotēts prom no operatīvajām lietām, uz valsts amatpersonu interešu konfliktu kontroles jomu, taču arī šī joma viņam paver milzīgas iespējas iegūt informāciju un to izmantot (pieeju visām datu bāzēm, t.sk., nepubliskām, utt.).
Rīgas domē kā vicemēres Lindas Ozolas padomnieks vai konsultants ir iekārtots bijušais KNAB operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, kam ir ļoti labas zināšanas spectehnikas izmantošanā, kas iegūtas, gadiem strādājot operatīvo pasākumu frontē un par valsts naudu no KNAB savas zināšanas sistemātiski papildinot ārvalstu apmācībās, kas tika organizētas specdienestu darbiniekiem.
Vēl laba vietiņa ar plašām ietekmes un korporatīvo sakaru izveides iespējām tika noorganizēta bijušajai KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei, kas savulaik pretēji prokuratūras viedoklim ierosināja kriminālprocesu "oligarhu lietā" un pēc tam gadiem to muļļāja, izmantojot kā politiskās ietekmes instrumentu.
L.Šikore nesen tika iekārtota Valsts policijas (VP) koledžas paspārnē izveidotajā Izmeklētāju mācību centrā kā tā vadītāja. L. Šikorei, kuru no amata KNAB atbrīvoja Jaroslavs Streļčenoks (cita starpā - lai novērstu viņas iespējamo interešu konfliktu, jo viņas laulātais Andrejs Šikors bija ne tikai izslavēts krāpnieks, bet arī dažādu politisko partiju biedrs), tomēr izdevās tiesā J. Streļčenoka lēmumu apstrīdēt, bet tas neizbrīnija. Lēmums L. Šikores labā tika pieņemts jau J. Bordāna valdīšanas laikā.
Tas īsumā! Par pārējo sīko "'sušeru", kuru J. Jurašs ir sabāzis dažādos amatos, īpaši neizpaudīšos. Varu tikai teikt, ka gan Valsts kontrolē (VK), gan MIDD sīkos amatos, bet saistītos ar sevišķo lietvedību bija iefiltrētas viņam uzticamas personas - VK Inita Zilgme un MIDD Sanita Zandersone - Reisa. Nezinu, vai šīs dāmas tur vēl strādā, bet domāju, ka jā, jo amati nenozīmīgi, toties informācijas plūsma caur tiem ļoti nozīmīga un noderīga.
Nobeigumā, zinot J. Jurašu un viņa darba metodes, varu teikt, ka modelis, kā viņi veido savu "astoņkāji”, ir stipri līdzīgs čekas vai GRU modelim - "ieeja rublis, izeja - desmit".
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
