Iesaki rakstu: 
Kas būtu noticis, ja alkatīgo "sabiedriskās" komisijas naudas pieprasītāju - maitu liju vietā būtu nevis Inese Voika ar kompāniju, bet gan kādi "nepareizie" cilvēki? Un kas būtu, ja sabiedrībā Delna darbotos patiešām principiāli un godīgi cilvēki, bet ne maitu lijas, kas otrai maitu lijai acī neknābj?
2006. gada pavasarī, sākoties Jūrmalgeitas skandālam, šī pati Inese Voika kā sabiedrības Delna padomes locekle nāca klajā ar šādu skarbu un principiālu paziņojumu:
"Delna aicina politiķus nekavējoties nosodīt Jūrmalgeitā atklāto augsta līmeņa korupciju
Latvijas valsts augstākajām amatpersonām nekavējoties un skaidri jāpauž sava attieksme pret atklātībā nākušajiem faktiem par amatu pirkšanu Jūrmalas domē, uzskata Sabiedrība par atklātība Delna.
LTV raidījuma De Facto rīcībā esošie ieraksti ar sarunām par amatu dalīšanu Jūrmalas domē pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām parāda Latvijas politiskās dzīves cinismu un morālo bankrotu. Turpmāka augsto amatpersonu izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas padziļinās iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varai, mazinās Latvijas pievilcību investoru acīs un iedragās Latvijas starptautisko tēlu.
A.Šlesera tiešā saistība ar kukuļošanā apsūdzētajiem ir nesavienojama ar turpmāko atrašanos ministra krēslā, jo met ēnu uz visu Ministru kabinetu. Augstāko amatpersonu iecietība pret A. šlesera lomu Jūrmalgeitā apliecinātu visas Latvijas politiskās elites korumpētību, kas „tirgošanos mafijas stilā” par politiskajiem amatiem uzskata par nenozīmīgu notikumu, kas vērtējams tikai tiesai.
Iesaistītajām politiskajām partijām ar lielu atbildību un precīzi ir jāizskaidro vēlētājiem, kāda bija partiju, to pārstāvju un „pietuvināto” uzņēmēju loma Jūrmalas mēra vēlēšanu laikā 2005. gadā.
Skandālā iesaistītajām politiskām partijām un visiem politiskiem spēkiem Latvijā jāpauž nostāja par Jūrmalā izmantotajām politiskajām metodēm un jāuzsāk diskusija partiju iekšienē, lai pierādītu, ka ir iespējama arī godīga un atklāta politika.
Sīkāka informācija pie Delnas Padomes locekles Ineses Voikas: 9284707, [email protected]"
Ja vien tagad runa nebūtu par pašu Inesi Voiku kā alkatīgu valsts naudas pakampēju, droši, ka arī pašlaik Delna nāktu klajā ar ko līdzīgu:
"Delna aicina politiķus nekavējoties nosodīt "komisijgeitā" atklāto augsta līmeņa korupciju
Rīgā, 2006.gada 14. martā
Latvijas valsts augstākajām amatpersonām nekavējoties un skaidri jāpauž sava attieksme pret atklātībā nākušajiem faktiem par naudas dalīšanu "sabiedriskajā" komisijā, uzskata Sabiedrība par atklātība Delna.
Mediju rīcībā esošā tāme par naudas dalīšanu "sabiedriskajā" komisijā dienu pēc tās izveidošanas parāda Latvijas politiskās dzīves cinismu un morālo bankrotu. Turpmāka augsto amatpersonu izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas padziļinās iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varai, mazinās Latvijas pievilcību investoru acīs un iedragās Latvijas starptautisko tēlu.
Ineses Voikas tiešā saistība ar nodokļu maksātāju naudas izšķērdīgo pieprasījumu ir nesavienojama ar turpmāko atrašanos "Delnas" padomes priekšsēdētājas krēslā, jo met ēnu uz visu "Delnu". Augstāko amatpersonu iecietība pret I. Voikas lomu "komisijgeitā" apliecinātu visas Latvijas politiskās elites korumpētību, kas „tirgošanos mafijas stilā” par 1000 latiem uzskata par nenozīmīgu notikumu, kas vērtējams tikai pašai "sabiedriskajai" komisijai.
Iesaistītajām personām ar lielu atbildību un precīzi ir jāizskaidro vēlētājiem, kāda bija šo personu loma šīs naudas pieprasīšanā.
Skandālā iesaistītajām valsts amatpersonām jāpauž nostāja par "sabiedriskās" komisijas alkatīgo locekļu izmantotajām politiskajām metodēm un jāuzsāk diskusija, lai pierādītu, ka ir iespējama arī godīga un atklāta sabiedrisko komisiju darbība."
Bet, tā kā runa ir par maitu lijām, kas viena otrai acī neknābj, šādu paziņojumu no Delnas mēs šoreiz nesagaidīsim.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
