Ja runa par naudu, Latvijas Valsts policija ir iemācījusies ceļot laikā: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK03.04.2023.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Divām fiziskajām personām Latvijas kredītiestādē bankas kontā tika uzglabāta paprāva naudas summa, kur pārsniedz 800 tūkstošu euro. Bez tam šīm personām piederēja kopīpašumā arī dzīvoklis Rīgas centrā. Gan nauda, gan dzīvoklis šīm personām tika konfiscēti, balstoties uz kārtējām “aizdomām” par noziedzīgi iegūtu mantu.
Legāla naudas izcelsme ir skaidrota ar konkrētiem darījumiem, kas abām fiziskajām personām reāli nodrošināja ienākumus vajadzīgajā apmērā, lai par to nebūtu šaubu. Ienākumi tika gūti 2010. un 2012. gadā, taču šis fakts mūsu tiesību aizsardzības iestādes neinteresēja. Iestādēm bija cita interese – konfiscēt šīm personām īpašumu (gan naudu, gan nekustami īpašumu). Un interese bija tik liela, ka naudas konfiskācija 2023. gadā tika skaidrota ar apstākli… redziet, mēs mantu abām personām arestējām jau tālajā 2020. gadā, jo divus gadus vēlāk (!), t.i., 2022. gadā no kādas ārvalstu iestādes ir saņemta informācija par kriminālprocesa ierosināšanu pret vienu no šīm personām. Vai tiešām tas izklausās dīvaini un nesaprotami? Mēģināsim visu salikt pa plauktiņiem, lai viestu lielāku skaidrību.
Tātad. 2020. gada novembrī uz aizdomu pamata Latvijā ir uzsākts process par naudas atmazgāšanu. Procesa ietvaros tiek arestēta nauda bankas kontā un dzīvokļa īpašums. Pierādījumu naudas atmazgāšanas faktam, protams, nav. Bet aizdomas ir.
2022. gada augustā no naudas atmazgāšanas procesa tiek izdalīta lieta par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, jo, kā jau parasti, pamatlietas izmeklēšana var prasīt pārāk daudz laika…. Lieki piebilst, ka pamatlietā personu vainu vajag pierādīt, bet izdalītajā procesā nekas nav jāpierāda – pietiek tikai ar aizdomām vien, un mantu var konfiscēt uz aizdomu pamata. Labi vēl, ka cietumā uz aizdomu pamata pagaidām vēl nevar iesēdināt.
2022. gada augustā ārvalsts tiesībaizsardzības iestāde ierosina kriminālprocesu pret vienu no “aizdomīgajām” personām. No tā mēs varam secināt, ka 2020. gadā mūsu policistiem jau bija aizdomas, ka pēc 2 gadiem kādā citā valstī šāds process tiks ierosināts, tāpēc arī arestam 2 gadus iepriekš bija pamats, un aizdomas arī bija pamatotas.
Un tad rodas daži retoriski jautājumi…. Kā mūsu tiesību aizsardzības iestādes mācēja 2 gadus iepriekš sajust aizdomas vispār bez jebkādiem pierādījumiem? Un vēl. Kāpēc un uz kāda likuma pamata var arestēt un konfiscēt īpašumu 2 fiziskajām personām, ja aizdomu ēna 2 gadus vēlāk sāka krist tikai uz vienu no šīm personām? Droši vien tam nav nozīmes, jo tagad gluži kā senā dziesmiņā jūsu manta no jūsējās ir kļuvusi par mūsējo, bet izmeklēšanu t.s. “pamatlietā” par naudas atmazgāšanu droši var klapēt ciet.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
