Ja šai varai Latvijas sabiedrības liktenis tiešām rūpētu vairāk par iespēju īstenot kārtējo afēru – tagad ar saules paneļiem...
Ivars Zariņš*16.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc jūsu ieguldījumi saules paneļos var neatmaksāties tā, kā jums to sola? Noderīgi zināt! Šeit ir vairāki būtiski aspekti, kuri tiek noklusēti, bet par kuriem būtu vērts zināt, jo sevišķi tiem, kuri gatavojas šajā iesaistīties.
Vispirms jau šo iespēju varēs atļauties tikai turīgās mājsaimniecības. Jo jārēķinās ar vairāku tūkstošu eiro lielu ieguldījumu (apmēram tūkstotis par katru kilovatu uzstādītās saules paneļa jaudas). Taču nesteidzieties viņus apskaust par to.
Tam ir vairāki iemesli. Un salīdzinoši niecīgais saražotās elektrības apjoms pret uzstādīto jaudu (aptuveni 1000 kWh gadā no katra uzstādītā jaudas kW), ir nevainīgākais no tiem.
Saules paneļu izmantošana paredz iespēju vasarā ģenerēto un nepatērēto enerģiju nodot “Sadales tīklā” un saņemt tādu pašu apjomu enerģijas no tīkla, kad patēriņš pārsniedz ģenerāciju - parasti tas ir ziemas sezonā, kad saules paneļu ģenerācija ir niecīga.
Tas dod iespēju konkrētajam lietotājam ziemas sezonā nepirkt šo elektroenerģijas apjomu par tirgus cenu, bet tas nerisina kopējo energosistēmas problēmu - nerada papildus vajadzīgo enerģiju situācijā, kad tā ir vajadzīga visvairāk.
Šim konkrētajam lietotājam vajadzīgais apjoms tik un tā sistēmai ir jānodrošina - tas ir jāiepērk, un tas ir jāapmaksā kādam (citiem), pērkot to par tirgus cenu (rezultātā citiem ir jāpiemaksā šī cenu starpība starp vasarā ģenerēto un tagad iepērkamo).
Tā, izmantojot greizi radīto Ekonomikas ministrijas regulējumu, uz citu Latvijas patērētāju rēķina tiek radīts viens no saules paneļu "izdevīguma" stimuliem, kas nu tiek plaši izmantots, lai reklamētu saules paneļu iegādi. Jo vasaras un ziemas cenu starpība ir milzīga (pašlaik).
Kā nav grūti saprast - pazūdot lielajām cenu svārstībām, arī šis "izdevīgums" mazināsies. (Kādas šīs svārstības ir bijušas ilgtermiņā - varat apskatīties Nordpool biržas datos.)
Bet, mainot NETO norēķinu sistēmas principu no kwh uz eiro, tas pazūd vispār - tas ir, jūs varēsiet no sistēmas saņemt elektroenerģiju par tādu summu (eiro, nevis kwh), par kādu būsiet to iepriekš saražojuši un nodevuši sistēmā.
Ekonomiski taisnīgs princips, bet neizdevīgs saules paneļu īpašniekiem, jo nevarēs vairs saņemt dārgās ziemas kwh par savām vasaras kwh.
Vēl viens tāds pats "izdevīguma" stimuls saules paneļiem veidojas no joprojām absurdā un ekonomiski nepamatotā sadales tarifa struktūras - pastāvīgās daļas (atkarīga no pieslēguma jaudas) un mainīgās daļas(atkarīga no pārvadītā elektroenerģijas apjoma) proporcijas, kura paredz lielāko pakalpojuma izmaksu daļu nosegt ar mainīgo daļu, kas ir atkarīga no tīklā pārvadītās elektroenerģijas apjoma - saules paneļu īpašnieki nemaksā šo mainīgo sadales tarifa daļu par savu saražoto elektroenerģijas apjomu.
Rezultātā šīs izmaksas, kuras ir ierēķinātas, caur sadales tarifu ir jānosedz citiem.
Kamēr nav daudz uzstādīto saules paneļu jaudas, un to kopējais ģenerācijas apjoms ir niecīgs, sadales tīkls to var nosegt uz savas peļņas rēķina, nepalielinot tarifu citiem.
Ir skaidrs, ka ilgstoši šāds regulējums nevarēs pastāvēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nav ne ekonomiski, ne tiesiski korekts. Cik zināms, Sadales tīkls jau strādā pie šīs tarifu struktūras izmaiņas, jo loģiski būtu tarifa mainīgo daļu būtiski samazināt vai pat atteikties no tās vispār.
Tādejādi visdrīzāk jau tuvākajā nākotnē pazudīs viens būtisks saules paneļu "izdevīguma" aspekts.
Saules paneļu īpašniekiem nav jāmaksā arī OIK par savu saražoto elektroenerģijas apjomu (lieki jautāt - kurš viņu vietā to samaksā?...). Taču arī šis saules paneļu "izdevīguma" aspekts mazinās. Un, ja Ekonomikas ministrija beidzot sāks reāli apkarot OIK afēru, nevis turpinās to piesegt, tad arī šis "izdevīguma" aspekts tuvākajā nākotnē kļūs pavisam niecīgs.
Un, ja Eiropas paustā apņēmība veikt savus mājas darbus, lai turpmāk novērstu šādus elektroenerģijas cenu lēcienus, kādu piedzīvojam tagad, nepaliks tikai tukši solījumi (un visdrīzāk tā arī būs), tad rezultātā jau pārskatāmā nākotnē saules paneļu uzstādītājiem pazudīs visi augstākminētie iemesli, kāpēc mājsaimniecībām būtu ekonomiski "izdevīgi" sev uzstādīt saules paneļus, pie to esošās dārdzības un efektivitātes.
Tāpēc, lemjot par saules paneļu uzstādīšanu, pareizi būtu nevis izmantot esošo apstākļu izdevīgumu (kuri ir ļoti neparasti un nebūs ilgtspējīgi), bet rēķināties ar sagaidāmajām izmaiņām un ilgtermiņa tendencēm. Jo visdrīzāk šīs tehnoloģijas jums neatmaksāsies ne 6, ne 7 gados, kā to sola šo tehnoloģiju pārdevēji.
Tiem, kuri tomēr vēlas apsvērt saules paneļu uzstādīšanu savām vajadzībām, svarīgs padoms - pieprasiet izvērstu aprēķinu:
- kādas ir visas nepieciešamās sākotnējās investīcijas (ne tikai saules paneļos, bet arī nepieciešamais aprīkojums pieslēguma izveidošanai un uzstādīšanas izmaksas)?
- cik liela ir aprēķinos izmantotā saules paneļu elektroenerģijas izstrāde, un kāds ir tās profils?
- ar kādām elektroenerģijas tirgus cenas prognozēm tiek aprēķināts jums solītais izdevīgums (salīdziniet ar datiem Nordpool biržā)?
- kāda ir aprēķinos izmantotā sadales tarifa struktūra un OIK apjoms? (Ņemiet vērā augstākminētās sagaidāmās izmaiņas.)
Un tad paši varat parēķināt, cik ticami ir tas, ko jums piedāvā - vai un kad visi šie ieguldījumi jums reāli atmaksāsies? (Šeit būtu vērts ņemt vērā naudas plūsmas diskontēto vērtību, jo iztērētā nauda tagad un pēc 10 vai 20 gadiem iegūtā nauda nav viens un tas pats...)
Es vismaz pagaidām tā arī neesmu atradis neko izdevīgāku sev kā vienkārši pirkt sev vajadzīgo elektroenerģiju no tīkla.
Bet varbūt tomēr kāds beidzot var parādīt reālistiskus aprēķinus un pārliecināt par pretējo? Pagaidām tā arī neviens to nav spējis izdarīt!
Ja šai varai tiešām rūpētu Latvijas sabiedrības liktenis vairāk par iespēju īstenot kārtējo afēru, tad to naudu, kuru šī alkatīgā, mazspējīgā vara ir iecerējusi iztērēt, lobējot dārgu importēto tehnoloģiju biznesu (līdzīgi kā savulaik OIK stacijas), pareizāk būtu bijis novirzīt māju energoefektivitātes programmu finansēšanai - labums no tā būtu visiem, lielāks, turklāt reāls!
Attēlā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
* Ņemiet vērā, ka raksts publicēts šā gada janvārī.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
