Ja saimnieki atļauj, arī mēs, „Progresīvie”, varam rakstīt Krieviju ar mazo „k” un izlikties, ka gribam tai kaut ko atņemt!
Andris Šuvajevs, Progresīvie16.03.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā Eiropas valstu līderi pulcējās, lai lemtu par finansējumu drošībai un aizsardzībai. Plāni ir nozīmīgi – tie apliecina, ka krīzes brīžos Eiropa spēj vienoties par kopīgām investīcijām. Priekšlikumi paredz pieļaut atkāpes no budžeta deficīta (līdzīgi kā 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija), kā arī veidot jaunu finanšu instrumentu aizdevumiem 150 miljardu eiro vērtībā. Eiropas finansiālā spēja vienmēr ir bijusi lielāka, nekā brīžiem šķiet: tas joprojām ir viens no turīgākajiem pasaules reģioniem, kam netrūkst līdzekļu apjomīgām investīcijām.
Ierastais izaicinājums ir vienoties par to, kurš un kā mobilizēs investīcijas. Šķēršļi ir drīzāk politiski nekā finansiāli. To apliecina arī jautājums par iesaldēto krievijas aktīvu iespējamo konfiskāciju – risinājums, kas vismaz šobrīd vēl nav iekļauts Eiropas līderu finanšu munīcijā.
Pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada pavasarī Eiropas Savienība (ES) iesaldēja un ierobežoja tās jurisdikcijā esošos krievijas centrālās bankas aktīvus kopumā aptuveni 258 miljardus eiro1, kas atrodas Beļģijā, "Euroclear Bank" sistēmā. Šie aktīvi pārsvarā ir Eiropas valstu un ASV obligācijas jeb parādzīmes. ES lēmums pirms trim gadiem bija patiesi negaidīts. Tas bija spēcīgs sitiens, par kuru krievija joprojām regulāri sūdzas, saucot to par "zādzību".
Lai arī šāds lēmums demonstrēja Eiropas apņēmību maksimāli vājināt krievijas ekonomiku, ilgāku laiku šie aktīvi vienkārši palika iesaldēti un ierobežoti, krievijai turpinot pelnīt, pateicoties naftas un gāzes eksportam. Situācija mainījās pērn, kad G7 valstis vienojās izmantot procentu ienākumus no krievijas aktīviem, lai sniegtu finansiālu palīdzību Ukrainai. Pat iesaldēti šie aktīvi turpina gūt peļņu, tikai krievija nevar tai piekļūt. G7 valstis uzskatīja, ka krievijai nav nekādu tiesību uz šiem ienākumiem, tāpēc lēma novirzīt tos Ukrainai divpusēju aizdevumu formā. Pirmos trīs miljardus eiro Eiropas Komisija piešķīra Ukrainai šī gada janvārī.
G7 valstis iepriekš ir paudušas, ka aktīvi paliks iesaldēti līdz brīdim, kad krievija samaksās par Ukrainai nodarīto postu. Taču, ņemot vērā strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju un ASV nostājas maiņu, Eiropai ir jāpieņem lēmums šos aktīvus konfiscēt un novirzīt Ukrainai pilnā apmērā.
Patlaban ir īstais un, iespējams, vienīgais brīdis šādai rīcībai. Vasaras sākumā Eiropas valstīm būs atkārtoti jālemj par attiecīgo sankciju pagarināšanu, kas var izrādīties aizvien sarežģītāk.
Patlaban, kad Eiropa "meklē naudu" aizsardzībai un drošībai, iesaldētie krievijas aktīvi ir jāuzlūko tieši šādā perspektīvā: kā finansējums Ukrainai, kas stiprinās pašas Eiropas drošību. Iesaldēto krievijas aktīvu konfiskācija ir pareizais risinājums gan politiski, gan ētiski.
Turklāt jāņem vērā, ka plānotās izmaksas Ukrainas atjaunošanai pēc kara būs vismaz 500 miljardi eiro.2 Uz Eiropas spēju nodrošināt tik apjomīgu finansējumu ir jāraugās kritiski, jo šībrīža apstākļos Eiropas galvenā interese būs savu aizsardzības spēju uzlabošana.
Iesaldēto aktīvu konfiscēšana varētu šķist samērā vienkāršs politisks un finansiāls risinājums. Taču diemžēl vairākas Eiropas valstis līdz šim ir bijušas pret. Iebildumi ir pārsvarā juridiski. Piemēram, tiek argumentēts, ka konfiskācija būtu starptautisko tiesību pārkāpums.
Katra valsts bauda suverēno imunitāti, kas liedz citām valstīm patvaļīgi rīkoties ar tās īpašumu. Tiek arī norādīts, ka Eiropa šobrīd neatrodas de iure karastāvoklī ar krieviju, tāpēc tik drastiskam solim neesot pamata.
Tomēr šie argumenti neiztur kritiku. Starptautiskās tiesības pārkāpa pati krievija, brutāli iebrūkot suverēnā valstī, nogalinot tās iedzīvotājus, iznīcinot infrastruktūru un okupējot daļu teritorijas. Tāpēc ne krievija, ne citas valstis nevar apelēt pie krievijas tiesību ievērošanas, atsaucoties uz starptautiskās kārtības normām.
Diezgan skeptiska par iesaldēto aktīvu konfiskāciju līdz šim ir bijusi arī Eiropas Centrālā banka. Tā raizējas par monetāro stabilitāti, investoru uzticību eirozonai un eiro kā drošai rezerves valūtai, paužot bažas, ka citas valstis vienkārši izvairīsies ieguldīt savus līdzekļus eirozonā un aktīvos, kas ir denominēti eiro valūtā, ja tās redzēs, ka šie aktīvi jebkurā brīdī var tikt konfiscēti.
Tomēr arī šie argumenti uz kopējā fona izskatās diezgan vāji. Ja tā, tad investoru paļāvība un eirozonas uzticamība būtu cietusi jau pirms trim gadiem, kad agresorvalsts aktīvi tika iesaldēti un ierobežoti. Solis no iesaldēšanas līdz konfiskācijai ir daudz īsāks nekā no neierobežotas darbības līdz iesaldēšanai. Saprotams, ka centrālās bankas visumā apšaubīs jebkādu rīcību, kas varētu apdraudēt valūtas reputāciju, tomēr politiķiem nav vienmēr jāprasa centrālo banku atļauja.
Jāņem arī vērā, ka pati krievija jau šobrīd plāno līdzīgas darbības attiecībā uz rietumvalstu aktīviem krievijā.3 Te gan jāmin, ka krievija apsver privātā sektora aktīvu konfiskācijas, turpretī Eiropa – tikai valstij piederošos aktīvus. Nekas neliecina, ka, plānojot konfiskācijas, krievijai rūpētu starptautiskās tiesības, un nav arī skaidrs, vai Eiropas valstu nodokļu maksātājiem vajadzētu uztraukties par Rietumu kompāniju investīcijām krievijā.
Tā vai citādi, krievija, visticamāk, tāpat necer atgūt Beļģijā un Francijā noguldīto naudu. Tomēr lielākie šķēršļi ir nevis iepriekšminētie juridiskie argumenti, bet gan tīri politiski apsvērumi – pašiem beļģiem ir ievērojams finanšu portfelis krievijā, tāpat kā Francijas uzņēmumiem. Tam gan nevajadzētu traucēt Latvijai izdarīt politisko spiedienu uz kolēģiem, līdzīgi kā to šobrīd dara Igaunija.4 Laika vairs nav daudz. Iespējams, var piekrist arī radošiem juridiskiem risinājumiem, piemēram, šos līdzekļus kapitalizēt, izdodot obligācijas, vai strukturēt līdzīgi G7 aizdevumiem, tomēr efektīvākais rīks būtu vienkārša konfiskācija. Tam vajadzētu kļūt par vienu no mūsu diplomātijas galvenajiem uzdevumiem.
* Es savā rakstā 'krieviju' apzināti rakstu ar mazo 'k'
1 https://www.brusselstimes.com/1450382/over-e250-billion-of-russian-assets-frozen-in-belgium
2 https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-needs-486-bln-recover-rebuild-after-nearly-two-years-war-world-bank-2024-02-15/
3 https://www.reuters.com/world/europe/russia-widen-asset-seizing-power-with-new-legislation-sources-say-2025-02-07/
4 https://www.reuters.com/world/europe/estonia-new-push-get-eu-seize-russian-assets-ukraine-2025-02-23/
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
