Ja samelo vienreiz, vai pamats domāt, ka pārējos jautājumos tiek stāstīta taisnība? Jebšu - Rimšēvičs melu valstībā
Kasīklis18.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ilmāra Rimšēviča lieta pēdējā laikā tiek locīta dažādākos griezumos – sākot no nozīmētās tiesneses negaidīti pieņemtā lēmuma par amata atstāšanu, beidzot ar iesniegtajiem pieteikumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tomēr šoreiz nebūs stāsts par šiem jautājumiem, kur pirmais būtu visnotaļ interesants, jo loģiska izskaidrojuma tiesneša amata atstāšanai nav.
Nelielai atkāpei iesākumā par Inesi Bitenieci:
2013.gada 18.aprīlī Inese Biteniece nodod tiesneša zvērestu.1
2016.gada 18.februārī Saeima apstiprināja Inesi Bitenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.2
2019.gada 17.oktobrī Saeima atbrīvoja no amata Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci no amata pēc pašas vēlēšanās.3
Likuma “Par tiesu varu”4 60.panta pirmajā daļā ir noteikts: rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros.
Savukārt tā paša panta otrās daļas pirmais teikums nosaka: pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.
Bitenieces gadījumā tik viens jautājums: vai tiešām persona, kura ilgstoši un mērķtiecīgi ir gājusi uz tiesneša amatu, pēkšņi tāpat to nolemj pamest?
Šoreiz Bitenieci pieminēju tā – garāmejot, fonam. Būtiskāko akcentu vēlos likt pavisam uz ko citu. Vai cilvēks, kurš reiz pieķerts melos, var teikt taisnību, vai svarīgāk – vai viņam vispār vairs var ticēt. Šajā reizē tik salikšu faktus, kuri pieejami ikkatram. Nekādus secinājumus neizdarīšu, atstāšu tos katra paša ziņā. Tiesa, par katra paziņojumā minēto kādu jautājumu gan uzdošu.
Stāsts būs par bēdīgi slavenām fotogrāfijām, kurās Rimšēvičs ir redzams kopā ar Krievijas darboņiem, kuri ir pietuvināti Putinam.
Viss sākās ar Associated Press ievoietoto fotogrāfiju un rakstu.5
Nebija ilgi jāgaida, kad arī Rimšēvičs nāca klajā ar paziņojumiem: runājot par šo fotoattēlu, Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš preses konferencē kopā ar Rimšēviču paziņoja, ka saistībā ar šo bildi tiks sagatavots iesniegums Drošības policijā, jo esot pazīmes, ka šī fotogrāfija ir falsificēta, montēta.6
Jāatzīmē, ka nekāds iesniegums sagatavots netika, tā ka jautājums – kas tad šajā bildē ir falsificēts vai montēts? To Rimšēvičs vai viņa advokāts nav uzskatījuši par vajadzīgu pateikt.
Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas Bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šis foto ir montēts un falsificēts.”7
Interesanti, tas, ka viņam šādas bildes nav, jau automātiski nozīmē, ka fakts nav noticis? Tā arī atkal izskan apgalvojumi par montētu un falsificētu bildi, bet – tieši kas tur nav tā – par to kautrīgi tiek paklusēts.
Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, aģentūrai LETA apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds. Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.8
Jau trešo reizi tiek runāts par rediģēšanu un montāžu, bet precīzi, kas un kā darīts, nav pateikts. Tā arī – eksperti laikam ir tik neatkarīgi, ka arī viņu vārdi un uzvārdi nav publiskojami, lai varētu pārliecināties par viņu kompetenci.
Tiesa, visu iepriekš Rimšēviča pausto par fotogrāfiju autentiskumu apgāž tās pašas drošības iestādes, proti, drošības iestādes neapšauba, ka izplatītā fotogrāfija, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopā ar vairākām personām, ir autentiska, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).9
Rimšēvičs apgalvoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā.10
Pēc būtības – kāda starpība – makšķerēt vai zvejot. Būtiskākais – kādā kompānijā. Par šo viņš gan smalkjūtīgi paklusē. Maz ticams, ka tādu grandu kompānijā varētu kāds neviļus nokļūt.
Rimšēvičs Latvijas Televīziju informēja, ka viņam tiek inkriminēts, ka pirms vairākiem gadiem viņš it kā neesot apmaksājis makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku. "Jā, es biju makšķerēt. Bet tā ir sena pagātne," viņš sacīja "Panorāmai".11
Rimšēviča paustās puspatiesības ir vienkārši graujošas. Ja jau reiz pasaka, ka jā, ir bijis, tad tikpat labi varēja arī pateikt, kas apmaksājis, protams, ja tas nav slēpjams fakts.
Jau daudz vēlāk varēja lasīt šādas ziņas: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nav bijis patiess savos apgalvojumos, ka foto no viņa brauciena uz Kamčatku krievu militāristu pavadībā ir falsificēts. To, publicējot vairāk nekā 40 jaunu fotogrāfiju no skandalozā brauciena, pierāda jaunā izdevniecības Dienas mediji grāmata.
Vai Rimšēvics par savām bildēm melo vai ne, to jau tagad katrs var izsecināt pats, bet, ja saskaita 2 + 2, tad neviļus rodas jautājums, vai Rimšēvica teiktajam arī pārējos jautājumos var ticēt? Man jau šķiet, ka ne.
Savdabīgi, ka par Latvijas Bankas prezidentu ir ticis turēts cilvēks, kurš melo. Nez, kādus melus viņš vēl visiem sastāstījis? Jāatzīmē, ka likumā “Par Latvijas Banku” bankas prezidentam netiek izvirzītas prasības pēc nevainojamas reputācijas. Nez, tas kļūdaini vai ar nodomu?
Atsaucot prātā sakāmo “Meliem īsas kājas”, ir tik laika jautājums, kad Rimšēviča patiesie “varoņdarbi” reiz nāks gaisā, un tad jau arī nāks gaismā visi tie, kuri šo varoni ir pieseguši. Domājams, ka tur būs materiāls jau vairākām grāmatām.
1 https://www.ta.gov.lv/LV/aktualitates_17/informacija_54/cetras_jaunas_tiesneses_nodos_tiesnesa_zverestu__C692.html
2 http://saeima.lv/lv/transcripts/view/348
3 https://www.vestnesis.lv/op/2019/212.13
4 https://likumi.lv/ta/id/62847-par-tiesu-varu
5 https://apnews.com/eec030c721494c7aa039a6c7c8c4d898
6 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/arvalstu-mediji-publice-rimsevicu-kompromitejosu-foto-14191553
7 https://skaties.lv/zinas/latvija/mana-arhiva-tadas-bildes-nav-rimsevics-pielauj-ka-atputas-foto-no-krievijas-ir-falsifikacija/
8 https://www.apollo.lv/6478649/fotografija-kur-rimsevics-atpusas-kamcatka-esot-redigeta-un-monteta
9 https://www.delfi.lv/news/national/politics/rimsevica-foto-no-zvejas-kamcatka-drosibas-iestades-bildes-autentiskumu-neapsauba.d?id=49769859
10 http://www.la.lv/devies-uz-kamcatku-makskeret-lasus-rimsevics-komente-skandalozo-foto
11 https://jauns.lv/raksts/zinas/287086-rimsevics-neizpratne-kapec-vinam-inkrimine-ari-copi-kamcatka-ta-ir-sena-pagatne-ja-biju-makskeret
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
