Ja samelo vienreiz, vai pamats domāt, ka pārējos jautājumos tiek stāstīta taisnība? Jebšu - Rimšēvičs melu valstībā
Kasīklis18.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ilmāra Rimšēviča lieta pēdējā laikā tiek locīta dažādākos griezumos – sākot no nozīmētās tiesneses negaidīti pieņemtā lēmuma par amata atstāšanu, beidzot ar iesniegtajiem pieteikumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tomēr šoreiz nebūs stāsts par šiem jautājumiem, kur pirmais būtu visnotaļ interesants, jo loģiska izskaidrojuma tiesneša amata atstāšanai nav.
Nelielai atkāpei iesākumā par Inesi Bitenieci:
2013.gada 18.aprīlī Inese Biteniece nodod tiesneša zvērestu.1
2016.gada 18.februārī Saeima apstiprināja Inesi Bitenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.2
2019.gada 17.oktobrī Saeima atbrīvoja no amata Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci no amata pēc pašas vēlēšanās.3
Likuma “Par tiesu varu”4 60.panta pirmajā daļā ir noteikts: rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros.
Savukārt tā paša panta otrās daļas pirmais teikums nosaka: pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.
Bitenieces gadījumā tik viens jautājums: vai tiešām persona, kura ilgstoši un mērķtiecīgi ir gājusi uz tiesneša amatu, pēkšņi tāpat to nolemj pamest?
Šoreiz Bitenieci pieminēju tā – garāmejot, fonam. Būtiskāko akcentu vēlos likt pavisam uz ko citu. Vai cilvēks, kurš reiz pieķerts melos, var teikt taisnību, vai svarīgāk – vai viņam vispār vairs var ticēt. Šajā reizē tik salikšu faktus, kuri pieejami ikkatram. Nekādus secinājumus neizdarīšu, atstāšu tos katra paša ziņā. Tiesa, par katra paziņojumā minēto kādu jautājumu gan uzdošu.
Stāsts būs par bēdīgi slavenām fotogrāfijām, kurās Rimšēvičs ir redzams kopā ar Krievijas darboņiem, kuri ir pietuvināti Putinam.
Viss sākās ar Associated Press ievoietoto fotogrāfiju un rakstu.5
Nebija ilgi jāgaida, kad arī Rimšēvičs nāca klajā ar paziņojumiem: runājot par šo fotoattēlu, Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš preses konferencē kopā ar Rimšēviču paziņoja, ka saistībā ar šo bildi tiks sagatavots iesniegums Drošības policijā, jo esot pazīmes, ka šī fotogrāfija ir falsificēta, montēta.6
Jāatzīmē, ka nekāds iesniegums sagatavots netika, tā ka jautājums – kas tad šajā bildē ir falsificēts vai montēts? To Rimšēvičs vai viņa advokāts nav uzskatījuši par vajadzīgu pateikt.
Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas Bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šis foto ir montēts un falsificēts.”7
Interesanti, tas, ka viņam šādas bildes nav, jau automātiski nozīmē, ka fakts nav noticis? Tā arī atkal izskan apgalvojumi par montētu un falsificētu bildi, bet – tieši kas tur nav tā – par to kautrīgi tiek paklusēts.
Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, aģentūrai LETA apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds. Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.8
Jau trešo reizi tiek runāts par rediģēšanu un montāžu, bet precīzi, kas un kā darīts, nav pateikts. Tā arī – eksperti laikam ir tik neatkarīgi, ka arī viņu vārdi un uzvārdi nav publiskojami, lai varētu pārliecināties par viņu kompetenci.
Tiesa, visu iepriekš Rimšēviča pausto par fotogrāfiju autentiskumu apgāž tās pašas drošības iestādes, proti, drošības iestādes neapšauba, ka izplatītā fotogrāfija, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopā ar vairākām personām, ir autentiska, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).9
Rimšēvičs apgalvoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā.10
Pēc būtības – kāda starpība – makšķerēt vai zvejot. Būtiskākais – kādā kompānijā. Par šo viņš gan smalkjūtīgi paklusē. Maz ticams, ka tādu grandu kompānijā varētu kāds neviļus nokļūt.
Rimšēvičs Latvijas Televīziju informēja, ka viņam tiek inkriminēts, ka pirms vairākiem gadiem viņš it kā neesot apmaksājis makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku. "Jā, es biju makšķerēt. Bet tā ir sena pagātne," viņš sacīja "Panorāmai".11
Rimšēviča paustās puspatiesības ir vienkārši graujošas. Ja jau reiz pasaka, ka jā, ir bijis, tad tikpat labi varēja arī pateikt, kas apmaksājis, protams, ja tas nav slēpjams fakts.
Jau daudz vēlāk varēja lasīt šādas ziņas: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nav bijis patiess savos apgalvojumos, ka foto no viņa brauciena uz Kamčatku krievu militāristu pavadībā ir falsificēts. To, publicējot vairāk nekā 40 jaunu fotogrāfiju no skandalozā brauciena, pierāda jaunā izdevniecības Dienas mediji grāmata.
Vai Rimšēvics par savām bildēm melo vai ne, to jau tagad katrs var izsecināt pats, bet, ja saskaita 2 + 2, tad neviļus rodas jautājums, vai Rimšēvica teiktajam arī pārējos jautājumos var ticēt? Man jau šķiet, ka ne.
Savdabīgi, ka par Latvijas Bankas prezidentu ir ticis turēts cilvēks, kurš melo. Nez, kādus melus viņš vēl visiem sastāstījis? Jāatzīmē, ka likumā “Par Latvijas Banku” bankas prezidentam netiek izvirzītas prasības pēc nevainojamas reputācijas. Nez, tas kļūdaini vai ar nodomu?
Atsaucot prātā sakāmo “Meliem īsas kājas”, ir tik laika jautājums, kad Rimšēviča patiesie “varoņdarbi” reiz nāks gaisā, un tad jau arī nāks gaismā visi tie, kuri šo varoni ir pieseguši. Domājams, ka tur būs materiāls jau vairākām grāmatām.
1 https://www.ta.gov.lv/LV/aktualitates_17/informacija_54/cetras_jaunas_tiesneses_nodos_tiesnesa_zverestu__C692.html
2 http://saeima.lv/lv/transcripts/view/348
3 https://www.vestnesis.lv/op/2019/212.13
4 https://likumi.lv/ta/id/62847-par-tiesu-varu
5 https://apnews.com/eec030c721494c7aa039a6c7c8c4d898
6 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/arvalstu-mediji-publice-rimsevicu-kompromitejosu-foto-14191553
7 https://skaties.lv/zinas/latvija/mana-arhiva-tadas-bildes-nav-rimsevics-pielauj-ka-atputas-foto-no-krievijas-ir-falsifikacija/
8 https://www.apollo.lv/6478649/fotografija-kur-rimsevics-atpusas-kamcatka-esot-redigeta-un-monteta
9 https://www.delfi.lv/news/national/politics/rimsevica-foto-no-zvejas-kamcatka-drosibas-iestades-bildes-autentiskumu-neapsauba.d?id=49769859
10 http://www.la.lv/devies-uz-kamcatku-makskeret-lasus-rimsevics-komente-skandalozo-foto
11 https://jauns.lv/raksts/zinas/287086-rimsevics-neizpratne-kapec-vinam-inkrimine-ari-copi-kamcatka-ta-ir-sena-pagatne-ja-biju-makskeret
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
