Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

[1.] Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” (turpmāk tekstā – biedrība) aicina 14. Saeimu turpināt skatīt likumprojektu Nr.438/Lp10 - grozījumus Satversmes 65. pantā: piešķirt pašvaldību domēm likumu ierosināšanas tiesības. Šo likumprojektu Saeima balsojot jau tika pieņēmusi skatīšanai. Tagad 14. Saeima var lemt turpināt skatīšanu.

[2.] Lūdzam atjaunot deputātu vienlīdzības principu komisijās, t.i. pieņemt komisiju izveidošanas noteikumus līdzīgus, kā jau bija 1., 2., 3., 4. Saeimās un arī 5., 6., 7. Saeimās. Vienlīdzības principa būtība: komisijā no katras frakcijas ne vairāk kā 2 deputāti.

[3.] Biedrības ieskatā pašlaik nepareizi tiek piedāvāts pirmajā sēdē balsot citu aritmētisko formulu. 13. Saeimā pastāvēja nepareiza 13. Saeimas aritmētika-formula: katrā komisijā līdz 5 deputātiem no lielās frakcijas, bet no mazākas - 1 vai 2 deputāti. Ar šādu formulu Saeimas komisijas nespēj vispusīgi spriest, bet tās pakļaujas vienpusīgam partijas vai biznesa diktātam. Rezultāts: steidzamības-brāķa likumi, kaitējums vēlētājiem.

[5.] Biedrības ieskatā uzsvērtā skaitliskā nevienlīdzība komisijās izveido apstākļus, kuri ir krasā pretrunā Satversmes negrozāmajam pamatam, 6., 14, 32. pantiem. Balsošanai ir plenārsēde. Bet komisijā ir vajadzīga gudrība un pieredze, nevis balsošanas mašīna! Faktiski šī formula komisijās likvidē deputātu brīvību un liedz tiem iespēju īstenot vēlētāju pārstāvību.

[6.] Biedrība arī vērš uzmanību, ka valsts prezidents E. Levits pat trīs reizes savulaik pieprasījis pārtraukt nepareizo praksi Saeimā. Pamatā iebilst nepamatotām steidzamībām, ar kurām izrauj caur Saeimu greizus projektus, apejot valsts prezidenta tiesības likumu neizsludināt. Bet greizums ir tiešas sekas tam, ka ir greizi komisiju izveides noteikumi, kuri pilnībā likvidē deputātu vienlīdzību komisijās un pakļauj diktātam bez domāšanas akceptēt jebkuru lēmumu, kāds ir komisijai pasūtīts "no augšas".

Ja skata vēsturi, tad 5., 6. Saeimā, arī 7. Saeimā komisijās bija līdz 2 deputāti no frakcijas, kas garantēja, ka viedokļus var izteikt un tos apspriest., Arī no mazākuma komisija varēja pieņemt un atbalstīt likumprojektu, virzīt to uz sēdi. Iztika bez aritmētiskā diktāta komisijā. Ar agrāko komisiju nolikumu, kas ļāva uzskatu brīvību komisijās, mazāk likumu tika apstrīdēti Satversmes tiesā.

Atzīmējams, ka paredzamās 2022.-2023. krīzes pārvarēšanai ir nepieciešama pieredze un profesionālā kvalifikācija. Saeimai ir iespējas to risināt ar individuālu lēmumu.

[7.] Ja vara pieder tautai – tad, loģiski, arī tautas vietniekiem vajag plašas pilnvaras, lai pildītu vēlētāju uzdevumus (un personisko neatkarību lemt pašam). Satversme neparedz partijas, paredz proporcionālos sarakstus, kurus veido un iesniedz 100 vēlētāji. Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa - ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras. Izraksts no Konstitucionālo tiesību komisijas, ko vadīja E. Levits 17.09.2012.: 

Satversmi var grozīt tikai konstitucionālais likumdevējs. Satversme paredz divu veidu konstitucionālo likumdevēju - vienkāršo un kvalificēto konstitucionālo likumdevēju. Vienkāršā konstitucionālā likumdevēja funkciju veic regulārais (ikdienas) likumdevējs - Saeima - ar īpašu - konstitucionālu vairākumu, kuru definē Satversmes 76. pants: „Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu." 

Ja Saeimā šāds konstitucionālais vairākums jautājumā par Satversmes grozījumu ir panākts, tad Saeima funkcionāli no vienkāršā likumdevēja kļūst par vienkāršo konstitucionālo likumdevēju. Vienkāršais konstitucionālais likumdevējs ir tiesīgs grozīt visus Satversmes pantus, bet grozījumiem 1. - 4., 6. un 77.pantā nepieciešams kvalificētā konstitucionālā likumdevēja apstiprinājums. 

Satversmes 1. - 4., 6. un 77.panta grozījumi - vienalga, vai tos vispirms būtu apstiprinājis vienkāršais konstitucionālais likumdevējs (tas ir, Saeima saskaņā ar Satversmes 76.pantu) vai arī šāda iniciatīva saskaņā ar Satversmes 78. pantu nāktu tieši no Pilsoņu kopuma vidus, - jebkurā gadījumā jāapstiprina, respektīvi, jāpieņem tautas nobalsošanā, turklāt saskaņā ar Satversmes 79.panta pirmo daļu par grozījumiem jānobalso vairāk nekā pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņu kopuma locekļiem. Ja šis vairākums ir panākts, tad pilsoņu kopums šo lēmumu pieņem kā kvalificētais konstitucionālais likumdevējs.

Novērtē šo rakstu:

41
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...