Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais, 2022. gads Latvijai būs ļoti būtisks, jo 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kuras noteiks mūsu valsts attīstības kursu turpmākos četrus gadus – līdz pat 2027. gadam.

Pirms runājam par šo vēlēšanu nozīmi, jānorāda, ka visam, par ko tagad runājam, būs jēga vien tad, ja Eiropā nesāksies kaut kādas lielākas jukas. Taču, ja Eiropā saglabāsies daudzmaz stabils miers, tad šī gadsimta trešā desmitgade iezīmēsies ar epohālu uzskatu sadursmi starp halucinācijām un realitāti. Starp arvien pieaugošiem meliem un patiesību. Starp absurdu un veselo saprātu.

Aizvadītā desmitgade Eiropā jau izgaisināja (tiesa, ne līdz galam) vienu paprāvu halucināciju - multikulturālismu kā vēlamu un visādi veicināmu Eiropas nākotnes modeli. 2015./2016. gada migrantu krīze deva pamatīgu triecienu šai halucinācijai. Arvien vairāk cilvēku sāk atjēgties no ilgus gadus publiskajā telpā uzturētas halucinācijas un ierauga, ka liels skaits pilnīgi citas kultūras ļaužu visapkārt nemaz nav tik jauki, kā tika sludināts. Automašīnu dedzināšanas tradīcija Jaungada naktī valstīs, kur šī halucinācija bija īpaši populāra, ir šī “jaukuma” skaidrākā izpausme.

Taču, ja vienas halucinācijas pazūd, tad to vietā rodas citas. Ja liela daļa no šīm halucinācijām mūs tieši neskar - piemēram, ideja, ka nav vis divi dzimumi, bet gan plašs, nepārtraukts genderu spektrs, kurā katrs var atrast savu “patieso” identitāti, tad citas halucinācijas mūsu ikdienu skar ļoti tieši. Piemēram, tā dēvētais zaļais kurss, kura ietvaros parādās arvien jaunas, no realitātes atrautas “idejas”. Piemēram, priekšlikums aizliegt krāsns apkuri vai tagad vēl “progresīvākā” Rīgas domes ideja - aizliegums mājoklī ierīkot gāzes apkuri.

Lai šo “zaļā kursa” halucināciju izgaisinātu, būs ilgi un smagi jācīnās, jo šobrīd, vismaz Rietumeiropā, sabiedrības vairākums to uztver nevis kā halucināciju, bet gan kā visīstāko realitāti. Vēl vairāk, Rietumeiropā tā ir galvenā ideja. “Lielais stāsts”.

Vācijas jaunās koalīcijas līguma 177 lapaspusēs divas trešdaļas teksta ir tieši par to. Par šo “zaļo kursu”. Viss pārējais skaitās maznozīmīgs. Daudzviet Rietumeiropā līdzīgi priekšlikumi, kādus Jaungada priekšvakarā pieņēma Rīgas dome, tiktu uzņemti ar sapratni. Kā ļoti moderni un savlaicīgi. Var rasties jautājums - kāpēc?

Atbilde slēpjas sociālajā psiholoģijā. Cilvēkiem ir vitāli nepieciešams kāds augstāks mērķis. Dzīves jēga, kura nebūtu tikai naudā izmērojama. Tas cilvēkiem nepieciešams pat tad, ja viņi paši to neapzinās. Tā Latvijas politiskās vides kvalitātes kritumu daudzi skaidro ar to, ka pēc iestāšanās NATO, ES, eiro ieviešanas nav bijuši lielāki valstiski mērķi un šo mērķu trūkums dezorientējis vēlētājus, kas savukārt ļāvis dažādiem klauniem nonākt politikā. “Progresīvo” panākumus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un viņu līdz šim augošos (nez, kā būs pēc šīs ziemas) reitingus arī nodrošināja prasme laikus piesmērēties šim “lielajam stāstam”.

Pārtikušajai vidusšķirai Rietumos un daļēji arī pie mums mantiskie labumi kļuvuši neinteresanti. Kā viss ikdienišķais, it kā pašsaprotamais. Tāpēc dažādi “pasaules glābšanas” plāni, klimatneitralitāte un citas “progresīvās” idejas kļūst populāras, tās uzbudina, saviļņo ļaužu prātus.

Jāsaprot, ka šeit nerunājam par tādām pašsaprotamām un gluži reālām lietām kā mazāks piesārņojums, vides tīrība, dabas saglabāšana, humāna un sociāli atbildīga iekārta. Runa ir par atsevišķām himerām, halucinācijām, kuras liek mazapdzīvotajā un mežiem bagātajā Latvijā ieviest neadekvātus individuālās apkures ierobežojumus.

Taču atgriezīsimies pie 14. Saeimas vēlēšanām. Var rasties jautājums, kāpēc pie halucināciju mīļotāju partijām esmu pieskatījis ne tikai “Progresīvos”, bet arī tādu it kā pragmatisku politisko spēku kā “Vienotība” un pavļutiešus/jaunupiešus. Tāpēc, ka cīņa starp “Grētas lieciniekiem” un reālistiem notiks tieši Briselē, bet “Vienotība”, tāpat kā “AzartspēlēmPar” vienmēr rūpīgi seko, lai neviens viņiem nevarētu pārmest, ka viņi neiet ar Briseli kopsolī. Tā kā tuvākajos gados Briselē (Berlīnē un Parīzē) diriģēt parādi turpinās tūnbergieši, arī mūsu vējrādītāju partijas maršēs viņiem līdzi.

Lai arī pašreizējās gāzes cenas un citu ikdienas preču gaidāmais cenu lēciens daudziem liks kritiskāk paraudzīties uz tūnbergiešu sektas darbību, pagaidām nekāds būtisks lūzums masu apziņā vēl nav vērojams. Rietumeiropa apgarotā pārliecībā turpina iet tālāk savu pašu halucināciju pavadā. Trīs Vācijas atomelektrostaciju slēgšana aizvadītā gada nogalē un atlikušo trīs darbības apturēšana līdz šā gada beigām diez vai uzlabos enerģētisko situāciju Eiropā turpmākajos gados.

Jaunie enerģijas tarifi jāuztver kā kārtējais rēķins par šī “lielā stāsta” realizāciju, bet nekas neatvēsina apstulbotus prātus pārliecinošāk par nepieciešamība vērt vaļā makus. Īpaši, ja tas jādara nevis vienreiz, bet gan katru dienu un ar katru nākamo reizi jāmaksā arvien vairāk. Tā vēlētājos var ātri vien atgriezties interese par materiālām vērtībām, kas arī ir pamatā manai prognozei par Grētas halucinācijas pakāpenisku izgaišanu nākamajās desmitgadēs.

Lai arī Latvijas politiķiem nav diez cik liels svars Eiropas politiskajās arēnās, Latvijas premjeram Eiropas Padomē ir nomināli tikpat nozīmīga balss kā Vācijas kancleram vai jebkuras citas valsts premjeram. Tas nozīmē, ka būs ļoti svarīgi, kurai nometnei viņš piesliesies. Vai tai, kura ar pārgrieztām acīm gatava sekot savām halucinācijām “līdz galam”, tai, kura izliekas, ka tic “ģenerālajai līnijai”, bet praksē realizē pozīciju “nav kur steigties”, vai arī tai, kura pirmā skaļi pateiks - beidzam reiz māžoties. Karalis taču ir kails.

Tā kā “Vienotība” un tās kloni visā cenšas līdzināties “stiprākajiem”, bet pagaidām toni nosaka tūnbergieši, tad, šā gada 1. oktobrī balsojot par viņiem, tiks nobalsots arī par arvien pieaugošām izmaksām, lai nodrošinātu “zaļā kursa” himeras neremdinošās apetītes apmierināšanu. Tāpēc ieteikums vienkāršs - ja tici halucinācijām, ja esi gatavs par tām maksāt, tad balso par “Vienotību” & Co.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

197
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...