Ja tiesībsargājošās iestādes uz nosauktajiem augsti situēto amatpersonu uzvārdiem arī turpmāk skatīsies kā trusītis uz pitonu, vai būsim saucami par tiesisku valsti?
Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa16.12.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Publiskots parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojums par “Rail Baltica” būvniecības gaitu. Tajā ir 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un, kas mums ir īpaši svarīgi, nosaukti to 18 personu vārdi, kuras ar atšķirīgu pakāpi ir personīgi atbildīgas par skandalozo “Rail Baltica” būvniecības situāciju.
Valsts budžets nepamatotos tēriņos ir zaudējis prātam neaptveramas summas, un potenciālo nākotnes saistibu apjoms nav skaidrs, taču tas, visticamāk, būs mērāms daudzos miljardos. Tiešajiem zaudējumiem vēl jāpieskaita tas, ko mēs “Rail Baltica” radītā "melnā cauruma" rezultātā nespēsim nofinansēt veselības aprūpē, izglītībā, drošībā, izaugsmē. Jāpieskaita arī apkaunojošs reputācijas zaudējums - Latvija sevi ir parādījusi kā valsti, kam nav kapacitātes īstenot lielus projektus.
Bez pārspīlējuma var teikt, ka šis ziņojums un sabiedrības reakcija uz tajā atklāto ir brieduma pārbaude mūsu valstij: politiķiem, tiesībsargājošajām institūcijām un arī pilsoņiem, kas apveltīti ar vēlēšanu tiesībām, tāpēc ir atbildīgi par savu valsti.
Pēdējā gada laikā sabiedrība pieaugošā šoka stāvoklī ir sekojusi līdzi arvien jauniem atklājumiem par gadsimta projekta izgāšanos - tehnisku nesagatavotibu, voluntāriem lēmumiem, organizatorisku haosu, finansiālu bezatbildību. Valsts augstākās amatpersonas, ierēdņi, megalabi atalgoti projekta menedžeri vaino cits citu, demonstrē absolūtu aroganci vai mēģina mūs noslīcināt vārdu plūdos, novirzoties no lietas būtibas. Vienīgais, ko nav izdevies saklausīt, - ne mazāko atbildības uzņemšanos. Cilvēki, kas gadiem ilgi ir daudzinājuši, ka uzņemas atbildību par valsti, kļuvuši dīvaini klusi, tiklīdz viņu vadītā vara ir iesēdinājusi valsti peļķē.
Par laimi, valstij ir arī spēcīgi ieroči, kā sevi aizstāvēt pret bezatbildīgiem atbildīgajiem - daudzi un dažādi panti par nesaimnieciskumu, kaitējuma nodarīšanu, finanšu disciplīnas neievērošanu utt. Un šiem pantiem atšķirībā no nekonkrētās "politiskās atbildības" ir visai smagas likumiskas konsekvences. Tagad sabiedrības priekšā ir 18 komisijas ziņojumā nosaukti uzvārdi, un šiem galvenajiem lēmējiem ir jāiztur konfrontācija ar šiem konkrētās atbildības likuma pantiem.
Diemžēl ne no vienas tiesībsargājošās institūcijas nav novērota jelkāda aktivitāte, lai gan iemeslu rosināt lietas "pēc fakta" nav trūcis. Ja tiesībsargājošās iestādes uz nosauktajiem augsti situēto amatpersonu uzvārdiem arī turpmāk skatīsies kā trusītis uz pitonu, vai būsim saucami par tiesisku valsti?
Visbeidzot - par pilsonisko atbildību. Mūsu acu priekšā ir norisinājusies "gadsimta afēra", kas nodara valstij neaptveramus zaudējumus. Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir paveikusi ievērojamu darbu, lai nonāktu līdz secinājumiem par konkrētiem vainīgajiem. Ja pilsoņi arī turpmāk caur vēlēšanu procesu ir gatavi "ņemt darbā" šos politiķus un viņu pārstāvētos politiskos spēkus - varas turētājus, tad viņi akceptē šo afēru un ir līdzdalīgi. Un tad Latvija nav izturējusi šo politiskā un pilsoniskā brieduma pārbaudi.
Lai tas nenotiktu un lai nepārmestu tukšvārdību, manuprāt, ir nepieciešami šādi turpmākie soļi:
1) Parlamentārās komisijas darbs ir jāturpina, bet tās sastāvs ir būtiski jāpaplašina. Ar balsstiesībām jāpieaicina autoritatīvi Latvijas un ārvalstu transporta nozares eksperti un finansisti, nozaru arodbiedrību pārstāvji, kā arī plašāk jāpārstāv opozīcijas partiju politiķi.
2) Pie “gadsimta afēras” izmeklēšanas “Rail Baltica” būvniecībā beidzot jāķeras Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, kuru pienākums ir sniegt objektīvu visu figurantu darbības juridisko izvērtējumu, noteikt to atbildības pakāpi Latvijas likumdošanas ietvaros. Izmeklētājiem beidzot jānosauc finansiālo zaudējumu apjomi, ko cietis un vēl var ciest Latvijas nodokļu maksātājs no konkrētu politiķu un amatpersonu darbības vai bezdarbības.
3) Balstoties uz neatkarīgu auditu, Latvijas sabiedrībai beidzot jāuzzina “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pirmās un otrās kārtas būvniecības reālā vērtiba 2024. gada cenās, ņemot vērā inflāciju, kā arī pamatots to pabeigšanas termiņš.
4) Neatkarīgam auditam ar nozares transporta ekspertu piedalīšanos beidzot jāizvērtē reālais, nevis mītiskais pasažieru un kravu plūsmas apjoms pēc “Rail Baltica” būvniecības pabeigšanas. Latvijas sabiedrībai jārēķinās, ka šī dzelzceļa līnija pašreizējā ekonomiskajā un ārpolitiskajā realitātē pārskatāmā nākotnē nebūs rentabla, tās būvniecībā ieguldītie daudz miljardu tēriņi neatmaksāsies. Vēl vairāk - tās ekspluatācija prasīs katru gadu desmitus miljonu eiro dotācijas no valsts budžeta.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
