Ja vajadzīgie cilvēki būs vajadzīgos amatos, viss būs. Jeb – kā tiek būvēta vara
Kasīklis16.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vara nav viegli iegūstama. Tas ir nepārtraukts komandas darbs. Jebkurš līderis sev apkārt veido komandu, kura viņu atbalsta. Līderis, kāpjot augšā pa varas kāpnēm, velk savu komandu līdzi un cenšas tās locekļus ielikt iespējami vairākos, nozīmīgākos amatos. Šāda pieeja ļauj līderim saglabāt savas pozīcijas, cīnoties ar konkurentiem, kā tālākā virzībā uz varas smaili, tā arī, lai atvairītu to uzbrukumus.
Šāda pieeja ir vērojama arī politikā. Protams, cits stāsts, kādi paņēmieni tiek piemēroti. Vajadzīgie cilvēki noteiktos amatos tiek iebīdīti vai nu klusi, it kā nevainīgi, vai arī – ar apbrīnojamu nekaunību. Pašsaprotams, ka aizņemtā vietā neko neieliksi. Tamdēļ – primārais uzdevums iekāroto vietu atbrīvot. Parasti to tad ir ieņēmis kāda cita līdera, visticamākais, jau izbijuša, komandas loceklis.
Pašlaik, vērojot notiekošos procesus, nepārprotami rodas sajūta, ka kādi ir sākuši stiprināt savas pozīcijas vai, kā minimums, cenšas jau pašlaik radīt labvēlīgu augsni sev izdevīga kandidāta iebīdīšanā noteiktā amatā, tiklīdz tāda izdevība radīsies.
Iesākumā, tad kādi iekārojami amati tuvākā vai tālākā nākotnē laikā kļūs vakanti?
Pašlaik saskatāmi trīs, jo jautājums par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu jau ir atrisinājies. Tātad – kuras amatu vietas drīz kļūs vakantas?
Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam otrais termiņš amatā beigsies 2020.gada 15.jūnijā.
Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram otrais termiņš amatā beigsies 2020. gada 11. jūlijā.
Tiesībsargam Jurim Jansonam otrais termiņš amatā beigsies 2021. gada 16. martā.
Kā tad notiek iepriekš minēto amatu vietu aizpildīšana?
Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēl no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc šīs tiesas plēnuma ierosinājuma, ko apstiprina Saeima.
Ģenerālprokuroru amatā ieceļ ar Saeimas balsojumu, pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.
Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu pēc ne mazāk kā piecu parlamentāriešu ierosinājuma.
Pašlaik sanāk, ka tikai tiesībsarga amats ir uzskatāms par tīri politisku, jo pēc jebkuru piecu Saeimas deputāta priekšlikuma var apstiprināt jebkuru personu, kura atbilst noteiktām likuma prasībām.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora iecelšana amatā līdz šim bija vairāk nozares profesionāļu jautājums, Saeimai tika jānobalso. Tā nekādā veidā kandidātu izvēli nevarēja ietekmēt.
Ja par Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas izmaiņām nekas tā nav dzirdēts, tad vēlme mainīt ģenerālprokurora iecelšanu ir redzama ar neapbruņotu aci. Motīvi – ej nu sazini, bet kaut kāda iekšējā balss saka, ka gluži nesavtīgi un neieinteresēti tie nu nav.
Patlaban kandidātu vienpersoniski izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tad šo kandidātu virza saskaņošanai uz Tieslietu padomi. Likumprojekts paredz, ka katrs kandidāts pieteikumu personīgi var iesniegt Tieslietu padomē un padome pēc visu kandidātu izvērtēšanas piemērotāko virza apstiprināšanai Saeimā.1 Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts Saeimā.
Izklausās nevainīgi, bet – kas tad ir šajā Tieslietu padomē? Tieslietu padomē ir 15 locekļi, daļa no tiem padomē darbojas ex officio jeb pēc amata. Likuma "Par tiesu varu" 89.2 pants noteic, ka Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):
Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
Satversmes tiesas priekšsēdētājs;
tieslietu ministrs;
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;
ģenerālprokurors;
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
Otro daļu veido vēlētie Tieslietu padomes locekļi:
viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;
seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – vienu Tieslietu padomes locekli Tiesnešu konference ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.2
Tā jau pirmsšķietami viss izskatās, labi, bet šajā nozares profesionāļu dārziņā kā divi laukakmeņi ir politiķi, turklāt visnotaļ ietekmīgi, kuru rokās varētu būtu pietiekami plašs instrumentu klāsts, lai kaut kādā veidā varētu ietekmēt tiesnešu izvēles “pareizību”.
Jā, bez šaubām – tas ir tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Vēl tik tāds sīkums, ka tieši tieslietu ministrs pašlaik par visām varītēm cenšas panākt, ka tiek mainīta ģenerālprokurora iecelšanas kārtība, un jaunajā kārtībā viņam rodas iespēja ietekmēt viena vai otra kandidāta virzību.
Labi, tas par tuvākajiem amatiem, kuri drīzumā kļūs vakanti, bet pēdējā laika notikumi vedina domāt, ka virkne ietekmīgu amatu ieņēmēji pēkšņi ir sapratuši, ka vairs konkrētos amatus nevēlas ieņemt. Kā sacīt jāsaka, kā zibens šī apgaismība ir nākusi no skaidrām debesīm. Līdz šim smagi un ilgi strādājuši, lai tiktu uz augšu, bet te pēkšņi – nē. Pietiek.
Varbūt, ja šāda pēkšņa pārdomāšana skartu vienu cilvēku, bet nē... Tāda sajūta, ka gaisā virmo kaut kāda infekcija un līdzšinējie amatu ieņēmēji saprot – labāk laiks paiet maliņā.
Tātad - kādas amatpersonas kādus amatus ir atstājušas vai vismaz jau paziņojušas, ka atstās:
Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis par amata atstāšanu paziņoja 2019.gada 19.aprīlī
Valsts nekustamo īpašumu valdes locekle Kitija Gruškevica par atkāpšanos paziņoja 2019.gada 13.novembrī
Valsts nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis amatu atstāja 9.decembrī
Valsts nekustamo īpašumu padomes loceklis Ansis Grasmanis amatu atstāja 27.decembrī.
Konkurences padomes vadītājas amatu 2020.gada aprīlī pametīs Skaidrīte Ābrama.
2020.gada gada februārī Valsts policijas priekšnieka amatu atstās Ints Ķuzis.
Njā, izskatās, ka daudzām Valsts nekustamo īpašumu amatpersonām ir radusies pēkšņa vēlme atstāt amatu. Iemesls – nu, visticamāk, ka kaut kas deg vai arī spiež. Citādāk tik plašu bēgšanu pagrūti izskaidrot. Nevar noignorēt, ka Valsts nekustamo īpašumi apgroza lielus finanšu līdzekļus.
Konkurences padome pēdējā laikā parādīja, ka spēj efektīvi strādāt – kāds tad ir patiesais iemesls līdzšinējai vadītājai pamest savā ziņā populāras un sabiedrībā atzītas iestādes vadīšanu? Viņas izteikumi kaut kā neiztur kritiku.
Attiecībā uz policijas priekšnieka amata atstāšanu kādu laiku jau atpakaļ iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens bija minējis iespējamību nomainīt policijas vadību3. Kā notika īstenībā un kādi ir patiesie amatu atstāšanas iemesli – sabiedrība, visticamāk, tuvākajā laikā to neuzzinās. Atliek tik skatīties, kas nāks aizejošo amatpersonu vietā un pētīt jauno amatpersonu tiešās vai netiešās saiknes ar amatā iecēlējiem vai kandidatūru ierosinātājiem.
Tiesa, bez uzmanības nevar palikt tas, ka Skaidrīte Ābrama un Ints Ķuzis strādāja KPVLV ministru padotībā. Sakritība – varbūt. Laiks visu saliks pa vietām.
1 https://juristavards.lv/zinas/275821-tieslietu-ministrs-rosinas-generalprokurora-amata-kandidata-izveli-nodot-kolegialas-institucijas-rokas/
2 https://lvportals.lv/tiesas/292526-tieslietu-padome-ir-tiesas-neatkaribas-stiprinasanas-garants-2018
3 https://jauns.lv/raksts/zinas/320351-iekslietu-ministrs-girgens-draud-nomainit-valsts-policijas-vadibu
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
