Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vara nav viegli iegūstama. Tas ir nepārtraukts komandas darbs. Jebkurš līderis sev apkārt veido komandu, kura viņu atbalsta. Līderis, kāpjot augšā pa varas kāpnēm, velk savu komandu līdzi un cenšas tās locekļus ielikt iespējami vairākos, nozīmīgākos amatos. Šāda pieeja ļauj līderim saglabāt savas pozīcijas, cīnoties ar konkurentiem, kā tālākā virzībā uz varas smaili, tā arī, lai atvairītu to uzbrukumus.

Šāda pieeja ir vērojama arī politikā. Protams, cits stāsts, kādi paņēmieni tiek piemēroti. Vajadzīgie cilvēki noteiktos amatos tiek iebīdīti vai nu klusi, it kā nevainīgi, vai arī – ar apbrīnojamu nekaunību. Pašsaprotams, ka aizņemtā vietā neko neieliksi. Tamdēļ – primārais uzdevums iekāroto vietu atbrīvot. Parasti to tad ir ieņēmis kāda cita līdera, visticamākais, jau izbijuša, komandas loceklis.

Pašlaik, vērojot notiekošos procesus, nepārprotami rodas sajūta, ka kādi ir sākuši stiprināt savas pozīcijas vai, kā minimums, cenšas jau pašlaik radīt labvēlīgu augsni sev izdevīga kandidāta iebīdīšanā noteiktā amatā, tiklīdz tāda izdevība radīsies.

Iesākumā, tad kādi iekārojami amati tuvākā vai tālākā nākotnē laikā kļūs vakanti?
Pašlaik saskatāmi trīs, jo jautājums par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu jau ir atrisinājies. Tātad – kuras amatu vietas drīz kļūs vakantas?

Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam otrais termiņš amatā beigsies 2020.gada 15.jūnijā.

Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram otrais termiņš amatā beigsies 2020. gada 11. jūlijā.

Tiesībsargam Jurim Jansonam otrais termiņš amatā beigsies 2021. gada 16. martā.

Kā tad notiek iepriekš minēto amatu vietu aizpildīšana?

Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēl no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc šīs tiesas plēnuma ierosinājuma, ko apstiprina Saeima.

Ģenerālprokuroru amatā ieceļ ar Saeimas balsojumu, pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu pēc ne mazāk kā piecu parlamentāriešu ierosinājuma.

Pašlaik sanāk, ka tikai tiesībsarga amats ir uzskatāms par tīri politisku, jo pēc jebkuru piecu Saeimas deputāta priekšlikuma var apstiprināt jebkuru personu, kura atbilst noteiktām likuma prasībām.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora iecelšana amatā līdz šim bija vairāk nozares profesionāļu jautājums, Saeimai tika jānobalso. Tā nekādā veidā kandidātu izvēli nevarēja ietekmēt.

Ja par Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas izmaiņām nekas tā nav dzirdēts, tad vēlme mainīt ģenerālprokurora iecelšanu ir redzama ar neapbruņotu aci. Motīvi – ej nu sazini, bet kaut kāda iekšējā balss saka, ka gluži nesavtīgi un neieinteresēti tie nu nav.

Patlaban kandidātu vienpersoniski izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tad šo kandidātu virza saskaņošanai uz Tieslietu padomi. Likumprojekts paredz, ka katrs kandidāts pieteikumu personīgi var iesniegt Tieslietu padomē un padome pēc visu kandidātu izvērtēšanas piemērotāko virza apstiprināšanai Saeimā.1 Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts Saeimā.

Izklausās nevainīgi, bet – kas tad ir šajā Tieslietu padomē? Tieslietu padomē ir 15 locekļi, daļa no tiem padomē darbojas ex officio jeb pēc amata. Likuma "Par tiesu varu" 89.2 pants noteic, ka Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):

Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

Satversmes tiesas priekšsēdētājs;

tieslietu ministrs;

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

ģenerālprokurors;

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Otro daļu veido vēlētie Tieslietu padomes locekļi:

viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;

seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – vienu Tieslietu padomes locekli Tiesnešu konference ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.2

Tā jau pirmsšķietami viss izskatās, labi, bet šajā nozares profesionāļu dārziņā kā divi laukakmeņi ir politiķi, turklāt visnotaļ ietekmīgi, kuru rokās varētu būtu pietiekami plašs instrumentu klāsts, lai kaut kādā veidā varētu ietekmēt tiesnešu izvēles “pareizību”.

Jā, bez šaubām – tas ir tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Vēl tik tāds sīkums, ka tieši tieslietu ministrs pašlaik par visām varītēm cenšas panākt, ka tiek mainīta ģenerālprokurora iecelšanas kārtība, un jaunajā kārtībā viņam rodas iespēja ietekmēt viena vai otra kandidāta virzību.

Labi, tas par tuvākajiem amatiem, kuri drīzumā kļūs vakanti, bet pēdējā laika notikumi vedina domāt, ka virkne ietekmīgu amatu ieņēmēji pēkšņi ir sapratuši, ka vairs konkrētos amatus nevēlas ieņemt. Kā sacīt jāsaka, kā zibens šī apgaismība ir nākusi no skaidrām debesīm. Līdz šim smagi un ilgi strādājuši, lai tiktu uz augšu, bet te pēkšņi – nē. Pietiek.

Varbūt, ja šāda pēkšņa pārdomāšana skartu vienu cilvēku, bet nē... Tāda sajūta, ka gaisā virmo kaut kāda infekcija un līdzšinējie amatu ieņēmēji saprot – labāk laiks paiet maliņā.

Tātad - kādas amatpersonas kādus amatus ir atstājušas vai vismaz jau paziņojušas, ka atstās:

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis par amata atstāšanu paziņoja 2019.gada 19.aprīlī

Valsts nekustamo īpašumu valdes locekle Kitija Gruškevica par atkāpšanos paziņoja 2019.gada 13.novembrī

Valsts nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis amatu atstāja 9.decembrī

Valsts nekustamo īpašumu padomes loceklis Ansis Grasmanis amatu atstāja 27.decembrī.

Konkurences padomes vadītājas amatu 2020.gada aprīlī pametīs Skaidrīte Ābrama.

2020.gada gada februārī Valsts policijas priekšnieka amatu atstās Ints Ķuzis.

Njā, izskatās, ka daudzām Valsts nekustamo īpašumu amatpersonām ir radusies pēkšņa vēlme atstāt amatu. Iemesls – nu, visticamāk, ka kaut kas deg vai arī spiež. Citādāk tik plašu bēgšanu pagrūti izskaidrot. Nevar noignorēt, ka Valsts nekustamo īpašumi apgroza lielus finanšu līdzekļus.

Konkurences padome pēdējā laikā parādīja, ka spēj efektīvi strādāt – kāds tad ir patiesais iemesls līdzšinējai vadītājai pamest savā ziņā populāras un sabiedrībā atzītas iestādes vadīšanu? Viņas izteikumi kaut kā neiztur kritiku.

Attiecībā uz policijas priekšnieka amata atstāšanu kādu laiku jau atpakaļ iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens bija minējis iespējamību nomainīt policijas vadību3. Kā notika īstenībā un kādi ir patiesie amatu atstāšanas iemesli – sabiedrība, visticamāk, tuvākajā laikā to neuzzinās. Atliek tik skatīties, kas nāks aizejošo amatpersonu vietā un pētīt jauno amatpersonu tiešās vai netiešās saiknes ar amatā iecēlējiem vai kandidatūru ierosinātājiem.
Tiesa, bez uzmanības nevar palikt tas, ka Skaidrīte Ābrama un Ints Ķuzis strādāja KPVLV ministru padotībā. Sakritība – varbūt. Laiks visu saliks pa vietām.

1 https://juristavards.lv/zinas/275821-tieslietu-ministrs-rosinas-generalprokurora-amata-kandidata-izveli-nodot-kolegialas-institucijas-rokas/

2 https://lvportals.lv/tiesas/292526-tieslietu-padome-ir-tiesas-neatkaribas-stiprinasanas-garants-2018

3 https://jauns.lv/raksts/zinas/320351-iekslietu-ministrs-girgens-draud-nomainit-valsts-policijas-vadibu

Novērtē šo rakstu:

71
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...