Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vara nav viegli iegūstama. Tas ir nepārtraukts komandas darbs. Jebkurš līderis sev apkārt veido komandu, kura viņu atbalsta. Līderis, kāpjot augšā pa varas kāpnēm, velk savu komandu līdzi un cenšas tās locekļus ielikt iespējami vairākos, nozīmīgākos amatos. Šāda pieeja ļauj līderim saglabāt savas pozīcijas, cīnoties ar konkurentiem, kā tālākā virzībā uz varas smaili, tā arī, lai atvairītu to uzbrukumus.

Šāda pieeja ir vērojama arī politikā. Protams, cits stāsts, kādi paņēmieni tiek piemēroti. Vajadzīgie cilvēki noteiktos amatos tiek iebīdīti vai nu klusi, it kā nevainīgi, vai arī – ar apbrīnojamu nekaunību. Pašsaprotams, ka aizņemtā vietā neko neieliksi. Tamdēļ – primārais uzdevums iekāroto vietu atbrīvot. Parasti to tad ir ieņēmis kāda cita līdera, visticamākais, jau izbijuša, komandas loceklis.

Pašlaik, vērojot notiekošos procesus, nepārprotami rodas sajūta, ka kādi ir sākuši stiprināt savas pozīcijas vai, kā minimums, cenšas jau pašlaik radīt labvēlīgu augsni sev izdevīga kandidāta iebīdīšanā noteiktā amatā, tiklīdz tāda izdevība radīsies.

Iesākumā, tad kādi iekārojami amati tuvākā vai tālākā nākotnē laikā kļūs vakanti?
Pašlaik saskatāmi trīs, jo jautājums par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu jau ir atrisinājies. Tātad – kuras amatu vietas drīz kļūs vakantas?

Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam otrais termiņš amatā beigsies 2020.gada 15.jūnijā.

Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram otrais termiņš amatā beigsies 2020. gada 11. jūlijā.

Tiesībsargam Jurim Jansonam otrais termiņš amatā beigsies 2021. gada 16. martā.

Kā tad notiek iepriekš minēto amatu vietu aizpildīšana?

Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēl no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc šīs tiesas plēnuma ierosinājuma, ko apstiprina Saeima.

Ģenerālprokuroru amatā ieceļ ar Saeimas balsojumu, pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu pēc ne mazāk kā piecu parlamentāriešu ierosinājuma.

Pašlaik sanāk, ka tikai tiesībsarga amats ir uzskatāms par tīri politisku, jo pēc jebkuru piecu Saeimas deputāta priekšlikuma var apstiprināt jebkuru personu, kura atbilst noteiktām likuma prasībām.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora iecelšana amatā līdz šim bija vairāk nozares profesionāļu jautājums, Saeimai tika jānobalso. Tā nekādā veidā kandidātu izvēli nevarēja ietekmēt.

Ja par Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas izmaiņām nekas tā nav dzirdēts, tad vēlme mainīt ģenerālprokurora iecelšanu ir redzama ar neapbruņotu aci. Motīvi – ej nu sazini, bet kaut kāda iekšējā balss saka, ka gluži nesavtīgi un neieinteresēti tie nu nav.

Patlaban kandidātu vienpersoniski izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tad šo kandidātu virza saskaņošanai uz Tieslietu padomi. Likumprojekts paredz, ka katrs kandidāts pieteikumu personīgi var iesniegt Tieslietu padomē un padome pēc visu kandidātu izvērtēšanas piemērotāko virza apstiprināšanai Saeimā.1 Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts Saeimā.

Izklausās nevainīgi, bet – kas tad ir šajā Tieslietu padomē? Tieslietu padomē ir 15 locekļi, daļa no tiem padomē darbojas ex officio jeb pēc amata. Likuma "Par tiesu varu" 89.2 pants noteic, ka Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):

Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

Satversmes tiesas priekšsēdētājs;

tieslietu ministrs;

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

ģenerālprokurors;

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Otro daļu veido vēlētie Tieslietu padomes locekļi:

viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;

seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – vienu Tieslietu padomes locekli Tiesnešu konference ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.2

Tā jau pirmsšķietami viss izskatās, labi, bet šajā nozares profesionāļu dārziņā kā divi laukakmeņi ir politiķi, turklāt visnotaļ ietekmīgi, kuru rokās varētu būtu pietiekami plašs instrumentu klāsts, lai kaut kādā veidā varētu ietekmēt tiesnešu izvēles “pareizību”.

Jā, bez šaubām – tas ir tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Vēl tik tāds sīkums, ka tieši tieslietu ministrs pašlaik par visām varītēm cenšas panākt, ka tiek mainīta ģenerālprokurora iecelšanas kārtība, un jaunajā kārtībā viņam rodas iespēja ietekmēt viena vai otra kandidāta virzību.

Labi, tas par tuvākajiem amatiem, kuri drīzumā kļūs vakanti, bet pēdējā laika notikumi vedina domāt, ka virkne ietekmīgu amatu ieņēmēji pēkšņi ir sapratuši, ka vairs konkrētos amatus nevēlas ieņemt. Kā sacīt jāsaka, kā zibens šī apgaismība ir nākusi no skaidrām debesīm. Līdz šim smagi un ilgi strādājuši, lai tiktu uz augšu, bet te pēkšņi – nē. Pietiek.

Varbūt, ja šāda pēkšņa pārdomāšana skartu vienu cilvēku, bet nē... Tāda sajūta, ka gaisā virmo kaut kāda infekcija un līdzšinējie amatu ieņēmēji saprot – labāk laiks paiet maliņā.

Tātad - kādas amatpersonas kādus amatus ir atstājušas vai vismaz jau paziņojušas, ka atstās:

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis par amata atstāšanu paziņoja 2019.gada 19.aprīlī

Valsts nekustamo īpašumu valdes locekle Kitija Gruškevica par atkāpšanos paziņoja 2019.gada 13.novembrī

Valsts nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis amatu atstāja 9.decembrī

Valsts nekustamo īpašumu padomes loceklis Ansis Grasmanis amatu atstāja 27.decembrī.

Konkurences padomes vadītājas amatu 2020.gada aprīlī pametīs Skaidrīte Ābrama.

2020.gada gada februārī Valsts policijas priekšnieka amatu atstās Ints Ķuzis.

Njā, izskatās, ka daudzām Valsts nekustamo īpašumu amatpersonām ir radusies pēkšņa vēlme atstāt amatu. Iemesls – nu, visticamāk, ka kaut kas deg vai arī spiež. Citādāk tik plašu bēgšanu pagrūti izskaidrot. Nevar noignorēt, ka Valsts nekustamo īpašumi apgroza lielus finanšu līdzekļus.

Konkurences padome pēdējā laikā parādīja, ka spēj efektīvi strādāt – kāds tad ir patiesais iemesls līdzšinējai vadītājai pamest savā ziņā populāras un sabiedrībā atzītas iestādes vadīšanu? Viņas izteikumi kaut kā neiztur kritiku.

Attiecībā uz policijas priekšnieka amata atstāšanu kādu laiku jau atpakaļ iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens bija minējis iespējamību nomainīt policijas vadību3. Kā notika īstenībā un kādi ir patiesie amatu atstāšanas iemesli – sabiedrība, visticamāk, tuvākajā laikā to neuzzinās. Atliek tik skatīties, kas nāks aizejošo amatpersonu vietā un pētīt jauno amatpersonu tiešās vai netiešās saiknes ar amatā iecēlējiem vai kandidatūru ierosinātājiem.
Tiesa, bez uzmanības nevar palikt tas, ka Skaidrīte Ābrama un Ints Ķuzis strādāja KPVLV ministru padotībā. Sakritība – varbūt. Laiks visu saliks pa vietām.

1 https://juristavards.lv/zinas/275821-tieslietu-ministrs-rosinas-generalprokurora-amata-kandidata-izveli-nodot-kolegialas-institucijas-rokas/

2 https://lvportals.lv/tiesas/292526-tieslietu-padome-ir-tiesas-neatkaribas-stiprinasanas-garants-2018

3 https://jauns.lv/raksts/zinas/320351-iekslietu-ministrs-girgens-draud-nomainit-valsts-policijas-vadibu

Novērtē šo rakstu:

71
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...