Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu vērsies pie Satiksmes ministrijas valsts sekretāra ar pretenzijām par to, ka Latvijas Valsts ceļi neuztur pienācīgā kārtībā vienu no galvenajiem Latvijas ceļiem, tas ir Paneiropas ceļš E-22, kas sākas Edinburgā un beidzas Maskavā, - iet caur Ventspili, tālāk caur Rēzekni uz Maskavu.

Ir bijušas dienas, kad ceļš ir bijis tādā stāvoklī, ka, ja divas mašīnas brauc pretī, tad viņām jāapstājas un jāmēģina kaut kā izgrozīties. Tā kā tas ir Paneiropas ceļš un no Ventspils ir regulāra prāmju satiksme ar Zviedriju un Vāciju, tad faktiski netiek nodrošināta valsts ceļu uzturēšana pienācīgā kārtībā, kā to nosaka normatīvie akti un Latvijas starptautiskās saistības. Turklāt šajos ceļa posmos, par ko es runāju, tas attiecas ne tikai Ventspils-Rīga, ir ieguldītas lielas investīcijas no Eiropas struktūrfondu naudas, un projekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus ceļus.

Ceļa segums jau var būt kvalitatīvs, bet, ja ceļš netiek tīrīts, tad tai laikā tam vairs nav nekādas nozīmes, ceļa segums kļūst nekvalitatīvs. Līdz ar to faktiski Eiropas nauda iztērēta ir, bet sasniedzami mērķi nav. Pēc manām domām, Eiropas Komisija var stādīt jautājumu, ka Latvijai ir jāatmaksā atpakaļ visa Eiropas struktūrfondu nauda, kas ieguldīta Latvijas Valsts ceļos, jo tie netiek uzturēti pienācīgā kārtībā.

Lai situāciju kaut kā labotu, protams, Ventspils nevar uzņemties ceļa kontroli visā Latvijā, jo mums tādu resursu nav un mēs arī negribam lielu naudu tērēt, bet vismaz Ventspils novada teritorijā, bijušajā Ventspils rajona teritorijā, līdz Talsu rajona robežai, tas ir līdz Spārei - mēs turpmāk veiksim monitoringu par ceļu stāvokli.

Un es pilnīgi skaidri pasaku, ka mēs par katru gadījumu, kad ceļš nav pienācīgā kārtībā, informēsim Eiropas Komisiju un izvirzīsim pretenzijas. Ja to nevarēs izdarīt Ventspils pašvaldība vai Brīvosta kā publiskas personas, tad to darīs Ventspils iedzīvotāji. Bet šis bardaks ir jāizbeidz. Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem ir jābūt pienācīgā kārtībā.

Mēs, protams, labi saprotam, ka vienā minūtē iztīrīt nevar, bet, ja visā posmā ceļš ir netīrs, no Rīgas līdz Ventspilij braucot, netiek satikta neviena tehnikas vienība, kas tīra ceļu. Tas tikai norāda uz to, ka šajā saimniecībā valda pilnīgs bardaks. Un kur es saskatu to problēmu. Latvijas Valsts ceļi - valsts, Latvijas ceļu uzturētājs – valsts, un jautājums – kas viņus kontrolē? Kas kontrolē viņu darbu? Neviens. Kāds ir uzlicis administratīvu sodu par pienākumu neveikšanu kādai amatpersonai? Neviens.

Kamēr būs tāda absolūta bezatbildība, tikmēr uz ceļiem būs ārkārtīgi lielas nekārtības, un arī viņi vienkārši apdraudēs braucēju drošību un dzīvību. Un, pēc manām domām, valstij viens no variantiem, kā to var izdarīt, - piemēram, valsts ceļu policija - viņi tāpat ir uz ceļiem - ka viņi veic ceļu monitoringu. Un tā ir pilnīgi cita ministrija, un tāpēc viņi ir ceļu policija, jo viņu pienākums ir kontrolēt kustības drošību, ne jau tikai satiksmes noteikumus.

Kustības drošība ir atkarīga no tā, kā apsaimniekots ceļš. Tad viņi attiecīgi varētu sastādīt protokolus par ceļu neuzturēšanu pienācīgā kārtībā atbilstoši ceļa klasei, jo ir zināmi normatīvi, kādā laikā pēc snigšanas tas ceļš ir jāsaved kārtībā, un vienkārši sodīt.

Protams, mēs visi saprotam, ka, ja uzsnieg pa 5 stundām 20 centimetri sniega kārta, tā ir ārkārtēja situācija un ka to vienā stundā nevar notīrīt. Bet katrā gadījumā ir jāpārbauda, cik tās tehnikas vienības strādā. Pie tam ir bijis tā, ka, piemēram,  Ventspils rajons ir ļoti sasnidzis, savukārt tur kaut kur ap Tukumu, tur nekas nav snidzis, vārdu sakot, tur viss ir kārtībā. Bet tad tās tehnikas vienības taču var pārmest no Tukuma uz Ventspili vai no Tukuma uz Liepāju, piemēram. Nekas tamlīdzīgs netiek darīts. Pilnīgs bardaks.

Ventspilī sniega segas biezums sasniedzis 51 cm, tas, protams, ir ārkārtīgi liels un dziļš sniegs. Un pilsētā jūs nevarat vienkārši nošķūrēt, kur pagadās, to sniegu atšķirībā no lielās šosejas, kur vienkārši malā nošķūrē, un ar to tas stāsts beidzas.

Mums norit diennakts dežūras, un tad, kad ir daudz sniega uzkritis, tad tās tehnikas, kas ir PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts rīcībā, tiek trīskāršotas un pat četrkāršotas, jo tiek piesaistīti privātie, kuriem ir līgums, ka, ja ir tāda situācija, uz, tā teikt, “svilpiena” viņi ir klāt.

Un tas pats ir jādara Latvijas Valsts ceļiem. Pilnīgi tas pats.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...