Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Santa Purgaile*

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju1, noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.

Aptaujas dati rāda, ka 40% respondentu uzkrājumu apmērs pēdējā gada laikā ir kopumā pieaudzis. Taču satraucošāks ir fakts, ka visvairāk – 60% respondentu – veido uzkrājumus skaidrā naudā un 40% – kā noguldījumus bankas kontā, kas, inflācijai strauji augot, zaudē vērtību.

Piedāvājot respondentiem vērtēt, kā vislabāk rīkoties ar uzkrājumiem, viņi par labāko finansiālo uzkrājumu glabāšanas veidu atzinuši ieguldījumus nekustamajā īpašumā (85%). Liela daļa respondentu par kopumā labiem finansiālo uzkrājumu glabāšanas veidiem atzīst arī ieguldījumus dārgmetālos vai dārglietās, skaidru naudu eiro, investīcijas biznesā, uzņēmumu kapitāla daļas, ieguldījumus mākslas priekšmetos un biržās kotētus vērtspapīrus (50%). Vienlaikus tikai 18% respondentu norādījuši, ka patlaban ir ieguldījuši biržās kotētos vērtspapīros.

Kāpēc neiegulda?

Viens no secinājumiem, kas izriet no aptaujas rezultātiem, – Latvijas iedzīvotājiem ir grūtības ieguldīt ar abstraktu, ļoti tālu mērķi. Visticamāk, tieši tādēļ nekustamais īpašums, dārgmetāli, dārglietas, mākslas priekšmeti ir krietni apsteiguši biržās kotētus vērtspapīrus. Tie ir reāli, redzami un taustāmi objekti. Tāpat redzam, ka tieši Latvijas uzņēmumi ir tie, kuros iesācēji ieguldījumu jomā izvēlas ieguldīt vislabprātāk. Tas ir tāpēc, ka šo uzņēmumu darbību ir vieglāk novērtēt, to produkti ir pazīstami.

Veicot aptauju, interesējāmies arī par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir potenciāls ieguldīt, to nedara. Būtiski, ka puse no visiem aptaujātajiem uzskata, ka sabiedrībā kopumā trūkst viedokļu no uzticamiem avotiem par ieguldījumu tēmu, kas palīdzētu izvērtēt iespējas un pieņemt lēmumus. Savukārt 57% aptaujāto norāda, ka latviešu valodā kopumā nav pietiekami daudz informācijas, lai uzzinātu visu nepieciešamo par ieguldījumu veikšanu un varētu pieņemt pārdomātus lēmumus.

Tāpat izgaismojās fakts, ka Latvijas iedzīvotājiem (76%) ir bail uzņemties riskus, īpaši šajā ģeopolitiski nedrošajā situācijā un apstākļos, kas rada papildu finansiālo ietekmi. Tomēr pēdējos gados redzam – katrs jauns gads nāk ar saviem izaicinājumiem, bet katrā ir arī savas iespējas. Tie, kuri uztrenējuši spēju kritiski izvērtēt riskus un ieraudzīt potenciālu, strauji virzās uz priekšu. Tas notiek ne tikai valstu līmenī, bet arī uzņēmējdarbības vidē un, protams, arī individuālajā līmenī. Veicot ieguldījumus, ir jāspēj arī izvērtēt un uzņemties savai finanšu situācijai atbilstošāko risku. Tas veiksmīgāk izdodas, ja ir labas finanšu pratības zināšanas un interese par iespējām vairot savu kapitālu.

Kā motivēt iedzīvotājus izvērtēt ieguldījumu iespējas?

FKTK kā kapitāla tirgus uzraugs nevar palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem uzņemties risku, bet tas, ko mēs varam – palīdzēt būt informētiem un izglītoties par ieguldījumu jautājumiem, tajā skaitā risku vērtēšanu un vadīšanu, ieguldītāju tiesībām un interešu aizsardzību.

Veicot ieguldītāju uzraudzību kapitāla tirgos, esam konstatējuši, ka pat tirgū ilgi esošu ieguldītāju zināšanas par tādiem jautājumiem kā ilgtspēja, korporatīvā pārvaldība, investoru tiesības un pat portfeļu izveide neatbilst zināšanu minimumam, kas nepieciešams sekmīgai darbībai ilgtermiņā ar mērķi vairot, nevis zaudēt savu nopelnīto kapitālu. Bieži vien tieši nezināšana un nesekošana līdzi tirgus tendencēm noved pie negatīva rezultāta un līdz ar to arī negatīvas attieksmes pret ieguldījumu veikšanu gan vietējā kapitāla tirgū, gan starptautiski. Nesen Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde publicēja analīzi2, kas apliecināja faktu, ka ilgtspējīgi ieguldījumi fondos investoram kopumā dod lielāku atdevi salīdzinājumā ar tradicionālajiem tirgū pieejamajiem produktiem.

2021. gadā FKTK izstrādāja 10 soļu programmu3 Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, un viens no tās darba virzieniem ir ieguldītāju aktivitātes veicināšana. Lai to nodrošinātu, FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku īsteno dažādas aktivitātes un izstrādā izglītojošu saturu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības pilnveidei ieguldījumu jomā. Viena no šādām izglītojošām iniciatīvām ir raidieraksts "Pelnītprasme", kurā 10 epizožu laikā padziļinātās sarunās ar dažādu jomu ekspertiem ikvienam interesentam būs iespēja uzzināt vispusīgu ar ieguldījumu jomu saistītu informāciju un investīciju nianses.

Raidieraksts "Pelnītprasme" ir Latvijas Bankas un FKTK ieguldījums Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības paaugstināšanā ieguldījumu jomā. Vienlaikus būtiska ir arī citu pušu aktīvāka iesaiste, piemēram, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši kredītiestādēm, izglītojot sabiedrību un aktīvāk iesaistot ikkatru no mums savu līdzekļu efektīvā pārvaldībā. Šobrīd Latvijā tas nav darīts pietiekami. Gan iedzīvotāji, gan ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji ieņēmuši pasīvu pozīciju, nedomājot par kopējo Latvijas iedzīvotāju labklājību.

1 Aptauja "Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu veikšanas paradumi un attieksme pret ieguldījumu veikšanu". Pieejama šeit: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2022/10/Atskaite_www_102022.pdf

2 ESMA Annual Statistical Report: Performance and Costs of EU Retail Investment Products. Pieejams: https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/esma_50-165-1677_asr_performance_and_costs_of_eu_retail_investment_products.pdf

3 10 soļu programma Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Pieejama: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2021/01/10_soli_LKT_attistibai_LV.pdf

* Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja

Novērtē šo rakstu:

10
87

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...