Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas atgriezos no Zviedrijas. Daži iespaidi par šo braucienu. Pašlaik ceļošana atgādina nemierīgos deviņdesmitos, kad uz katras robežas bija rindas, vajadzēja visādas atļaujas un nevarēja saprast, kādi noteikumi šoreiz ir spēkā.
Sākšu ar to, ka, ierodoties Zviedrijā, ir jābūt pirms līdz 48 stundām veiktam negatīvam Covid testa rezultātam zviedru vai angļu valodās. Šāds tests Gulbja laboratorijā maksā EUR 37.00. Bez tā nelaiž uz prāmja. Ērtība ir tā, ka testu var saņemt elektroniski telefonā un parādīt tāpat kā prāmja biļeti.
Braucu ar prāmi no Ventspils uz Stokholmu. Ar prāmi, jo izmantoju automašīnu, ar ko pārvietoties Zviedrijā. Uz prāmja cilvēku maz, visi staigā ar maskām, tās noņem tikai ēdnīcā, citādi brauciens izskatās kā parasti. Ēdnīca uz prāmja tīri laba, arī sajūtas normālas, gandrīz kā “miera laikos”.
Iebraucot Zviedrijā, bija interesanti – nobraucot no prāmja dabūjām gaidīt rindā, visas mašīnas pārbaudīja, ar visiem aprunājās zviedru robežsargi. Man kā vadītājam vēl trubiņā lika iepūst pārbaudot vai neesmu dzēris. Pēc
Tikuši cauri pārbaudēm, iebraucām burtiski citā pasaulē. Jā, jāatgādina, ka nevienam no policistiem vai muitniekiem nebija sejas masku. NEVIENAM!
Zviedrijas lieliskie ceļi un mierīgā, vienādā auto satiksme! Vienkārši kaifs braukt! Un patiešām cita pasaule – visos veikalos, benzīntankos pārdevēji bez sejas maskām, nevienam neaizrāda par kaut kādu distances ievērošanu un masku nelietošanu. Neredz, ka tiktu ierobežots pircēju skaits veikalos. Viss notiek tā, it kā Covid nemaz nepastāvētu.
Es ar kolēģi bijām nupat otro Covid poti saņēmuši, tomēr veikalos gājām ar maskām. Šķita, ka uz mums tā nedaudz dīvaini skatījās… Cilvēkus ar sejas maskām redzējām ļoti maz. Restorānos nebijām, bet redzējām – tie ir atvērti. IKEA lielveikala otrā stāva ēstuve strādāja kā parasti.
Iepriekšējo reizi Zviedrijā biju pagājuša gada novembrī, toreiz nedēļas laikā redzēju tikai divus cilvēkus ar sejas maskām, šoreiz tādu bija vairāk, tomēr joprojām bija jūtama tāda laba sajūta, ka sabiedrībā dzīve turpinās normāli! Zviedru ikdienā šis vīruss nav dominējošs, ikdienas komunikācijā to nevar just vispār, tas neatstāj nomācošu ietekmi kā pie mums.
Es nesaku, ka Zviedrijā viss ir labi, bet pie mums viss ir slikti. Zviedrija Covid saslimstības un mirušo statistikas ziņā ir pirmajās vietās pasaulē. Medicīna Zviedrijā ir pārslogota, ir daudzas nedēļas, pat mēneši jāgaida uz plānotām medicīniskām manipulācijām vai apskatēm.
Tomēr Zviedrijā iedzīvotāji netiek turēti tik lielā stresā, kā tas ir Latvijā. Te būtiska ir ne tikai Latvijas valdības un politiķu rīcība, lēmumi, bet mūsu masu mediju attieksme pret pandēmiju un valdības lēmumu atspoguļojums masu medijos un sociālajos tīklos. Sociālie tīkli diemžēl bieži vienārši “tukši vārās” un ceļ paniku.
Visas Latvijas sabiedrības interesēs ir mums visiem beidzot “ieslēgt veselo saprātu” dzīvot tā, lai šis pandēmijas laiks vēlāk netiktu uzskatīts par “lielu nelaimi” ar neatgriezeniskām sekām. Dzīve taču turpinās! Bērniem jāiet skolā, jauniešiem jākomunicē savā starpā, mums visiem jādzīvo pilnvērtīgi emocionāli un garīgi. Tik ļoti tā visa histērija jau ir apnikusi!
Mūsu domāšana ir jāpārorientē citādi, jo cilvēki nedrīkst gadiem dzīvot stresā un ierobežojumos, tas radīs un jau ir radījis lielas garīgas problēmas. Mums ir jādara viss, lai mūsu ikdiena arvien ātrāk kļūtu par normālu sakarīgu dzīvi. Nevis jāmeklē jauni attālinātā darba un mācību varianti, bet jāmeklē visas iespējas vienkārši normāli dzīvot. Jārēķinās, ka vīruss ir starp mums un nekur nepazudīs. Jo ātrāk šādai dzīvei pielāgosimies, jo labāk jutīsimies un pilnvērtīgāku dzīvi dzīvosim.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
