Iesaki rakstu: 
Labdien, Spriņģes kundze! Rakstu tieši Jums, lai informētu par neskaitāmiem cenzūras gadījumiem sociālajos tīklos, ar kuriem nākas saskarties ik dienu. Jums kā rūdītai žurnālistei vajadzētu zināt, kā cīnīties ar mūsu valsts Satversmes 100. panta pārkāpumiem, pat ja tos stimulē un apmaksā ārzemju komercstruktūras.
Tāpat būtu jauki, ja Jūs painformētu par to, kādas Jūsu īpašības un prasmes atļauj Jums atšķirt īstu ziņu no viltus ziņas? Mēs visi zinām bāzes teorijas par ziņu atlasi, kas jau sākotnēji nozīmē sava veida cenzūru un īpaša redzes leņķa piešķiršanu, līdz ar to nostāšanos zināmās ideoloģiskajās pozīcijās, kas jau sākotnēji izslēdz absolūtu objektivitāti. Jūs nevarat, piemēram, no Al Jazeera sagaidīt cūkgaļas reklāmas izvietošanu vai pravieša privātās dzīves apraksta kritiku.
Jūsu ideoloģiskās pozīcijas mums ir zināmas, arī šīs ideoloģijas praktiskā pielietošana dzīvē 30 gadu garumā ir radījusi šo force majeure situāciju valstī, ar ko šobrīd saskaramies, - izglītības, zinātnes un kultūras degradācija, demogrāfiskā katastrofa, lielākā sociālā nevienlīdzība ES valstīs un pilnīga nedrošība par nākotni komplektā ar pilnīgu neuzticību varai, partiju sistēmai un vēlēšanām, kas padarītas par farsu. Neoliberālisms ir antihumāns pašos tā pamatos, un stāv rakstīts: „Koku jums būs pazīt no tā augļiem.”
Paldies, Inga, esam atpazinuši. Tā kā Jums ir zināms neoliberālisma adeptu procents Latvijas sabiedrībā (tas nepārsniedz 10%, jo pat JV ar milzu naudu knapi pārkāpa 5% barjeru) un pārējā sabiedrība ir konservatīva, tad sanāk, ka Jūsu faktčekings jeb Jūsu patiesības redzējums un faktu interpretācija tiek uzspiesta vairākumam jeb 90% sabiedrības.
Vai tas ir demokrātiski? Acīmredzot ne ļoti. Bet mūsdienās mazākums ir labi trenēts tikt galā ar vairākumu. Jūsu aizjūras domu biedre Kamieļu Harisa skaļi kliedza par visu cilvēku tiesībām izteikties, par melno brāļu tiesībām dedzināt veikalus, balto brāļu tiesībām stāvēt uz viena ceļa (ne jau tāpēc, lai varētu labāk notēmēt karabīni) un jau nākošajā teikumā pieprasīja atslēgt Trampam tviteri.
Inga, Jūs esat mazākums šeit. Jūs mums neteiksiet, ko darīt un kā domāt, un mēs neteiksim, kur Jums iet. Savukārt kā nozares profesionālim Jums vajadzēja zināt veco patiesību par ziņas pārvēršanos par sociālu faktu. Ja masas pieņem kādu informāciju (pat nav svarīgi, cik patiesu vai nepatiesu) kā sociālu faktu, tad cilvēki rīkojas saskaņā ar šo faktu. Ja tas, ko Jūs saucat par „sazvērestības teoriju”, ir reāls ļaužu prātos vai, vēl sliktāk, realizējas acu priekšā pa punktam, tad jūsu faktčekings tikai palielina sociālo spriedzi un ir kaitīgs.
Mēs kopš padomju laikiem esam pieraduši visu apšaubīt, jo neticam nekādai varai. Un tam ir pamats. No mūsu apšaubīšanas neviens nenomirs, bet irracionālu un ārprātīgu pasākumu dēļ iet bojā valsts. Iet bojā no neapšaubīšanas. Lai gan kas tā par valsti, kas ņem nopietni PVO, zinot tās sponsorus? Līdz 20% no PVO budžeta veido ziedojumi no Rokfellera fondiem, Bila Geitsa un Melidas fonda, Sorosa un citiem globālās finanšu oligarhijas kontrolētajiem fondiem. Šis pats Bils nupat saņēmies novakcinēt planētu, bet interešu konfliktiņa jau šeit nav, vai ne, Inga?
Šie cilvēki tātad nosaka Latvijas valsts kursu un nākotni, jo pie varas tīras sagadīšanās pēc atrodas Demokrātu partijai un globālajiem banksteriem suniski uzticīgi personāži - Kariņš un Viņķele, nemaz nerunājot par prezidentu, kas bijis Sorosa fonda valdē.
Acīmredzot šajā situācijā, kad Latviju tik jaudīgi ietekmē ārzemju komercfirmas un uz varu vairs nevar paļauties, nāksies atcerēties, ka varas avots valstī nav Dumpis, Āboltiņa, Jaunups vai Jurašs ar Haritonovu, bet gan Latvijas tauta. Tā pati, kas, situācijai nemainoties, pēc mēneša maskas aizstās ar balaklavām.
Bet stāv rakstīts: „Jums nebūs cīnīties ar miesu un asinīm...”, tāpēc sākumā ir jāatmasko Jūsu jau pamatos sātaniskā doktrīna - neoliberālisms, kura galvenais postulāts ir cīņa ir par indivīda absolūtu „brīvību”. Jauno laiko beigās Cilvēks tika atbrīvots no Baznīcas, pazaudēja draudzes identitāti un varēja brīvi izvēlēties baznīcu vai vispār atkrist. Tad, laikam ejot, Cilvēks pazaudēja šķiras identitāti un pat tautību, varēja brīvi ceļot un kļūt par kosmopolītu. Bet joprojām Cilvēku saturēja kopā ģimene, pret ko jau ilgstoši tiek realizēts neredzams karš.
Lai sekmīgāk risinātu ātrāku pilnīgi atomizētas un viegli vadāmas masas iegūšanu, globālisti darbojas kompleksi - Eiropā tiek iepludināti svešu, nekristīgu kultūru migrantu masas, ģimene tagad var būt 2 bārdaini veči vai vecis ar kazu, bet hetero vīrietis tiek iztēlots kā varmāka un monstrs, kurš personīgi atbildīgs par gadsimtiem ilgu sieviešu ekspluatāciju. Pat „demokrātijas citadele” ēd savu pūliņu augus un metas ceļos beigta melna recidīvista priekšā, demonstrējot pilnīgu un kolektīvu smadzeņu nekrozi un pret baltajiem vērstu rasismu.
Liekas, ka visas kolektīvās identitātes jau iznīcinātas, bet palikušas vēl pēdējās barjeras - dzimumidentitāte. Šķiet absurdi, bet tā arī ir priekšpēdējā transhumānistu un sātanistu kauja, kas norisinās genderkauju formā, no kuras redzamākā daļa ir pusaudžu meiteņu drēbēs saģērbti kultūristi Gucci modes skatēs.
Kur būs pēdējā kauja? Jau 80. gadu beigās šīs robežas bija ideoloģiski pārietas un kiborga rašanās pamatota filozofiski, Donna Haraway - https://g.co/kgs/wc8bWn.
Un, lūk, aitu bars ir gatavs. Un pat vāja vara spēj šos atomizētos un sašķeltos cilvēkus kontrolēt, jo viņi vairs nespēj ne par ko vienoties. Vairs nav kopīgas platformas.
Bet tas nav stāsts par Austrumeiropu. Pasaki to saviem draudziņiem no WEF, ka šoreiz nekas nesanāks. Pārāk maz esam malti Rietumu dzirnavās. Šoreiz nebūs nekāda restarta, bet tautas dusmas vērsīsies pret šī kovidfeika vietējiem uzturētājiem. Un arī Jums, iespējams, nāksies uzstāties TV diskusijās bez Putņa un Rinkēviča pleca blakus.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
