Iesaki rakstu: 
Brāļi un māsas! Mēs dzīvojam grūtos laikos, kad sarežģītas izvēles, kompromisi un briesmas atkal ir uz katra soļa. Mūsu valsts, kuras jēga un pastāvēšanas mērķis ir mūsu tautas nepārtrauktība un labklājība, pēdējo desmitgažu laikā ne vienreiz vien ir demonstrējusi, ka tauta vairs nespēj kontrolēt pašplūsmā aizgājušo varas mehānismu.
Tas sācis darboties mums nesaprotamā veidā, Satversmes 100. pants vairs nav neapstrīdams, un mūsu brīvības sarūk. Tradicionālās vērtības tiek apstrīdētas, un Raiņa aprakstītā gara valsts ir kļuvusi par miesas valsti, radot mums jau tūkstošgadēm zināmās miesīgās dzīves sekas. Baušļu pārkāpumi un atteikšanās no tiem rada traģēdijas atsevišķa cilvēka dzīvē, bet valsts dzīvē un mērogos tas var radīt katastrofu.
Ko šībrīža sarežģītajā situācijā darīt draudzēm un to vadītājiem? Bieži draudžu gani uzsver, ka kristiešu cīņa nav cīņa ar cilvēkiem. Un esošā vara ir Dieva dota, un tā jārespektē, to paredz 4.bauslis.
„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.”
Bībelē nav izdalīti uzsvērtas instrukcijas, ko darīt, ja vara kļūst radikāli bezdievīga un noziedzīga un sāk atklāti iet pret morāli un ētiku, bet, nedaudz pameklējot, var atrast rindas, kas arī ir šī senā norāde uz to, ka kristiešu paklausība ir selektīva.
Lūk, fragments no Apustuļu darbu grāmatas piektās nodaļas, kur Pēteris kopā ar pārējiem apustuļiem jūdu Sinedrija priekšā vienprātīgi apliecina: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkam.” Tas nozīmē, ka tad, kad kāda autoritāte, vienalga, garīgā vai laicīgā, pavēl rīkoties pret Dieva vārdu, tad kristieši arvien pavisam noteikti atbild: “Nē.”
Arī baznīctēvi vienmēr ir mācījuši līdzīgi. Tā, piemēram, Augustīns saka: “Kas gan cits, ja ne bandas ir ķēniņvalstis, kas rīkojas netaisnīgi.” Tātad – netaisna, savtīga varas lietošana valsts pārvaldei tāpat kā jebkurai citai varai atņem tās dievišķo autoritāti, kuru citādi neviens nedrīkstētu apstrīdēt.
Gadījums liekas pazīstams.
Labi organizētā varas liberāļu saujiņa, izmantojot atbalstu Briselē un Vašingtonā, ievieš likumos mums nepieņemamas, samaitājošas normas, un nepaies ilgs laiks, kamēr viņi sāks apšaubīt laulību starp vīrieti un sievieti. Arī mūsu ķermenis, Dieva Gara patvērums, vairs nav neaizskarams, to var mainīt, pat kopā ar dzimumu.
Pavisam drīz mūs gaida vēl smagāka izvēle - jaunizgudrotas RNS vakcīnas, kas būs spējīgas izmainīt mūsu gēnu informāciju un radīt smagas blaknes. Un nekas neliecina, ka tas būs pēdējais pārbaudījums, - aizbildinoties ar vīrusa draudiem, sarūk skaidras naudas apjomi apgrozībā, tiek slēgtas robežas, un mūsu bērni tiek nošķirti no dzīviem skolotājiem.
Kurš būs tas brīdis, kad Latvijas kristieši pateiks: „Pietiek!”?
Tad, kad armija un policija viņus vilks ārā no mājām, lai vakcinētu? Brāļi, tad jau būs par vēlu! Mūsu ir ļoti daudz, un kopā mēs varam izmainīt savas dzīves. Mēs varam izmainīt lēmumu pieņemšanu šajā valstī, jo kristiešu ir desmitiem reižu vairāk nekā visu politisko partiju biedru, kopā ņemtu. Ja šobrīd notiktu godīgs referendums par vakcināciju un valsts ekonomikas noslēgšanu, - kāds gan būtu tā rezultāts? Mēs zinām, ka vairākums tautas izvēlētos nevakcinēties un nenoslēgt valsti. Bet mūsu valsts kursu nosaka no Briseles un Vašingtonas atkarīgais mazākums, un pat privātfirmai „Pasaules veselības organizācija” ir lielāka ietekme uz valsts dzīvi kā Latvijas valsts varas avotam - tautai.
Vai tā ir demokrātija? Pilnīgi noteikti ne. Mūsu pienākums Dieva un savu bērnu priekšā ir atjaunot tautas pašnoteikšanos un tās Dieva dotās brīvības, kuras cilvēku varai mums atņemt nav tiesības!
Ja paliksim malā, tad padomājiet par brīdi, kad Jūsu bērns paaudzies Jums jautās: „Tēti, kur tu biji, kad tas viss sākās? Kāpēc tu neko nedarīji?”
Vēl nav par vēlu! Zini, ka Dievs šajā cīņā ir ar mums!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
