Iesaki rakstu: 
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Tāpēc mēģināšu konstatēt, kur mēs šajā karuselī atrodamies, kas ir būtisks un kas - ne tik ļoti. Visskumjākais, ka pat augstākā politiskā klase ne par visiem 100% saprot notiekošo, nemaz nerunājot par adekvātu reakciju.
Sāksim ar to, ka šobrīd norisinās Bretonvudas sistēmas sairums, dolārs kā globāls maksāšanas līdzeklis drīz nebūs aktuāls. Tas automātiski rada jautājumus par jauna ekonomiska modeļa ieviešanu, tāda modeļa, kas novērstu līdzšinējās augļošanas un spekulācijas ekonomikas fatālos trūkumus. Un arī pieliek punktu globalizācijai tajā formā, ko mēs pazinām.
Esošo situāciju padara sliktāku banāls fakts - Eiropā ir pārāk daudz iedzīvotāju, pārāk augsts dzīves līmenis un pārāk maz zemes, kurā ir maz izrakteņu. Eiropa pagājušā gadsimtā pazaudēja savas kolonijas un līgani pārsēdās uz PSRS energonesējiem, atkal atjaunojot savu labklājību. Pēc PSRS atlūzu aplaupīšanas 1991.gadā sistēma būtiski paildzināja savu dzīvi, bet 2009.gada krīze atkal situāciju saasināja.
Sekoja 2 mēģinājumi nolikt uz ceļiem Trešo pasauli un maskēti turpināt laupīt planētu. Ir vērts pie tiem pakavēties.
1) Izmešu kvotas.
Faktiski Rietumu ekonomikas šobrīd ir tendētas uz pakalpojumiem ar zemu ražošanas īpatsvaru. Tāpēc daudziem rietumu think tank patika doma par izmešu kvotām un oglekļa nodokļiem, ko ražojošās “netīrās valstis” būtu spiestas maksāt bijušo koloniālo nodevu vietā.
Par nelaimi domātājiem, “netīrās valstis” klusām bija paspējušas tikt pie gana iespaidīgiem arsenāliem un nekādas jaunas nodevas maksāt nebija gatavas.
2) Alternatīvā enerģija un klimata feiks.
Šo jautājumu var sadalīt 2 daļās, jo patiešām eksistēja fanātiķi, kas ticēja, ka ir iespējams aizvietot fosilās degvielas, nepazeminot dzīves līmeni.
Otra grupa šīs dienaskārtības bīdītāju labi saprata notiekošo, bet izmantoja šo politiku, lai Rietumu mietpilsoņiem izskaidrotu nepieciešamību ar visām četrām iegremdēties viduslaikos un samazināt patēriņu, aizbildinoties ar klimatu. Šajā sakarā jāpiebilst, ka arī kovidhistērija bija tests uz mietpilsoņu stulbuma un padevības pakāpi, ko sarīkoja tie paši Davosas reptiļi.
ASV spēle un sankcijas.
Daudzus izbrīna, ka ASV uzspiestās sankcijas sāpīgi sit pa Eiropu. Bet tāds jau arī bija sākotnējais plāns - atņemot ES krievu lētās izejvielas, Eiropai paliktu tikai 2 izejas - migrantu dumpji, sociāla katastrofa un karš pašas teritorijā vai jauna ekspansija ar cerību uz Krievijas sairumu un piekļuvi tās resursu bāzei.
Tāpēc lai svētīgi, kas tic, ka Eiropa atbalsta Ukrainu karā par Eiropas brīvību un demokrātiju. Eiropai un ASV ir dziļi vienalga, kas notiek ar Ukrainu, bet tām nepieciešams novājināt Krieviju šajā karā. Pat, ja beigsies ukraiņi, karš nebeigsies, jo jau tagad priekšējās līnijās skan poļu un angļu valoda.
To labi saprot arī Krievija, tāpēc taupa spēkus, jo kulminācija vēl priekšā. Ne jau Ukrainas konfliktam 24 stundas diennaktī šobrīd strādā Almaz-Antey raķešu cehi.
Nobeigums sekos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
