Iesaki rakstu: 
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Tāpēc mēģināšu konstatēt, kur mēs šajā karuselī atrodamies, kas ir būtisks un kas - ne tik ļoti. Visskumjākais, ka pat augstākā politiskā klase ne par visiem 100% saprot notiekošo, nemaz nerunājot par adekvātu reakciju.
Sāksim ar to, ka šobrīd norisinās Bretonvudas sistēmas sairums, dolārs kā globāls maksāšanas līdzeklis drīz nebūs aktuāls. Tas automātiski rada jautājumus par jauna ekonomiska modeļa ieviešanu, tāda modeļa, kas novērstu līdzšinējās augļošanas un spekulācijas ekonomikas fatālos trūkumus. Un arī pieliek punktu globalizācijai tajā formā, ko mēs pazinām.
Esošo situāciju padara sliktāku banāls fakts - Eiropā ir pārāk daudz iedzīvotāju, pārāk augsts dzīves līmenis un pārāk maz zemes, kurā ir maz izrakteņu. Eiropa pagājušā gadsimtā pazaudēja savas kolonijas un līgani pārsēdās uz PSRS energonesējiem, atkal atjaunojot savu labklājību. Pēc PSRS atlūzu aplaupīšanas 1991.gadā sistēma būtiski paildzināja savu dzīvi, bet 2009.gada krīze atkal situāciju saasināja.
Sekoja 2 mēģinājumi nolikt uz ceļiem Trešo pasauli un maskēti turpināt laupīt planētu. Ir vērts pie tiem pakavēties.
1) Izmešu kvotas.
Faktiski Rietumu ekonomikas šobrīd ir tendētas uz pakalpojumiem ar zemu ražošanas īpatsvaru. Tāpēc daudziem rietumu think tank patika doma par izmešu kvotām un oglekļa nodokļiem, ko ražojošās “netīrās valstis” būtu spiestas maksāt bijušo koloniālo nodevu vietā.
Par nelaimi domātājiem, “netīrās valstis” klusām bija paspējušas tikt pie gana iespaidīgiem arsenāliem un nekādas jaunas nodevas maksāt nebija gatavas.
2) Alternatīvā enerģija un klimata feiks.
Šo jautājumu var sadalīt 2 daļās, jo patiešām eksistēja fanātiķi, kas ticēja, ka ir iespējams aizvietot fosilās degvielas, nepazeminot dzīves līmeni.
Otra grupa šīs dienaskārtības bīdītāju labi saprata notiekošo, bet izmantoja šo politiku, lai Rietumu mietpilsoņiem izskaidrotu nepieciešamību ar visām četrām iegremdēties viduslaikos un samazināt patēriņu, aizbildinoties ar klimatu. Šajā sakarā jāpiebilst, ka arī kovidhistērija bija tests uz mietpilsoņu stulbuma un padevības pakāpi, ko sarīkoja tie paši Davosas reptiļi.
ASV spēle un sankcijas.
Daudzus izbrīna, ka ASV uzspiestās sankcijas sāpīgi sit pa Eiropu. Bet tāds jau arī bija sākotnējais plāns - atņemot ES krievu lētās izejvielas, Eiropai paliktu tikai 2 izejas - migrantu dumpji, sociāla katastrofa un karš pašas teritorijā vai jauna ekspansija ar cerību uz Krievijas sairumu un piekļuvi tās resursu bāzei.
Tāpēc lai svētīgi, kas tic, ka Eiropa atbalsta Ukrainu karā par Eiropas brīvību un demokrātiju. Eiropai un ASV ir dziļi vienalga, kas notiek ar Ukrainu, bet tām nepieciešams novājināt Krieviju šajā karā. Pat, ja beigsies ukraiņi, karš nebeigsies, jo jau tagad priekšējās līnijās skan poļu un angļu valoda.
To labi saprot arī Krievija, tāpēc taupa spēkus, jo kulminācija vēl priekšā. Ne jau Ukrainas konfliktam 24 stundas diennaktī šobrīd strādā Almaz-Antey raķešu cehi.
Nobeigums sekos.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
