Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jānīšam Duksi kāvu

Nikomeda ziņu aģentūra
09.11.2013.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

VeņŽuņHuņa kungu, Latvijas Ķīniešu kopienas galveno autoritāti, jau vairākas nedēļas nopietni satrauc nepatīkamās ziņas par apstākļiem, kas apdraud viņa vērienīgās Latvijas kolonizēšanas ieceres. Tās raisa ne vien latviešu nacionālistu, bet arī citu šīs zemes līdzšinējo iemītnieku aizvien vairāk pieaugošā sinofobija.

Ir radusies vērā ņemama pretestība uzturēšanās atļauju likumam, kuru nespēj kliedēt pat Šlesera labi apmaksātās reklāmas kampaņas. Aizvien vairāk cilvēku ir izlasījuši latviski tulkoto un internetā bez maksas pieejamo Sun Dzi traktātu „Kara māksla”, kur aprakstīti dažādi viltīgi paņēmieni kā svešā teritorijā iegūt pārsvaru un pieveikt tās iedzīvotājus. 

VeņŽuņHuņa kungs, protams, arī ir apguvis „Kara mākslu” un labi zina, ka svešā teritorijā jābūt disciplinētiem, iekļāvīgiem vispārpieņemtajā kārtībā un pacietīgi jācenšas iegūt vietējo ļaužu uzticību. Bet ko darīt, ja neizbēgami tuvojas nākamais gads, kam pašā vidū - saulstāvju laikā ķīniešiem pēc piecu tūkstošu gadu senās tradīcijas notiek suņu gaļas ēšanas festivāli, kas mērogos līdzinās pašam vācu Oktoberfestam.  

VeņŽuņHuņa kungs arī zina, ka latvieši tajā pat laikā svin savus gada lielākos svētkus - Līgo. Viņš interesējas par latviešu paražām un klausās "Skandinieku" ierakstus. Mārtiņdienā dzirdēdams Daini Staltu majestātiskā baritonā dziedam "Mārtiņam gaili kāvu", viņš iedvesmojas ar ideju dāvināt šiem multikulturālās Eiropas latviešiem iespēju svinēt abu tautu lielos svētkus kopā. Par īpašu draudzības zīmi Latvijā mītošo ķīniešu koris pat nodziedātu kādu meldiņu no latvju dainām ar vārdiem "Jānīšam Duksi kāvu".

VeņŽuņHuņa kungs ir pētījis Latvijas sabiedrības politisko spektru un izstrādājis īpašu stratēģiju attiecībām ar katru partiju un ideoloģisko virzību. Bet te pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm, uzrodas kāds iepriekš neparedzēts spēks, kas apzīmējams ar reti lietotu terminu - zoocentristi.

VeņŽuņHuņa kungs nebija rēķinājies ar apstākli, ka šajā zemē ar tās izteikti negatīvajiem dzimstības rādītājiem lielam ļaužu daudzumam nav bērnu un tos aizvieto suņi un kaķi. Šī publika bija tā, kas uztvēra noplūdušo informāciju par gaidāmo lielo suņu gaļas ēšanas festivālu. Un tad sākās. Jau iepriekš suņumīļi bija sekmīgi lobējuši tādus likumus, kas vairs neaizsargā cilvēkus no suņu uzbrukumiem (suņi taču ir labāki par cilvēkiem, un tiem vienmēr taisnība). Zoocentristi ātri vien bija savākuši 10 000 parakstus portālā "Mana balss" ar prasību valstī iznīcināt kažokzvēru audzēšanas nozari. Bet nu, kad viņu mīluļiem, kas tiem bija kā miesīgi bērni, draudēja briesmas tikt noslaktētiem un kaut kādu mongoloīdu kuņģos sagremotiem, zoocentristu dedzība uzliesmoja  desmitkārtīgā pasionāritātē.

Gan muskuļoti skūtgalvji ar pitbulterjeriem, gan vārgas tantiņas ar saviem krancīšiem izgāja ielās meklēt āziātiska izskata cilvēkus, lai atriebtos par viņu iecerētām drausmīgajām ļaundarībām. Vairs ne vārdiņu nebilda tie, kas agrāk bija pauduši ideju par to, ka čaklie, pieklājīgie un smaidīgie ķīnieši būtu labs pretstats rupjajiem latviešu valodu mācīties negribošajiem krieviem un tos nostumtu malā. Latviešiem ar krieviem sākās tāds draudzības medusmēnesis, ka analītiķi to salīdzināja ar dziļā senatnē, 1941. gada jūlijā notikušo draudzības ekstāzi ar vāciešiem. Daži politiķi te saskatīja ievērojamu potenciālu jauna politiskā spēka veidošanai, organizēja tautas saietu Doma laukumā un labi samaksāja pazīstamam komponistam par jaunās partijas himnas radīšanu, kuras tekstā bija iekļauta divrinde:

Divas kājas slikti,

Četras kājas labi.

Ķīnieši nozuda kā ūdenī iekrituši, bet Eiropas paklausīgie kalpi no "Vienotības" satraucās ne pa jokam. Ja jau par VL, par Parādnieku un Iesalnieku tiem tika uzkrauta smagu pārmetumu nasta, kas gan notiks tagad šī masveida rasisma dēļ. Andrejs Judins steigšus ierosināja pastiprināt atbildību par neiecietību un - lai par darbībām, kas vērstas uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, tiktu saņemts sods pat tādā gadījumā, ja tās nebūtu veiktas apzināti.

Eirokomisārs Nils Muižnieks tūlīt piedraudēja, ka piespiedīs Latviju uzņemt vismaz 50 000 Sīrijas bēgļu. Latviešu izcelsmes musulmaņu radikālis džihadists Umars, kurš dusmās reiz bija teicis: "Tiešām prieks, ka jūs, nacsekta - latvieši, tik strauji izmirstat un nodzeraties, ceru, ka 2080. gadā neviena no jums uz šīs planētas nebūs", ilgi glaudīja bārdu un sprieda - ko nu - Sīrijas bēgļi taču ir šiiti, tātad sliktāki pat par bezdievīgajiem latviešiem. Bet ķīnieši ir vēl sliktāki. Tad nosprieda izplatīt aicinājumu latviešiem: "Par sunnītu muslimu jūs varat kļūt, bet par ķīnieti - nekad."

Pasionāritātes ziņā līdzināties sinofobiem spēja vienīgi kāds fanātiķis, iesaukts par Bezbiksi. Viņš pēc ilgas prombūtnes Zviedrijā bija atgriezies Latvijā, sevi manifestēja par pasaules mēroga kreiso revolucionāru un nonstopā no rīta līdz vakaram kopā ar savu domubiedru pulciņu gānīja visus latviešus par nacistiem un fašistiem. Viena no viņa nodarbēm bija izsekot tviterī un citos sociālos tīklos tradicionālo identitāti apliecinošu tekstu autorus un rakstīt par tiem ziņojumus Drošības policijai. Tie plūda straumēm. Drošības policijas šefs Reiniks atgaiņājas no Bezbikša kā no uzmācīgas mušas, bet velti - Bezbiksis bija pārliecināts, ka šeit tāpat kā uzvarējušā sociālisma zemē Zviedrijā drošībniekiem ir pilnā mērā jākontrolē ļaužu domas un dumpīgie jāsoda, bet, ja šeit vēl tā nenotiek, tad drīz tā notiks.

Bezbiksis bezbailīgi uzbruka visiem, arī tādiem mērenu uzskatu cilvēkiem kā Kūlei, Īvānam un pat liberālajai Veinbergai, nemaz nerunājot par NA ideju piekritējiem. Nonāca tik tālu, ka liberālo jaunvērtību galvenajai karognesējai un pavisam nu neglupajai Kažokai nācās Bezbiksi apsaukt.

Bezbiksis pieklusa tikai tad, kad bija jāiesaistās aktīvā cīņā pret milzu mērogos saplaukušo sinofobiju. Šie nosodāmie ksenofobi taču vienlaikus bija kvēlas pārliecības cīnītāji par to, lai dzīvniekiem būtu tādas pašas un īpašos apstākļos pat lielākas tiesības nekā cilvēkiem, jo tā tas bija noteikts Jaunās Pasaules Kārtības agendā. Nu Bezbiksis mulsa un vairs nezināja kam dot priekšroku.

Bet VeņŽuņHuņa kungs no Beidžingas saņēma norādījumu nesatraukties par savas ieceres neveiksmi. Ķīnas senatnes dižā mantojuma apcirkņos netrūkst tādu vērtību kā pacietība. Vien tāds vēsturiski pavisam niecīgs laika sprīdis līdz šo bezbērnnieku izmiršanai. Un, jo tukšāka šī zeme, jo vairāk ķīniešu tā spēs uzņemt.

Nikomeda ziņu aģentūra šai Mārtiņdienas laikā rakstītajai antiutopijai pievieno norādes:

Festivāls:

http://www.youtube.com/watch?v=sLcgxIGTFRs

http://www.youtube.com/watch?v=i8zaDl7-G24&feature=player_embedded

http://www.ministryoftofu.com/2011/09/graphic-warning-oktoberfest-like-dog-meat-festival-called-off-due-to-public-aversion/

http://news.sky.com/story/1105791/dog-meat-festival-goes-ahead-despite-protest

http://www.thecontroversialfiles.net/2013/06/yulin-to-celebrate-dog-meat-festival.html

Sinofobija:

http://infoagentura.wordpress.com/2013/08/07/kiniesi-sak-nostiprinaties-latvija/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...