Iesaki rakstu: 
Liela daļa no Rīgas domes kukuļošanas lietā notiesāto Raimonda Janitas un Viļņa Štrama saņemtās kukuļu naudas bijusi paredzēta nevis tikai pašu tēriņiem, bet arī izdalīšanai domes deputātiem par „pareiziem” balsojumiem. Tas izriet no Janitas sniegtajām liecībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kuras nonākušas Pietiek rīcībā.
Līdztekus bijušajam domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājam Edmundam Krastiņam Janita kā kukuļu naudas adresātu vārdā nosaucis tikai vienu – bijušo vicemēru, LSDSP pārstāvi Jāni Dineviču, bet kā pārrunu partneri pieminējis arī par „Misteru Divdesmit” bieži saukāto Andri Ameriku.
„V. Štrams sarunā man norādīja, ka no RD deputātiem, kuriem tika nodota A[ndreja].Inkuļa nauda, tā (nauda) atpakaļ netiks ņemta. Kuriem RD deputātiem tika nodota nauda, es nezinu, zinu tikai to, ka nauda (ko man iedeva A.Inkulis un kuru es tālāk nodevu V. Štramam) pēc V. Štrama vārdiem tika nodota E. Krastiņam un J. Dinevičam,” vienā no liecībām stāstījis Janita.
Savukārt, runājot par kādu noklausītu sarunu, kurā tāpat pieminēts Dinevičs, Janita skaidrojis: „Ar frāzi „Jo es saprotu, ka tas Īvāns pilnīgi nav vadāms. Es ar Dineviču runāju, es saku - Janka, piķi tad paņēmāt”, ko man saka V. Štrams, saprotu, ka D. Īvānam ir neadekvāta rīcība un nav iespējams ar viņu runāt. Kas attiecas uz vārdu „Dineviču”, tad tas ir jāsaprot RD deputāts Jānis Dinevičs, kurš ir saņēmis no V. Štrama naudu par būvniecības ieceres atbalstīšanu (objekts Kuldīgas ielā 45b, Rīgā) RD sēdē.”
No Janitas liecībām izriet – viņam nav bijis ne mazāko šaubu, ka kukuļos dotā nauda paredzēta izdalīšanai domes deputātiem, un to viņam skaidri apliecinājis arī Štrams: „Pēc V. Štrama vārdiem nauda 60 000 līdz 65 000 (t.i., 20 000 euro avanss plus vēl 40 000 līdz 45 000 euro, kas man no igauņa ir jāpaņem) bija paredzēti Rīgas Domes politiķiem par to, ka tie pozitīvi atrisinās igauņa jautājumu. Kuriem Rīgas Domes politiķiem bija paredzēta nauda no 60 000 līdz 65 000 euro, man V. Štrams neteica.”
Turklāt Janitas zināšanas kukuļošanas jomā nākušas ne tikai no Štrama, bet arī no personiskās pieredzes: „RD šo jautājumu risināšana ir kā bizness un ir peļņas nešanas avots, t.i., RD lēmumu pieņemšanas kārtībā ir kļuvusi par biznesu un naudas pelnīšanas avotu RD strādājošajiem (darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem un deputātiem). To es esmu konstatējis, strādājot Rīgas Domē (RD).”
Īpaši izvērsti Janita skaidrojis kādu noklausītu sarunu, kurā piedalījies viņš un Štrams, - šajā sarunā pieminēts arī domes deputāts Andris Ameriks: „Ar vārdiem „Tu saproties, es jau arī, teikšu godīgi, ja, es jau katru deputātiņu neapstaigāju un katram naudiņu rokās neiedevu” es saprotu, ka V. Štrams jautājumu par Kuldīgas ielu 45b, Rīgā, risināja ar politisko partiju frakciju vadītājiem (t.i., E. Krastiņš, J. Dinevičs, A. Ameriks), bet ne ar RD deputātiem.
Politiķi ir jāsaprot politisko partiju frakciju vadītāji, kuri organizē balsojumu un kuriem tad tiek maksāta nauda. Ar frāzi „Nav vajadzības, priekš tam ir viņi”, ko es saku V. Štramam, saprotu, ka nav vajadzības iet runāt ar katru RD deputātu atsevišķi un katram maksāt naudu, jo ir politisko partiju frakciju vadītāji, kuri arī organizē darbu, kas saistīts ar balsojumiem.
Ar frāzi „Tieši tā. Ir kaut kādi puiši, kuriem es iedevu un tālāk viņi tur nolaiž lejā. Cik viņi nolaiž?”, ko man saka V. Štrams, saprotu (pēc augstāk minētā), ka „puiši” ir politisko partiju frakciju vadītāji, kuriem V. Štrams ir iedevis naudu, lai frakciju vadītāji saņemto naudu sadalītu starp RD deputātiem (starp kuriem deputātiem nauda tika sadalīta, es nezinu). Kādas naudas summas frakciju vadītāji nodod RD deputātiem, es nezinu, tā ir viņu iekšējā kārtība. Ar vārdu „nolaiž” jāsaprot - nodod naudu. Nauda RD deputātiem ir nodota par to, lai viņi pieņemtu pozitīvu lēmumu (atbalstītu būvniecības ieceri objektam Kuldīgas ielā 45b, Rīgā) A. Inkuļa interesēs.”
Kā zināms, Dinevičs Rīgas domes kukuļošanas lietā, kurā Štramam piesprieda astoņu un Janitam – trīs gadu cietumsodu, uz apsūdzēto sola nesēdās. Par to, kā viņš un jau pieminētais Edmunds Krastiņš attaisnojās KNAB izmeklētājiem, Pietiek informēs tuvākajās dienās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
